Policijas paziņojumā norādīts, ka uzbrukums notika brīdī, kad patruļa ieradās pie bloķēta ceļa. Vienībām uzbruka no vairākām pozīcijām ar dažādiem šaujamieročiem, rokas granātām un pārnēsājamiem granātmetējiem.
Kosovas premjers Albins Kurti asi nosodīja uzbrukumu un apšaudi nodēvēja par terorisma aktu. Uzbrucēji bijuši profesionāļi, kas izmantoja maskas un smagos ieročus.
"Organizētā noziedzība ar politisku, finansiālu un loģistikas atbalstu no amatpersonām Belgradā uzbrūk mūsu valstij," uzsvēra Kurti.
Kosova jau iepriekš apsūdzēja Serbiju, ka tā izmanto organizēto noziedzību un nelegālo tirdzniecību, lai kontrolētu serbu apdzīvotos Kosovas ziemeļu apgabalus. Tās prezidents Aleksandrs Vučičs noliedza viņa valsts saistību ar šo uzbrukumu un uzsvēra, ka to izprovocējušas Kosovas varas iestādes.
"Uzbrucēji, iespējams, ir vietējie Kosovas serbi, kuri vairs nevēlas ciest no Kurti terora," uzsvēra amatpersona.
KONTEKSTS:
Spriedze starp abām pusēm no jauna uzliesmoja jau maija beigās, kad Kosovas varasiestāžu mēģinājumi panākt albāņu iecelšanu mēru amatos pamatā serbu apdzīvotajās municipalitātēs izsauca nemierus, kuru laikā ievainojumus guva 30 NATO miera uzturētāji. Lai gan situācija pierima un tika meklēti diplomātiskie ceļi situācijas normalizācijai, tomēr jūnijā attiecības atkal saasinājušās. Tas noticis pēc trīs Kosovas policistu aizturēšanas Serbijas teritorijā.
Serbija zaudēja kontroli pār galvenokārt albāņu apdzīvoto Kosovu 1999. gadā pēc NATO militārās iejaukšanās Kosovas konfliktā, bet 2008. gadā Kosova vienpusējā kārtā pasludināja neatkarību no Serbijas.
Serbija joprojām uzskata Kosovu par daļu no savas teritorijas. Belgradas nostāju atbalsta tās sabiedrotās Krievija un Ķīna. Kosovas neatkarību ir atzinušas 22 no 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm, arī Latvija. To nav izdarījušas Spānija, Grieķija, Kipra, Rumānija un Slovākija.
Etniskie serbi, it īpaši Kosovas ziemeļos, ir palikuši uzticīgi Belgradai un noraida jebkādus Kosovas varas iestāžu pasākumus un centienus konsolidēt pārvaldi reģionā.
