Agrā rīta tumšās debesis virs Kijivas bija skaļas - stundām ilgi strādāja Ukrainas pretgaisa aizsardzības sistēmas, lai notriektu Krievijas raidītos dronus. Virs pilsētas un Kijivas apgabala Krievija raidījusi vairāk nekā 70 dronu. Lielais vairums tika notriekts, bet dažu atlūzas trāpījušas dzīvojamo namu rajonos. Cieta arī cilvēki.
Arī pie daudzdzīvokļu nama, kurp devās Latvijas Televīzija (LTV), nokrita drona atlūzas. Pagalmā izrauta pamatīga bedre, bet no trieciena viļņa pamatīgi cietuši arī apkārtējie nami.
"Nodārdēja un viss. Redzējāt tur to bedri? Lidoja te šurpu turpu. Dārdēja, šāva. Nu, tā tas arī bija," pastāstīja Kijivas iedzīvotājs Nikolajs Ševčenko.
Nikolajs uzveda LTV dzīvoklī apskatīt postījumus. "Durvis bija ciet, atrāva vaļā, atslēga strādā, bet slēdzene atrauta," sacīja Nikolajs.
Svetlana Ševčenko neslēpj, ka bija mazliet bailīgi, bet viņa ir apņēmīgi noskaņota. "Nekas, esam dzīvi un veseli. Logu salabosim," piebilda Svetlana.
Visur dzirdamas saplēstu stiklu un darbarīku skaņas. Leonīdam tika izārdīts balkons - viņš cer arī uz kādu palīdzību, bet uzsver, ka ukraiņi vienmēr ar visu tiek galā.
"Lūk, balkons un tur logs un tur arī. Tīrām tagad visu, un tagad gaidām," teica Leonīds.
Cilvēki rosījās gan dzīvokļos un gaiteņos. Vietējā iedzīvotāja Ina slaucīja izsistos stiklus, un ir ļoti svarīgi pēc iespējas ātrāk aizvērt izsistos logus, jo ārā ir auksts un iekšā plūst aukstais gaiss. Visu rītu te strādāja arī mediķu brigāde, sniedzot palīdzību
"Mēs sniedzām palīdzību septiņiem cilvēkiem," pastāstīja ātrās palīdzības brigādes vadītājs Tarass Loginovs. "Tās lielākoties bija vieglas traumas. Lielākoties cilvēki bija savainojušies ar stikliem, bija stress, paaugstināts asinsspiediens un dažādas locekļu traumas, lielākoties no stikliem."
Mājas sakopšanas darbi ilgs vēl labu laiku, bet cilvēki arī atzīst, ka pēc tik smaga uzbrukuma, sekas varēja būt baisākas.
Vairākas stundas patvertnē pavadīja arī Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs ar komandu, kurš atrodas vizītē Kijivā.
Rinkēvičs atzina, ka Ukrainā gūtā pieredze sniedz vērtīgas atziņas, kā īstenot civilās aizsardzības pasākumus Latvijā.
"Mums vēl ir daudzas lietas, ko pašiem mūsu valstī saistībā ar civilo aizsardzību faktiski veidot," sacīja Rinkēvičs. "Ukrainas pieredze pretgaisa aizsardzībā, kā strādā civilā aizsardzība, kā strādā apziņošana... Nevajag domāt, ka mēs spēsim sabūvēt visur bumbu patvertnes, bet drīzāk, kā pielāgot to, kas ir. Viesnīcā šeit ir tas pagrabstāvs, daudzdzīvokļu mājā tas ir pagrabstāvs. Tās ir lietas, ko, protams, paņemt līdzi un diskutēt ar mūsu pašu atbildīgajiem dienestiem, atbildīgajām amatpersonām."
Dronu uzbrukums Kijivai notika dienā, kad Ukraina piemin 90. gadadienu kopš padomju režīma īstenotā holodomora, kur bada nāvē bojā gāja vairāki miljoni ukraiņu. Pēc tam, kad gaisa trauksmi pilsētā atcēla, prezidents Rinkēvičs kopā ar Zelenski, Lietuvas un citu valstu vadītājiem apmeklēja traģēdijai veltīto piemiņas vietu, kā arī vēlāk piedalījās Ukrainas graudu eksporta problēmām veltītā samitā.
Vēlāk kopīgā preses konferencē līderi atzina, ka sestdienas rīta uzbrukums vēlreiz skaidri apliecina, cik svarīgi ir nodrošināt Ukrainu ar pretgaisa aizsardzības sistēmām.
To, atbildot uz LTV jautājumu, atzina arī prezidents Zelenskis.
"Šodien tika uzsūtīti 75 droni. Lielākā daļa tika notriekta, no tiem lielākā daļa – Kijivā," teica Zelenskis. "Tas nozīmē, ka Kijivā ir laba pretgaisa aizsardzības sistēma, bet ir vietas, kur tā ir reāla problēma un kur lido visi iespējamie ieroči – raķetes, droni, S-300 [raķetes], artilērijas šāviņi. Apgabalos, kas ir tuvu robežām – Zaporižjē, Hersonā, Dnipro, Doneckas apgabalā ir ļoti smagi, jo tur lido viss. Černihiva, Sumi, Čerhasi – tur ļoti vajag konkrētu atbalstu. Un tas ir konkrēts lūgums, ko Ukraina izsaka visām sabiedrotajām valstīm – atbalstīt mūsu pretgaisa aizsardzības sistēmu."
Arī sestdien tikšanās ar žurnālistiem beidzās ar gaisa trauksmi un delegāciju došanos uz patvertni. Par laimi, Kijivu jauni sprādzieni nesatricināja.
