Serebrjanskas mežs ir Luhanskas dabas pērle. Bet karavīru melnais humors izceļ, cik bīstams ir šis frontes sektors.
"Šis ir brīnumu mežs – ienāc kājām, iznāc bez," saka brigādes "Azov" karavīrs "Orakul".
Domās un darbos kopā ar Ukrainu!
Godinot Ukrainas neatkarības dienu 24. augustā, sabiedriskie mediji un "Ziedot.lv" 3 nedēļu garumā vienojas atbalsta akcijā Ukrainai, aicinot ziedot Ukrainas aizstāvjiem.
Šajā laikā sabiedrisko mediju saturā ikdienas ziņas par Ukrainu papildinās īpašas intervijas un reportāžas no kara zonas, stāsti par ukraiņu ikdienu Ukrainā un Latvijā.
Ziedot iespējams, zvanot 90204113 (maksa par zvanu 5 eiro ar PVN) vai ziedot.lv/ukrainai.
"Azovieši" ir augsti motivēti un savas pozīcijas notur
Kareivis atzīst, ka daba Serebrjanskas mežā ir ļoti skaista, bet to izposta karš. Mežs ir viens no smagākajiem kauju punktiem.
Karavīrs "Orākuls" cīnījās Kijivas aizsardzībā, vēlāk iestājās "azoviešos". "Azov" ir brigāde, kurā var iestāties tikai brīvprātīgi. Tas nozīmē, ka šeit dienošie to vēlējās, viņi ir ar augstu motivāciju un pārliecību, un tas attiecīgi stiprina brigādes efektivitāti. Karavīri atzīst, kas situācija Donbasa frontē ir smaga, bet saka, ka savu sektoru viņi notur.
"Sākumā krievi ļoti spieda, bet mēs izlīdzinājām spēkus un sākām atgūt teritorijas. Tagad esam nostiprinājušies un strādājam pa mērķiem," skaidro kareivis "Mandarin" no tās pašas brigādes.
Un mērķu esot pietiekami.
"Azovieši" cer, ka Kurskas operācija dos iespējas gūstekņu apmaiņām
Kas attiecas uz militārajām operācijas Kurskas apgabalā Krievijā, karavīri saka – laiks rādīs. Bet it īpaši "azovieši" cer, ka saņemtie gūstekņi Krievijā ļaus atgūt Mariupoles "Azovstaļ" aizstāvjus, kuri joprojām ir gūstā.
"Jebkurā gadījumā Krievijas Federācijas teritoriju var izmantot apmaiņai, piemēram, pret Krimu vai kādu Donbasa daļu. Vai arī ieslodzīto apmaiņa, kas "Azovam" ļoti sāpīgs temats," stāsta karavīrs "Orakul".
"Nebija īpaši patīkami mazliet mirt"
Mariupolē, rūpnīcā "Azovstaļ" bija un gūstā nonāca arī 31 gadu vecais "Kots" jeb "Kaķis". "Azov" viņš dienējis astoņus gadus – no ierindas karavīram līdz virsniekam. Kaujās Mariupolē guva smagus ievainojumus, tādēļ viņu iekļāva pirmajā gūstekņu apmaiņā, bet pēc atveseļošanās atgriezās pie cīņu biedriem.
"Ziņas, ka "moskaļi" tomēr sākuši iebrukumu, mani sasniedza, esot Mariupolē," atceras "Kots".
"Ievainojumu guvu 24. aprīlī. Lieldienās. To man vēlāk teica, es nemaz nezināju, ka todien ir Lieldienas. Bijām pozīcijā, jau bijām pārvietojušies uz "Azovstaļ". Krievi jau diezgan bezbailīgi braukājās apkārt. Todien viņu tanks jau no paša rīta metodiski ārdīja pozīciju, kurā atradāmies," stāsta kareivis.
"Kotu" ievainoja šķemba, kura trāpīja zem karavīra bruņuvestes. Tā aizķēra viņa roku un trāpīja krūškurvī.
"Tā teikt, nebija īpaši patīkami mazliet mirt. Bet draugi, mani izcilie draugi un biedri – viņi mani izvilka," stāsta "Kots".
Cīņas biedri kareivi nesa apmēram 200 metrus pa atklātu vietu, kur tolaik dominēja ienaidnieks un gaisā bija droni. Karavīri ceļā guvuši vieglas traumas, bet tāpat centušies draugu izglābt.
"Roka bija pārlauzta, karājās ādā. Daļēji izrautas divas ribas, vairākas lauztas, pārdurta plauša. Es nevarēju ne sēdēt un stāvēt, tikai guļus," atceras kareivis.
Pēc gūsta atpakaļ kara laukā
"Kots" nonāca krievu gūstā, taču no tā viņu atbrīvoja 29. jūnijā.
"Es nespēju noticēt, ka esmu apmainīts. Sasodīts, tas bija lieliski! Vienkārši eiforija. Mūs uzreiz sāka šķirot pēc ievainojumiem un veda uz dažādām slimnīcām. Tur palūdzu māsiņai telefonu un piezvanīju mammai. Piezvanīju un apraudājos. Nu ko vēl varu teikt!?" atminas "azovietis".
"Kots" ārstējies astoņus mēnešus, taču gribējis atgriezties daudz ātrāk. Veselība gan to neļāva. Taču, kad izārstējās, kareivis atgriezās cīņā.
"Piedodiet, bet kā var neatgriezties pildīt pienākumus, ja tavi draugi, tostarp daži no tiem, kas tevi izglāba, joprojām ir gūstā!? Draugi, cīņubiedri! Protams, ka atgriezos," saka karavīrs.
"Kots" un citi "azovieši" ir pārliecināti, ka cīnīsies līdz galam – lai ko arī nestu nākotne.
