Navaļnija dibinātā Korupcijas apkarošanas fonda vadītāja Marija Pevčiha vēsta, ka apmaiņas darījums jau bijis pēdējā saskaņošanas stadijā, bet Putins nav gribējis pieļaut Navaļnija nonākšanu brīvībā, tādēļ licis viņu nogalināt.
"Februāra sākumā Putinam piedāvāja apmainīt slepkavu, FSB virsnieku Vadimu Krasikovu, kurš izcieš cietumsodu par slepkavību Berlīnē, pret diviem ASV pilsoņiem un Alekseju Navaļniju.
15. februāra vakarā es saņēmu apstiprinājumu, ka sarunas notiek un ir pēdējā stadijā. 16. februārī Aleksejs tika nogalināts," stāsta Pevčiha.
Nekādus pierādījumus šai versijai viņa nav sniegusi. Navaļnija līdzgaitnieki vēsta, ka sarunās par ieslodzīto apmaiņu bija iesaistīti Vācijas un ASV diplomāti, kā vidutājs darbojies krievu miljardieris Romāns Abramovičs.
Krievija jau agrāk veikusi ieslodzīto apmaiņas darījumus ar rietumvalstīm, piemēram, 2022. gada nogalē Krievijas cietumā ieslodzītā amerikāņu basketboliste Britnija Grainere tika apmainīta pret ASV ieslodzīto Krievijas ieroču tirgoni Viktoru Butu.
Krievijas vadonis Putins nesen intervijā amerikāņu komentētājam Takeram Karlsonam pavēstīja, ka Krievija vedot sarunas, lai no Vācijas cietuma atbrīvotu slepkavu Krasikovu, kuru viņš raksturoja kā "patriotu".
Tiek uzskatīts, ka Krasikovs ir Krievijas specdienestu virsnieks. 2019. gada augustā viņš Berlīnes parkā gaišā dienas laikā nošāva čečenu izcelsmes Gruzijas pilsoni Zelimhanu Hangošvili, kurš bija cīnījies pret Krieviju.
Vācijas varasiestādēm izdevās apcietināt Krasikovu; tiesa viņam piespriedusi mūža ieslodzījumu.
Krievija jau iepriekš devusi mājienus, ka gribētu iesaistīt Krasikovu apmaiņas darījumā. Izskanējusi arī versija, ka viņu varētu apmainīt pret Krievijā apcietināto ASV laikraksta "The Wall Street Journal" žurnālistu Evanu Gerškoviču.
Taču ir maz ticams, ka Putins būtu piekritis darījumam, kas ļautu izkļūt brīvībā Navaļnijam, it sevišķi pirms Krievijas prezidenta "vēlēšanām", kas gaidāmas martā.
Ukrainas izlūkdienesta vadītājs Kirilo Budanovs ukraiņu žurnālistiem pavēstījis, ka saskaņā ar viņa rīcībā esošo informāciju Navaļnijs esot miris dabīgā nāvē, viņu nonāvējis trombs.
Šāda versija saskan ar Kremļa izplatīto informāciju par Navaļnija nāves cēloņiem.
Буданов назвав причину смерті Навального: "Я можу вас розчарувати, але те, що нам відомо, — він реально загинув від тромбу"https://t.co/rHpzbEXbf1 pic.twitter.com/0zKZvgnm5O
— hromadske (@HromadskeUA) February 25, 2024
Pevčiha uz Budanova izteikumiem atbildējusi, ka viņš melo. Navaļnija līdzgaitnieki norāda, ka par viņa nāvi jebkurā gadījumā ir atbildīgs Putina režīms, kas viņu indēja, ieslodzīja cietumā un turēja necilvēcīgos apstākļos.
KONTEKSTS:
Krievijas Ieslodzījuma lietu pārvalde 16. februārī paziņoja, ka labošanas darbu kolonijā miris ieslodzītais Krievijas opozīcijas līderis Aleksejs Navaļnijs, kurš atradās ieslodzījumā kopš 2021. gada. Navaļnijs pērn decembra beigās tika pārvests uz īpašā režīma koloniju, kas 1960. gados tika uzcelta bijušās Gulaga nometnes vietā.
Krievijas varasiestādes apgalvo, ka Navaļnijs esot miris dabīgā nāvē, bet Navaļnija līdzgaitnieki to raksturo kā Putina režīma pastrādātu slepkavību.
Pēc ziņām par Navaļnija nāvi Latvijas prezidents un vairāku citu valstu līderi norādījuši uz Kremļa atbildību.
