Politologs: Moldovas virzība uz ES palēnināsies, taču tuvināšanās ar Krieviju nebūs

Moldovā notikušā referenduma par to, vai konstitūcijā par valsts mērķi būtu jānosaka iestāšanās Eiropas Savienībā (ES), rezultāti kļuvuši par "lielu sensāciju", un tieši tie noteiks valsts nākamās valdības darba kārtību, intervijā LSM+ sacīja Somijas Starptautisko attiecību institūta vecākais pētnieks Rihors Ņižņikavs. Viņš uzskata, ka nākamie pieci gadi paies Moldovas eirointegrācijas palēninājuma un pat apturēšanas zīmē, taču tas nenozīmēs pilnīgu novēršanos no Eiropas vai tuvināšanos ar Krieviju.

Visu videointerviju krievu valodā skatieties šeit.

Moldovā 20. oktobrī notika prezidenta vēlēšanas un referendums par to, vai ir nepieciešams grozīt konstitūciju, lai tajā par valsts mērķi noteiktu pievienošanos ES. Vēlēšanās pašreizējo proeiropeisko prezidenti Maiju Sandu atbalstīja 42,45% balsotāju, bet viņas oponentu no opozīcijā esošās Sociālistu partijas, bijušo valsts ģenerālprokuroru Aleksandru Stojanoglu – 25,98%. Šie politiķi iekļuva otrajā kārtā, kas notiks 3. novembrī.

Rihors Ņižņikavs neuzskata par sensāciju faktu, ka Maija Sandu nav uzvarējusi vēlēšanās jau pirmajā kārtā. Pēc viņa teiktā, moldāvi šajās vēlēšanās devuši nepārprotamu negatīvu vērtējumu četriem Sandu varas gadiem:

"Moldāvi principā pauda neapmierinātību, un,

ja atskaitīsim diasporas balsis, tad redzēsim, ka to vidū, kuri dzīvo Moldovā, vairākums nobalsojuši pret pašreizējo kursu. Nevis pret eirointegrāciju, bet pret Maiju Sandu, viņas valdību."

Politologs paralēli vēlēšanām notikušā referenduma rezultātus nosauca par "lielu sensāciju" – par nepieciešamību grozīt konstitūciju, nosakot tajā mērķi pievienoties ES, nobalsoja 50,46%, bet pret – 49,46% referenduma dalībnieku. Ņižņikavs atzina, ka šis rezultāts sūta "ļoti negatīvu signālu" Eiropas Savienībai:

"Ja ņem vērā, ka vēlēšanu iecirkņos ieradās tikai puse Moldovas pilsoņu un tikai puse no viņiem nobalsoja par, tad mēs runājam par to, ka tikai ceturtdaļa iedzīvotāju atbalsta eirointegrāciju."

"Šodien mēs varam runāt par to, ka oficiāli sabiedrība ir sašķelta.

Un oficiāli, kad jums puse iedzīvotāju ir pret, jūs jau vairs nevarat runāt par to, ka Moldova ir izvēlējusies savu ģeopolitisko kursu, un īstenot tik viennozīmīgu ārpolitiku," piebilda pētnieks.

Pēc viņa teiktā, referenduma rezultāti kļuvuši par "lielu triecienu" un tieši tie noteiks nākamās valdības darba kārtību.

Ņižņikavs uzskata, ka parlamenta vēlēšanās Moldovā valdošā partija cietīs sakāvi un visdrīzāk zaudēs varu,

bet jaunā valdība nenovērsīsies no Eiropas, taču īstenos daudz mazāk intensīvu proeiropeisku politiku, "un tā ir sakāve Briselei".

"Moldāvi ir vīlušies savos politiķos. Gan valdībā, gan opozīcijā. (…) Viņi nedomā, ka kāds var atnest to transformāciju, ko viņi gaida. Un to var teikt gan par eirointegrācijas atbalstītājiem, jo viņi pilnīgi netic Sandu lozungam, ka Moldova būs ES dalībvalsts pēc pieciem gadiem, (…) gan par tiem, kas grib atgriezties pagātnē. Viņi principā netic, ka Padomju Savienības atgriešanās vai alianse ar Krieviju ir iespējama. Tāpēc šie cilvēki principā uzskata, ka jādomā par sevi un nevajag pārāk pievērst uzmanību tam, kāda valdība ir pie varas. Tā, protams, ir traģēdija," teica Ņižņikavs.

Viņš uzskata, ka referendums, prezidenta vēlēšanas, bet pēc tam arī parlamenta vēlēšanas novedīs pie tā, ka šā gadsimta 20. gadi Moldovai kļūs par "kārtējo zaudēto desmitgadi".

Pēc politologa domām, nākamie pieci gadi paies Moldovas eirointegrācijas palēninājuma un pat apturēšanas zīmē, taču tas nenozīmēs pilnīgu novēršanos no Eiropas vai tuvināšanos ar Krieviju.

"Krievijas dominēšanas reģionā laikmets – vai tā būtu Moldova vai Gruzija – ir beidzies. Taču Krievija un iekšējās elites var līdz zināmam laikam novilcināt vai pat iesaldēt integrāciju Eiropas Savienībā. Un tas, protams, ir galvenais drauds Moldovas nākotnei."

"Domāju, ka tieši tā ir traģēdija Sandu, kas uzskatīja, ka vienkārši būt proeiropeiskai politiķei, vienkārši iet ar lozungu "Mēs ar Eiropu" un būt populārai Briselē ir pietiekami, lai moldāvi uzskatītu viņu par sekmīgu politiķi. Nē,

moldāvi uzskata, ka jābūt mīlētai nevis Briselē, bet Moldovā. Diemžēl Sandu tas nav izdevies,"

sacīja Ņižņikavs.

Jautājumu, vai Maija Sandu turpinās īstenot savu līniju vai arī mainīs retoriku, lielā mērā noteiks prezidenta vēlēšanu otrās kārtas rezultāti, uzskata pētnieks.

"Sandu pieeja, ka "pie mums, Moldovā, notiek ģeopolitiska kauja, ka mēs esam pret Krieviju, ka drošība ir galvenais un mēs sargājam Moldovu no kara", nedarbojas.

Moldovā cilvēkus satrauc slikta pārvaldība, ekonomika, korupcija, un viņi grib rezultātus šajos virzienos. Pēdējos četrus gadus viņi tos nav redzējuši,"

teica Ņižņikavs.

Pēc viņa domām, ja Sandu to nesapratīs, viņa var zaudēt vēlēšanu otrajā kārtā un novilkt sev līdzi lejā savu partiju.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti