Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis pēc sarunām ar Parolini informēja, ka pārrunātas Krievijas agresijas dramatiskās sekas, gaisa terors un sarežģītā humānā situācija. Īpaša uzmanība pievērsta pirmā miera samita lēmumiem un Vatikāna lomai taisnīga un ilgstoša miera nodibināšanā.
Today, Cardinal Parolin, the Vatican's Secretary of State, paid a visit to Ukraine, including Kyiv, Odesa, Berdychiv, and Lviv. I appreciate this significant gesture of support for Ukraine, the Ukrainian people, and our desire to live peacefully in our own state. It is essential… pic.twitter.com/ESi4QSrEX7
— Volodymyr Zelenskyy / Володимир Зеленський (@ZelenskyyUa) July 23, 2024
Vēlāk intervijā Itālijas medijiem kardināls uzsvēra, ka Svētais Krēsls jau no paša sākuma atbalstīja Zelenska miera formulu galvenokārt tās humānā aspekta dēļ. Tomēr šī mēģinājuma vājā vieta esot tā, ka tajā nav iesaistīta Krievija.
To, ka Vatikāns ir atteicies no nosacītās neitralitātes, apliecina arī Parolini teiktais garīdzniekiem Ukrainas apmeklējuma laikā.
Viņš pieminēja karu un lietoja īpašības vārdu "nomocītā" Ukraina.
Kardināls arī atgādināja, ka pāvests izrādījis tuvību un līdzdalību Ukrainas tautas ciešanās, un kardināla vizīte esot apliecinājums Franciska garīgai klātbūtnei, kurš dalās ar visiem sāpēs un vēlas palīdzēt meklēt miera ceļus.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un Kijivas neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī Ukrainas armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk Ukrainas civilajiem objektiem un mērķtiecīgi cenšas iznīcināt Ukrainas enerģētikas infrastruktūru. 2024. gada maijā Krievija sākusi ofensīvu Harkivas apgabalā, mēģinot pārraut Ukrainas aizsardzības līnijas, bet ukraiņi cenšas noturēt pozīcijas.
