Netanjahu ierodoties zālē, senatori, pārsvarā no Republikāņu partijas, viņu sagaidīja ar stāvovācijām, kamēr liela daļa demokrātu neaplaudēja, bet dažiem rokās bija nelieli plakāti ar uzrakstu "kara noziedznieks".
Uzruna raisīja diskusijas vēl pirms tās sākuma. To boikotēja vairāk nekā 50 demokrātu pārstāvji, bet viceprezidente un iespējamā demokrātu kandidāte uz ASV prezidenta amatu Kamala Harisa nepiedalīšanos pamatoja ar iepriekš plānotu braucienu. Tomēr Netanjahu centās mazināt domstarpības ar prezidenta partiju un pateicās Džo Baidenam par sirsnīgo atbalstu Izraēlai pēc mežonīgā "Hamās" uzbrukuma 7. oktobrī.
Pateicības vārdus Netanjahu veltīja arī bijušajam ASV prezidentam Donaldam Trampam, ar kuru premjerministram plānota divpusēja tikšanās.
"Vēlos pateikties prezidentam Trampam par visu, ko viņš Izraēlas labā ir darījis. Sākot ar Izraēlas suverenitātes atzīšanu pār Golānas augstienēm un beidzot ar cīņu pret Irānas agresiju, kā arī Jeruzalemes atzīšanu par mūsu galvaspilsētu un ASV vēstniecības pārcelšanu uz turieni. Jeruzaleme, tā ir mūsu mūžīgā galvaspilsēta, kas nekad vairs netiks sadalīta."
ASV atbalsts Netanjahu ir ļoti svarīgs, jo Izraēla savu bruņojumu lielākoties saņem tieši no ASV.
Viņš pieminēja cīņu pret teroristu grupējumu "Hamās", uzsvēra, ka viņa valsts nekaro pret civiliedzīvotājiem, un solīja darīt visu iespējamo, lai atbrīvotu ķīlniekus. Viņš uzrunā kongresmeņiem akcentēja, ka Izraēlas ienaidnieki ir arī ASV ienaidnieki, Izraēlas cīņa ir arī ASV cīņa, bet ebreju valsts uzvara būs arī ASV uzvara.
Taču eksperti īpašu vērību veltīja viņa aicinājumiem kopā cīnīties pret Irānas draudiem un dibināt globālu aliansi.
"ASV un Izraēla šodien var izveidot drošības aliansi Tuvajos Austrumos, lai cīnītos pret pieaugošajiem Irānas draudiem. Visas valstis, kurām būs miers ar Izraēlu, un visas valstis, kas noslēgs mieru ar Izraēlu, tiks aicinātas pievienoties šai aliansei."
Netanjahu daudz pieminēja Irānu, kas kopā ar "Hamās", Libānas radikālo grupējumu "Hizbullāh" un Jemenas hutiešu kaujiniekiem veidojot "terora asi", kas apdraud ASV, Izraēlu un arābu pasauli. Izraēlas premjers uzsvēra, ka pašlaik Tuvajos Austrumos notiek "barbarisma sadursme ar civilizācijām". Vairāk nekā stundu ilgušajā uzrunā Netanjahu karu Gazā raksturoja kā savas valsts cīņu par izdzīvošanu un aicināja ASV turpināt sniegt militāru atbalstu Izraēlai.
Attiecībā uz Gazas joslas nākotni Netanjahu norādīja, ka Izraēlas plānos nav ilgtermiņā pārvaldīt nelielo reģionu. Viņš norādīja, ka tur neieradīsies izraēliešu kolonisti, bet Gazas joslā turpmāk kārtība jānodrošina Izraēlas armijai un reģionam jākļūst demilitarizētam un deradikalizētam.
Netanjahu arī apsūdzēja Teherānu par protestu finansēšanu un veicināšanu.
Vairākus tūkstošus cilvēku, kuri pie Kongresa ēkas protestēja pret Netanjahu ierašanos, viņš nosauca par Irānai noderīgajiem idiotiem.
Demonstrācijas saistībā ar Netanjahu vizīti ASV bija plašas, un, piemēram, Vašingtonā pie Kapitolija pulcējās tūkstošiem cilvēku ar palestīniešu karogiem un transparentiem. Šo un citu līdzīgu akciju dalībnieki aicināja panākt pamieru Gazas joslā un pat aizturēt Netanjahu.
Netanjahu uzrunas laikā un arī pēc tās zālē atskanēja ovācijas un aplausi, taču tie nāca pārsvarā no Republikāņu partijas deputātiem. Savukārt daudzas Demokrātu partijas kongresmeņu vietas bija tukšas. Tas apliecināja arī ASV politisko aprindu sašķeltību jautājumā par karu Gazā.
Ģeopolitikas pētījumu centra direktors un Hārvarda Universitātes viespētnieks Māris Andžāns Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" Netanjahu runu vērtēja kā ļoti kaujiniecisku, tomēr to jau varēja sagaidīt:
"Ir zināms, kāda ir Netanjahu kunga koalīcija – ir diezgan labējas, pat radikālas partijas viņa koalīcijā, tāpēc tas bija sagaidāms. Vēl jāatzīmē arī konteksts – Netanjahu jau ceturto reizi uzstājies ASV Kongresā, kas ir milzu gods. Ar šo runu viņš skaita ziņā apsteidzis Vinstonu Čērčilu. Izraēlas līderi, šķiet, 10 reizes ir runājuši šādā lomā, un tas vēlreiz pasvītro to, cik ciešas ir ASV un Izraēlas attiecības."
KONTEKSTS:
2023. gada 7. oktobrī "Hamās" sarīkoja slaktiņu Izraēlā, noslepkavojot ap 1200 cilvēku, no kuriem absolūtais vairākums bija civilpersonas. Vēl aptuveni 250 cilvēkus, tajā skaitā sievietes, bērnus un sirmgalvjus, teroristi sagrāba par ķīlniekiem un aizveda uz Gazas joslu.
Izraēla atbildēja ar militāro operāciju Gazas joslā, kā arī pastiprināja klātbūtni Jordānas rietumkrastā, solot iznīcināt teroristu grupējumu "Hamās".
Līdz šim Gazas joslā bojā gājuši desmitiem tūkstoši cilvēku, lielākoties sievietes un bērni.
Starptautiskā sabiedrība, tostarp arī vairāki Izraēlas sabiedrotie, vairākkārt norādījuši uz nesamērīgu Telavivas atbildi teroristu uzbrukumam, taču Benjamina Netanjahu vadītā valdība apņēmusies turpināt cīņu par "Hamās" likvidēšanu Gazas joslā.
