Gruzijas sabiedrība šobrīd ir ļoti polarizēta. Spriedzi vairo valdošās partijas "Gruzijas sapnis" spiediens uz pilsonisko sabiedrību, kontrole pār medijiem un Krievijas ietekme. Vēl pērn decembrī Gruzija saņēma Eiropas Savienības kandidātvalsts statusu, ko atbalsta apmēram 80% gruzīnu.
Bet jau šovasar Brisele to bija spiesta apturēt, jo Gruzijas valdība sāka atkāpties no demokrātijas.
Valdošā partija "Gruzijas sapnis" pieņēma likumus, kas ierobežo mediju un nevalstisko organizāciju darbību, LGBT tiesības. Ļoti līdzīgus tiem likumiem, kādi jau darbojas Putina Krievijā.
Tas izsauca plašus protestus Tbilisi ielās. Pirms vēlēšanām Kremlis sāka runāt par attiecību normalizēšanu ar Gruzijas valdību, kura nav noteikusi sankcijas pret Krieviju.
Valdošā partija vēlas likvidēt opozīciju
Valdošā partija aicināja balsotājus izvēlēties nevis karu, kurā Gruziju varētu ievilkt opozīcija, bet mieru, ko garantējot "Gruzijas sapnis". Ja "Gruzijas sapnis" uzvarēs ceturtās vēlēšanās pēc kārtas, tās dibinātājs miljardieris Bidzina Ivanišvili, kurš savu bagātību guvis Krievijā, draudējis aizliegt opozīcijas grupas, jo tās radot haosu valstī. Lai to izdarītu, būtu jāmaina valsts konstitūcija. Bet, lai to panāktu,"Gruzijas sapnim" nepieciešamas trīs ceturtdaļas no 150 deputātu vietām parlamentā.
"Nav šaubu, ka Gruzijas iedzīvotāji 26. oktobra vēlēšanas aizvadīs bez kļūdām, un "Gruzijas sapnis" atkal iegūs vairākumu parlamentā. Tomēr šoreiz ar to nepietiek. Mums ir vajadzīga ārkārtīgi stabila uzvara, kas līdzvērtīga konstitucionālajam vairākumam, lai beidzot pieliktu punktu "Kara partijai", aģentu tīklam, radikālismam, polarizācijai un liberālajam fašismam Gruzijā, lai Gruzija neatgriezeniski turpinātu savu miermīlīgo attīstību un ekonomisko progresu un sasniegtu Eiropas labklājības standartus, kas ir nosacījums valsts uzņemšanai Eiropas Savienībā," apgalvo Ivanišvili.
"Gruzijas sapnis" ir pie varas jau 12 gadus, tās popularitāte ir samazinājusies, taču tā joprojām ir līdere sabiedriskās domas aptaujās.
Tiek prognozēts, ka jaunajā parlamentā iekļūs "Gruzijas sapnis" un četras opozīcijas koalīcijas. Opozīcija uzskata, ka šobrīd ir reāli draudi Gruzijas demokrātijai un valsts nākotnei Eiropas Savienībā. Tomēr opozīcijas spēki nespēja vēlēšanās izveidot vienotu fronti.
Deputātu krēslus varētu iegūt četras opozīcijas grupas – "Koalīcija pārmaiņām", "Spēcīga Gruzija", "Par Gruziju" un "Apvienotās Nacionālās kustības" vadīta partiju apvienība.
Nedrīkst palaist garām pēdējo iespēju
Opozīcija un rietumnieciski noskaņotā Gruzijas prezidente Salome Zurabišvili uzsver – šīs vēlēšanas ir izvēle starp Eiropu un Krieviju. Pēdējā iespēja, lai nostātos uz Eiropas ceļa, ko nedrīkst palaist vējā.
