Lai arī Ukrainas Nacionālās gvardes komandieris Oleksandrs Pivnenko ir atzinis, ka ukraiņu karavīriem iet grūti, kamēr krievu spējas nav neierobežotas, viņš teica, ka agresorvalsts karaspēks cieš lielus zaudējumus, kas viņiem tuvākajā laikā liks pāriet aizsardzībā. Ukrainai šis laiks ir jāizmanto, lai varētu sagatavot vienības un tās apmācīt.

Pivnenko intervijā arī norādīja, ka Ukrainas bruņotajiem spēkiem vajadzētu meklēt ienaidnieka vājās vietas un izvairīties no stiprajām. Komentējot rietumvalstu analītiķu vēstīto, ka vērojami uzlabojumi saistībā ar nocietinājumiem, Ukrainas Nacionālās gvardes komandieris atzīmēja, ka, ieņemot aizsargpozīcijas, ir nepieciešams visaptveroši veikt ierakumus.

Pirms neilga laika intervijā Ukrainas televīzijas "24. kanālam" militārais eksperts Olehs Ždanovs minētās intervijas un citu aktualitāšu kontekstā teica, ka Pivnenko nosauktais laika posms ir nepieciešams Ukrainas spēkiem, tā kā tas nāks par labu rezervju sagatavošanai. 

"Būtībā tagad karadarbībā ir notikusi pāreja uz rezervju karu, loģistikas karu – kurš labāk nodrošinās savus karavīrus, kurš labāk un ātrāk sagatavos rezerves. Mums šis mēnesis, pusotrs spēlēs par labu," vērtēja Ždanovs.

"Pat pašā sliktākajā variantā, kurā skaitliski pietrūks bruņojuma, bet vismaz daļa šo rezervju būs nokomplektētas un labi apmācīti [karavīri], mēs varam nepalikt pie pozīciju kara, bet pakāpeniski pāriet pretuzbrukuma pasākumos. Ir liela atšķirība starp pretuzbrukumu un pretuzbrukuma pasākumiem. Tomēr mēs varam atsevišķos operatīvajos virzienos pārņemt iniciatīvu un veikt pretuzbrukuma pasākumus savu taktisko pozīciju uzlabošanai. Tādā veidā pakāpeniski situācija mainīsies par 180 grādiem no tās, kāda ir tagad," viņš skaidroja.

Tikmēr ASV domnīcas "Kara izpētes institūts" (ISW) jaunākajā ziņojumā atzīmēta Krievijas karaspēka virzīšanās uz ziemeļiem no Harkivas, kā arī Doneckas un Avdijivkas tuvumā. Analītiķu vērtējumā krievu spēki turpina uzbrukumus Hersonas apgabala Krinku apkaimē.

Bet savā jaunākajā videouzrunā Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis teicis, ka ir skaidrs signāls no Ķīnas par atbalstu Ukrainas suverenitātei un teritoriālajai nedalāmībai.

Zelenskis arī teica, ka saskaņā ar Ukrainas ārlietu ministra Dmitro Kulebas sākotnējo ziņojumu, tiek apstiprināts Ķīnas līdera Sji Dzjiņpina teiktais Zelenskim, ka Ķīna nepiegādās ieročus Krievijai.

Savukārt Ukrainas Tuvo Austrumu pētījumu centra vadītājs Ihors Semivoloss intervijā "Current Time" teica, ka šī tikšanās Kijivai ir ļoti svarīga, jo bez Ķīnas atbalsta diez vai būs iespēja uz nākamo miera samitu piesaistīt citu svarīgu valstu dalību pasākumā, piemēram, Brazīliju vai Saūda Arābiju. Tā kā eksperta vērtējumā svarīgākais ir tas, ka Ukraina ir nodevusi savus vēstījumus Ķīnai.

"Deutsche Welle" Ķīnas dienesta vadītāja Petra Aldenrāta atzīmēja, ka iesaistīšanās ar Ukrainu nodrošina to, ka Ķīnu neskata kā pārāk pārmērīgu Krievijas atbalstītāju.

Pekina sevi cenšas pozicionēt kā globāla mēroga starpnieku un cenšas paplašināt savu ietekmi Austrumeiropā. Tādu pieeju veicina stratēģiski apsvērumi, ekonomiskie apsvērumi un vēlme uzturēt savu globālo diplomātisko pozīciju.

Bet komentārā raidsabiedrībai CNN Singapūras Nacionālās universitātes asociētais profesors Čons Džajans pauda viedokli, ka Ķīnas līderi ir apzināti pieņēmuši lēmumu tagad uzņemt Ukrainas ārlietu ministru, lai parādītu, ka valsts cenšas uzstāt uz miera panākšanu par spīti Rietumu kritikai Ķīnas un Krievijas attiecību virzienā.