Kopējo politisko un militāro situāciju valstī sarežģī atšķirīgās reģiona valstu un citu valstu intereses, tostarp pat līdz scenārijam, ka varas maiņa Sudānā varētu pavērt iespējas Krievijai izveidot tās pirmo militāro bāzi Sarkanajā jūrā.
Civiliedzīvotāji ir apdraudēti
Cilvēktiesību aizsardzības organizācija "Amnesty International" brīdina, ka ir pamats aizdomām par kara noziegumu izdarīšanu no abām karojošajām pusēm.
"Ārsti, medmāsas un citi veselības aprūpes darbinieki tiek izvēlēti par mērķiem. Jāsaprot, ka viņi baidās arī par savu drošību. Cilvēki, kuri piedāvā kritiski svarīgus pakalpojumus, pašlaik nav drošībā," norāda "Amnesty International" pētnieks Abdullahs Hasans.
Sudānas galvaspilsētā Hartūmā aculiecinieku uzņemtie video liecina par postažu, ko atstājušas divu nedēļu ilgās cīņas ielās starp Sudānas centrālo valdību un "Ātrā atbalsta spēku" paramilitāro grupējumu.
Lai gan vardarbība nav rimusi pilnībā, tās intensitātes ievērojama samazināšanās ļāvusi evakuēt no Sudānas tūkstošiem ārvalstu pilsoņu.
Viņu uzturēšanās nestabilajā valstī reizē gan kalpo par atgādinājumu, ka sadursmju fonā ir arī citu valstu intereses pēc iedzīvotāju skaita Āfrikas trešā lielākajā valstī.
Savas intereses reģionā ir arī Krievijai
Tiek uzskatīts, ka Sudānas armijas virspavēlnieku Abdelu Fatahu al-Burhamu oficiāli atbalsta lielā kaimiņvalsts Ēģipte, neoficiāli tiek pieminēta arī Izraēla, savukārt "Ātrā atbalsta spēku" komandieris Muhameds Hamdans Dagalo, pārsvarā zināms kā ģenerālis Hemedi, bauda Saūda Arābijas, Apvienoto Arābu Emirātu un Lībijas ietekmīgā ģenerāļa Haftara atbalstu.
Interese par šo konfliktu sniedzas arī ārpus reģiona. Krievijas algotņu grupējuma "Vagner" vadītājs Jevgēņijs Prigožins jau paziņojis, ka krievu algotņi vēloties būt par "vidutājiem" sarunās starp ģenerāļiem, kā arī atgādinājis, ka no Sudānas saņēmis vairākus apbalvojumus.
Vienlaikus viņa vārds tiek saistīts ar munīcijas piegādāšanu nemierniekiem, lai palīdzētu uzkurināt konfliktu, un bažām par Kremļa plāniem Sudānā izveidot Krievijas pirmo militāro bāzi Sarkanajā jūrā.
Ķīna un citas valstis tiek saistītas ar interesi par Sudānas ekonomisko resursu attīstīšanu, tostarp derīgo izrakteņu ieguvi.
Draudi visa reģiona drošībai
Tikmēr ASV raizējas par Sudānas krīzes ietekmi uz reģiona stabilitāti, tostarp uz ciešo ASV sabiedroto Čadu, uz kuru jau gadiem un arī tagad plūduši Sudānas bēgļi.
ASV spēlējušas nozīmīgu lomu pamiera izsludināšanā, taču arī neliek lielas cerības uz tā pilnvērtīgu ievērošanu un situācijas stabilizēšanos tuvākajā laikā.
"Abi līderi nav pilnībā uzticīgi pamieram un tā ieviešanai. Divi ģenerāļi turpina apmainīties ar apvainojumiem un sniedz pretējus ziņojumus par kontroles zonām," norāda Volkers Pertess, ASV speciālais sūtnis Sudānā.
"Nav nekādu skaidru signālu, ka kāda no pusēm varētu būt nopietni gatava sarunām, liekot domāt, ka abi uzskata, ka militāra uzvara pār otru ir iespējama. Tā ir pārrēķināšanās."
Sudānas vēsturē rētas iecirtuši divi ilgstoši pilsoņu kari, kā kara laikā notikušais genocīds.
Autoritārā līdera Omāra el Bašīra gāšana 2019. gadā deva cerības, ka Sudānas nākotnē būs iespējama pakāpeniska pāreja no militāras uz civilu pārvaldi, taču pašlaik notiekošais vardarbības uzplaiksnījums un atšķirīgās ārvalstu intereses konfliktā pār šiem plāniem met lielu šaubu ēnu.