"Es gribu uzrunāt arī Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski un pateikt viņam, ka mēs zinām, ka viņš cīnās par mums. Un viņš uzvarēs, un mēs kopā iekļūsim Eiropā. Es vēlos uzrunāt mūsu partnerus, eiropiešus un amerikāņus, un pateikt viņiem, ka, ieejot Eiropā, mēs būsim tāds partneris un sabiedrotais, par kādu jūs pat nesapņojāt!
Un mēs būsim Eiropā! Un šajās dienās es negribu dzirdēt no jums nevienu "ja" vai "bet". Viss ir skaidrs – Gruzija jau ir uzvarējusi! Nākotne uzvarēs!" sola Zurabišvili.
Valdošā partija "Gruzijas sapnis" apgalvo, ka virzība uz Eiropas Savienību joprojām ir spēkā. Gruzijas premjers Iraklis Kobahidze sola atjaunot attiecības ar Rietumiem un virzību uz ES. Savukārt opozīcija cer, ka vēlēšanu rezultāti dos iespēju izveidot pirmo koalīcijas valdību Gruzijā, kas pieliks punktu vienas partijas valdīšanai.
Brisele negrib sodīt Gruzijas tautu
Atslēga proeiropeisko partiju uzvarai gaidāmajās vēlēšanās ir apvienošanās, nevis šķelšanās, intervijā raidījumam "Pasaules panorāma" saka domnīcas "Atlantic Council" eksperts Givi Gigitašvili no Gruzijas. Viņš arī atzīst, ka Eiropas Savienības iespējas ietekmēt procesus Guzijā, lai tai nenodarītu pāri, ir ļoti ierobežotas.
"No vienas puses, Briselei ir ļoti skaidra pozīcija – tā atbalsta Gruzijas cilvēkus, tā nevēlas tos pamest, bet tajā pašā laikā nevēlas nekādā veidā atbalstīt Gruzijas valdību.
Brisele grib parādīt, ka, ja Gruzijas cilvēkiem vajag draugus, tad Briselē tie noteikti ir," norāda Gigitašvili.
"Galdā ir sankcijas pret ikvienu, kurš grasītos Gruziju ievilkt atpakaļ Krievijas orbītā un izmantot represīvas metodes pret cilvēkiem. Taču "Gruzijas sapņa" politiķi cenšas radīt iespaidu, ka viņus sankcijas nebaida, un viņi uzvedas tā, it kā būtu daudz ziedojuši Gruzijas suverenitātei un neatkarībai. Viņu vēstījums ir – būt neatkarīgiem no Eiropas Savienības, jo Eiropas Savienība, viņu ieskatā, ierobežo brīvību. Un tas atsevišķos Gruzijas segmentos nostrādā, īpaši reģionos.
"Gruzijas sapnis" cenšas iedragāt Eiropas Savienības tēlu sabiedrības acīs un par to izsakās patiešām ļoti naidīgi," spriež eksperts.
"Eiropas Savienības valstu vēstnieki, Brisele ir arī skaidri pateikusi, ka neatvērs sarunas par iestāšanos Eiropas Savienībā, iekams Gruzijas valdība nebūs atcēlusi tā saukto "ārvalstu aģentu" likumu. Un tas jau nenovēršami parāda, ka Gruzija atkritīs atpakaļ šajā Eiropas Savienības integrācijas procesā. Vīzu liberalizācija ir cits stāsts, un to gruzīni patiešām baidās pazaudēt. Bet te atkal, – Eiropa Savienība vēlas atbalstīt Gruzijas cilvēkus, kuri ir pret valdību. Ja godīgi, Brisele ne pavisam nav ērtā situācijā, cilvēki ir uztraukušies, un man reizēm ir sajūta, ka, ja Eiropas Savienība šos abus procesus nobremzē, tas ir tas, uz ko cer "Gruzijas sapnis", proti, lai Eiropas Savienība ir tā, kas durvis aizver pirmā.
Un tad "Gruzijas sapnim" būs arguments, ko pārdot Gruzijas sabiedrībai, proti – tie neesam mēs, tā ir Eiropas Savienība, kas mūs vairs negrib," secina Gigitašvili.
