Ukrainas ziņu aģentūra "Unian" atsaucas uz 79. atsevišķās Taurijas desanta brigādes pārstāvjiem un informē, ka uzbrukums vairākos virzienos sācies rītausmā. Okupanti izmantoja 11 tankus, 45 bruņutransportierus ar desantniekiem, vienu tanku atbalsta kaujas mašīnu, kā arī vairāk nekā 10 motociklus.
Tomēr izlūkiem izdevās fiksēt pārvietošanos, vēl pirms ienaidnieks sasniedza Ukrainas armijas pozīcijas, un tika atklāta intensīva artilērijas uguns, palaisti droni un izmantoti prettanku ieroči. Desantnieki iznīcināja 6 tankus, 7 bruņutransportierus un visus motociklus. 40 ienaidnieki nogalināti, bet 37 ievainoti.
Arī citos frontes sektoros situācija ir saspringta, un, neraugoties uz zaudējumiem, ienaidnieki mēģina virzīties uz priekšu, piemēram, Harkivas sektorā.
Diemžēl šeit Ukrainas armijas vienībā noticis arī traģisks konflikts, kura rezultātā nogalināti trīs, bet nopietni ievainoti četri karavīri. Ieroči esot lietoti personīgu, nevis militāru iemeslu dēļ.
Šonakt Krievija uzbruka arī Ukrainas galvaspilsētai Kijivai ar trieciendroniem "Šahed", taču neviens no tiem nav sasniedzis mērķi, jo teicami strādāja pretgaisa aizsardzības sistēmas, paziņoja pilsētas vadība. Pagaidām nav informācijas, ar cik droniem uzbrukts Kijivai. Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs trešdienas vakarā publicētajā ziņojumā par situāciju frontē vēstīja, ka aizvadītajā diennaktī kaujas laukā ir notikušas 125 sadursmes.
Ģenerālštābs arī lēš, ka kopš maija, kad Krievijas karaspēks uzsāka ofensīvu Harkivas apgabala ziemeļos, iebrucēju vienības varētu būt zaudējušas aptuveni 40% no personālsastāva un arī lielu skaitu bruņutehnikas. Iepriekš Ukrainas militārā vadība ziņoja, ka Harkivas apgabala ziemeļos un pie robežas ar Ukrainu ir izvietoti aptuveni 30 000 Krievijas karavīru.
Ukrainas Bruņotie spēki: Azovas jūrā nav neviena Krievijas karakuģa
Vācijas kanclers Olafs Šolcs ir paziņojis, ka karā Ukrainā ir krituši vai smagi ievainoti 350 000 Krievijas karavīru. Šādus skaitļus kanclers ir nosaucis, šonedēļ tiekoties ar vēlētājiem Zārbrikenes pilsētā. Šolcs arī sacījis, ka Krievijas vadītājs Vladimirs Putins papildu kvadrātmetru teritorijas sagrābšanai ir gatavs nogalināt ne tikai Ukrainas civiliedzīvotājus, bet arī sūtīt drošā nāvē simtiem tūkstošiem krievu karavīru.
Saskaņā ar Ukrainas aplēsēm Krievijas zaudējumi karā ir daudz lielāki.
Ukrainas Bruņoto spēku sniegtie dati liecina, ka frontē ir nogalināti vai smagi ievainoti vairāk nekā 570 000 Krievijas pusē karojošo.
Kopš pilna mēroga kara sākuma 2022. gada februārī Krievija ir zaudējusi arī milzīgu skaitu militārās tehnikas, tostarp vairāk nekā 8300 tankus, 16 tūkstošus bruņumašīnu, 363 lidmašīnas un 326 helikopterus. Ukrainas aizstāvjiem ir izdevies iznīcināt arī vismaz 29 ienaidnieku karakuģus.
Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštāba pārstāvis Dmitro Pletenčuks informēja, ka Azovas jūrā nav neviena Krievijas karakuģa. Pletenčuks nesniedza sīkākus paskaidrojumus, bet norādīja, ka Krievija nav atteikusies no plāniem dominēt Melnajā jūrā un mēģināt ieņemt Ukrainas piekrastes lielākās pilsētas. Tomēr šo plānu īstenošanas iespējas esot apšaubāmas.
Krievijas droni uzbrūk arī Izmailas ostai
Krievijas droni jau otro nakti pēc kārtas uzbrukuši Ukrainas dienvidu ostas pilsētai Izmailai, nodarot postījumus infrastruktūrai, ceturtdien paziņoja Ukrainas amatpersonas, piebilstot, ka vairāki Krievijas bezpilota lidaparāti ielidojuši Rumānijas gaisa telpā.
Izmailas pašvaldība pavēstīja, ka Krievijas uzbrukumā tika nodarīti postījumi ostas infrastruktūras objektiem un administratīvajai ēkai, kā arī ievainoti divi civiliedzīvotāji.
Ukrainas gaisa spēki paziņoja, ka Krievija aizvadītajā naktī pret mērķiem Ukrainā raidījusi 38 trieciendronus "Šahed" un ka pretgaisa aizsardzības sistēmas ir notriekušas 25 no tiem.
Trīs droni "Šahed" ielidojuši Rumānijas teritorijā, taču nav zināms, kas ar tiem noticis.
Iepriekšējā naktī Krievijas uzbrukumā Izmailā tika ievainoti trīs cilvēki.
Graube: Ukrainā notiek "nogurdināšanas karš"
Bijušais Nacionālo bruņoto spēku komandieris Raimonds Graube intervijā Latvijas Televīzijai pauda, ka pēc militārās teorijas karu Ukrainā var saukt par "nogurdināšanas karu", kurā sacenšas ne tikai karavīri, bet arī ekonomika, cilvēku prāti un spēja izturēt cilvēkupurus.
Šobrīd situācija frontē esot sarežģīta, tomēr Ukraina esot uzvaroša aizsardzībā, komentēja Graube: "Ņemot vērā Krievijas pārspēku un to, cik tā ļoti vēlas sakaut Ukrainu, tas ir apbrīnojams panākums. Protams, vasara vēl nav beigusies un ir iespējamas lielākas vai mazākas izmaiņas. Principā Ukrainas apņēmība un spēja aizsargāties liecina par to, ka ukraiņi aizstāvas."
Vienlaikus šobrīd liela nozīme būs arī miera sarunām, kas gaidāmas rudenī, viņš prognozēja.
"Šis nogurdināšanas karš neattiecas tikai uz karaspēku, bet arī sabiedrību, arī Rietumu demokrātisko sabiedrību," norādīja Graube, spriežot, ka militārais atbalsts Ukrainai no rietumvalstīm joprojām ir pārāk mazs. "Krievija izspēlē šo kārti ar slaveno teicienu, ka "labāk ir slikts miers, nekā labs karš", aicinot Ukrainu bezmaz vai padoties, zaudēt teritorijas," sacīja Graube.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un Kijivas neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī Ukrainas armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk Ukrainas civilajiem objektiem un mērķtiecīgi cenšas iznīcināt Ukrainas enerģētikas infrastruktūru. 2024. gada maijā Krievija sākusi ofensīvu Harkivas apgabalā, mēģinot pārraut Ukrainas aizsardzības līnijas, bet ukraiņi cenšas noturēt pozīcijas.
