Sadursmes starp protestētājiem un policiju izcēlās pēc tam, kad serbi centās bloķēt ieeju pašvaldības ēkās aprīlī notikušajās vēlēšanās amatus ieguvušajiem mēriem. Tika saceltas arī barikādes un aizdedzināts likumsargu auto.
Lai nemierniekus izklīdinātu, drošības spēki pielietoja apdullinošās granātas.
Kosovā dzīvojošie serbi nav apmierināti ar pagājušajā mēnesī notikušajām ārkārtas pašvaldību vēlēšanām, kas notika četros serbu vairākuma apdzīvotos Kosovas ziemeļu rajonos. Etniskie serbi vēlēšanas boikotēja, un tā rezultātā par jaunajiem mēriem kļuva albāņu izcelsmes pārstāvji.
Attiecības starp Kosovā dzīvojošajiem serbiem un albāņiem vēl aizvien ir ļoti saspīlētas, neskatoties uz pēdējā laika aktīvajiem Eiropas Savienības centieniem risināt Serbijas un Kosovas konfliktu.
KONTEKSTS:
Serbija zaudēja kontroli pār galvenokārt albāņu apdzīvoto Kosovu 1999. gadā pēc NATO militārās iejaukšanās Kosovas konfliktā, bet 2008. gadā Kosova vienpusējā kārtā pasludināja neatkarību no Serbijas.
Serbija joprojām uzskata Kosovu par daļu no savas teritorijas. Belgradas nostāju atbalsta tās sabiedrotā Krievija.
Kosovas neatkarību ir atzinušas 22 no 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm, arī Latvija. To nav izdarījušas Spānija, Grieķija, Kipra, Rumānija un Slovākija.
Kosovā darbojas NATO vadītā miera uzturēšanas operācija, kurā piedalās arī Latvijas karavīri.
