"Tevi aplej ar mēsliem un iemērc tajā zaņķī"
Dželjala arests notika ar safabricētu apsūdzību, viņu nosūtīja uz cietumu Sibīrijā. Mājās palika ģimene – sieva un četri bērni. Tikai šovasar apmaiņā Ukrainai izdevās viņu atbrīvot. No Krievijas ieslodzījuma Dželjals atgriezās šā gada jūlijā.
Šajās dienās Dželjals ieradies Rīgā uz Krimas platformas parlamentāro samitu, lai cīnītos par citu likteņa biedru atbrīvošanu, jo izjūt viņu ciešanas kā savējās.
"Šī absolūti nepamatotā apsūdzība, kad tevi aplej ar mēsliem un iemērc tajā zaņķī, – tas ir ļoti smagi. Un es vēl daudziem teicu, ka man bija vieglāk, jo es zināju, ko es daru, un es sapratu, par ko mani arestēja. Par to, ka es kopš pirmajām dienām nostājos pret okupāciju. Par to, ka es aizstāvēju savas tautas intereses, aizstāvēju Ukrainas pilsoņu tiesības un pastāvīgi stāstīju par to, kas notiek Krimā," stāstīja Dželjals.
Par Dželjala atbrīvošanu iestājās ne tikai draugi un ģimene, bet arī starptautiskas organizācijas un ietekmīgi politiķi. Viņš sprieda – varbūt tāpēc sitienus un pazemojumus, ko pats izjutis cietumā, nav gatavs pat salīdzināt ar to nežēlības līmeni, kādu izjuta līdzbiedri.
Dželjals sacīja: "Kā viņus veda uz nošaušanu, bet šāva garām un tai pašā laikā smējās par viņiem. Tiem bendēm bija smieklīgi. Viņiem tā bija izklaide, viņi tā ņirgājas par cilvēkiem. Spīdzināja ar elektrību. Sita ar dūrēm. Draudēja, ka nogalinās viņu tuviniekus, viņu bērnus. Maniem draugiem, ar ko kopā biju apsūdzēts, pateica – ja neparakstīs vajadzīgos papīrus, nogalinās pat bērnus."
"Krievija okupētajās teritorijās maina Ukrainas pilsoņu apziņu"
Pēc oficiāliem datiem patlaban Krievijas cietumos ir 136 Krimas tatāri, kuri ir politieslodzītie. Taču Dželjals uzskata, ka patiesais skaits ir lielāks.
"Tas ir oficiāls skaits, ko nofiksējuši mūsu tiesībsargi. (..) Patiesībā ir milzīgs daudzums cilvēku, no kuriem dažus mēs zinām, bet ļoti daudzus pagaidām nezinām. Ir tādi, kuri negrib par sevi dot ziņu, jo Krievijas Drošības dienests vispirms viņiem pasaka – ja jūs tagad publiski stāstīsiet, kas ar jums notiek, tad būs vēl sliktāk. Baidās cilvēki. Baidās. Raganu medību līmenis okupētajās teritorijās vienkārši ir milzīgs. Tevi var paņemt ciet pilnīgi ne par ko, par jebkādām aizdomām. Tu aizbrauc uz citu valsti, atgriezies un tevi var paņemt ciet, jo tu esi "spiegs, kas izpilda Ukrainas pretizlūkošanas uzdevumus"," pauda Dželjals.
Krimas tatārs uzskata, ka briesmīgākais, ko Krievija dara okupētajās Ukrainas teritorijās, ir cilvēku ietekmēšana.
"Visbriesmīgākais, ko Krievija šodien dara, tie nav aresti. Tā ir tikai redzamākā daļa, ko viegli var pamanīt un fiksēt. Bet grūtāk ir tas (..), ka attiecībā uz mūsu bērniem caur izglītības sistēmu un masu propagandas līdzekļiem Krievija okupētajās teritorijās maina Ukrainas pilsoņu apziņu. Maina viņu identitāti. Vienkārši izkropļo priekšstatu par labu un ļaunu. Par to, kas ir taisnīgi un kas ne. Un mums jau ir situācijas, kad kāda Ukrainas pilsoņu daļa, kas ir okupācijā, viņi padodas tai propagandai. Viņi sāk ticēt tam, ko saka Kremlis," sacīja Dželjals.
Krimas tatāri Krievijas okupāciju nekad nepieņems
Par Krievijas ietekmi Krimā patlaban esot grūti spriest, vērtēja Dželjals, viņa ieskatā grūti arī vērtēt, vai vairākums Krimā dzīvojošo ir apmierināti ar Krievijas okupāciju un atbalsta Krieviju.
"Nekur, nekādā vietnē reālus skaitļus neredzēsiet. Vienlaikus uz pēdējām vietējām vēlēšanām, ko Krimā nelikumīgi rīkoja okupantu vara, ieradās nedaudz virs 50%. Turklāt jāņem vērā, ka okupanti lietoja visas nelikumīgās tehnoloģijas, lai panāktu, ka cilvēki aiziet uz vēlēšanu iecirkņiem. Lūk, tāds ir atbalsta līmenis pašreizējai varai. Tas ne tuvu nav tāds, kā dažkārt cenšas iztēlot. Un es esmu redzējis, kā cilvēki, pat tie, kuri ir atbalstījuši Krimas okupāciju – kā viņi maina savu attieksmi. Man bija gadījums, kad biju vienā cietuma kamerā ar cilvēku, kurš 2014. gadā aktīvi atbalstīja okupāciju, pacēla Krievijas karogu, vadīja kādu daļu cilvēku. Pēc tam viņš bija deputāts pilsētas padomē. Un tad nonāca cietumā. Un viņš man saka – šajā valstī demokrātijas nebūs, ja tikšu no šejienes ārā, tad pārcelšos ar ģimeni uz Eiropu. Es biju vienkārši šokēts, ka to saka cilvēks, kurš uz manu dzimteni atvedis ienaidnieku, atvedis ļaunumu un tagad grasās bēgt. Uz kurieni? Ne jau uz draudzīgo Ķīnu, ne uz draudzīgo Irānu, bet – uz ienīsto Eiropu. Tādēļ, ka Eiropā ir kas? Tur ir cilvēktiesības, tur ir kaut kādas iespējas normālai dzīvei un tamlīdzīgi. Lūk, kāda kvalitāte ir šiem cilvēkiem," stāstīja Dželjals.
Dželjals norādīja, ka Krimas tatāriem Krima ir dzimtā teritorija, cilvēki tur vēlas dzīvot, tamdēļ tiekot paciesta arī okupācija.
"Un tādēļ vairākums cilvēku turpina palikt okupācijā, lai gan pēdējos divos gados desmitiem tūkstošu ir bijuši spiesti aizbraukt, jo Krievija cenšas viņus piespiest iet savā armijā un piespiest iet bojā karā pašiem pret savu valsti. Krievija veic vēl vienu noziegumu – aktīvi savus cilvēkus pārceļ uz dzīvi Krimas pussalā. Tiek lēsts, ka tie ir 700 000 līdz pat vienam miljonam Krievijas pilsoņu, kas kopš 2014. gada ir pārcēlušies uz Krimu un iedzīvojušies tur. Viņiem piešķir zemes gabalus, viņiem ir atvieglojumi dabūt darbu vai sākt biznesu," sacīja Dželjals.
Ukrainas sabiedrotie kā, piemēram, ASV un Vācija, nedod Ukrainai pietiekami daudz ieroču, neatļauj šaut pa mērķiem dziļi Krievijas iekšienē. Dželjala ieskatā, Ukrainas sabiedrotie šādi vēlas izvairīties no globālām sekām.
"Viņi izvairās no tām globālām sekām, kas var rasties, ja patiešām visi Rietumi apvienosies pret Krieviju un Krievijas režīms kritīs. Tas noteiktos apstākļos var izraisīt arī pašas Krievijas sabrukumu. Un tad būs ļoti nopietnas globālas izmaiņas pasaules kārtības arhitektūrā. Un šīs valstis, tās patiešām baidās no tā, kas var notikt. Baidās arī no iespējamā Trešā pasaules kara, par ko runā. Baidās arī no tā, ka Krievija var izmantot atomieročus. [Krievijas diktators Vladimirs] Putins ne reizi vien ir melojis. Šodien viņš var teikt – es to nedarīšu. Bet rītdien var nospiest pogu. Krievija rīkojas tik nekaunīgi, bezprincipiāli un ciniski pret visiem, un tas ir tik ļoti redzams, ka tomēr nav cita ceļa, kā vien atbalstīt Ukrainu. Taču, kā teica Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, – ir ļoti svarīgi to darīt savlaicīgi, jo Krievija jau ļoti ātri piemērojas situācijai. Un tad, kad mūsu Rietumu partneri beidzot atskārtīs, ka ir jāļauj lietot tālas darbības ieročus, Krievija jau būs tam gatava. Tāpēc savlaicīgums – tas ir ļoti nozīmīgs faktors tajā atbalstā un palīdzībā, kas ir vajadzīgs ne jau tikai Ukrainai, bet visiem," atzīmēja Dželjals.
Krimas tatārs nešaubās, ka Ukrainai izdosies atgūt Krimas pussalu: "Nekad mēs nepiekritīsim atdot mūsu teritoriju okupācijai, un mēs pieliksim maksimālas pūles, lai to atbrīvotu."
