Lietuvas prezidenta amatā pārliecinoši pārvēlēts Gitans Nausēda

Pēc balsu saskaitīšanas visos 1895 vēlēšanu iecirkņos konstatēts, ka Nausēda ieguvis 74,43% balsu, bet konservatīvās partijas "Tēvzemes savienība – Lietuvas kristīgie demokrāti" kandidāte Šimonīte – 24,06% balsu. 1,5% nodoto vēlēšanu biļetenu ir atzīti par nederīgiem.

Vēlēšanu pirmajā kārtā 12. maijā nobalsoja nepilni 60% balsstiesīgo Lietuvas pilsoņu, savukārt otrajā kārtā – 49,15%.

Politologs un Viļņas Universitātes profesors Ramūns Vilpišausks Latvijas Radio sacīja, ka zemāka vēlētāju aktivitāte varētu būt saistīta ar to, ka otrajā vēlēšanu kārtā nebalsoja daļa no tiem pilsoņiem, kuri pirmajā kārtā balsoja par citiem kandidātiem. Politologs domā, ka tie ir vēlētāji, kuri ir neapmierināti ar pie varas esošajiem politiķiem, tāpēc viņi nebija gatavi balsot par Nausēdu vai Šimonīti. Bet vēl viens iemesls zemākai aktivitātei varētu būt vienprātība, ka Nausēda uzvarēs, tāpēc daudzi vēlētāji vienkārši neredzēja jēgu doties balsot.

Jau pēc vēlēšanu pirmās kārtas rezultātiem bija skaidrs, ka Nausēdam ir lielāks atbalsts nekā Šimonītei. Pirmajā vēlēšanu kārtā Nausēda bija ieguvis nepilnus 44% nodoto balsu, bet par Šimonīti nobalsoja 20%. Arī Lietuvas politologi un sociologi Nausēdam prognozēja pārliecinošu uzvaru. Tomēr, ņemot vērā, ka neviens no kandidātiem pirmajā kārtā nesaņēma nepieciešamo balsu skaitu, bija vajadzīga vēlēšanu otrā kārta. 

Lietuvas premjere Šimonīte svētdienas vakarā jau apsveica savu sāncensi Nausēdu ar uzvaru prezidenta vēlēšanās.

"Es vēlētos apsveikt ievēlēto Lietuvas prezidentu," žurnālistiem teica Šimonīte, kura pirmdien turpinās darbu premjerministres amatā.

Šimonīte pateicās par atbalstu tiem, kas balsoja par viņu, nepaklausot dažu politiķu aicinājumiem nebalsot par viņu pirmajā kārtā, lai nepieļautu viņas iekļūšanu otrajā kārtā. Viņa arī piebilda, ka atrašanās premjerministres amatā nav padarījusi viņai vieglāku kandidēšanu prezidenta vēlēšanās.

Savukārt Nausēda atzina, ka Lietuvas vēlētāji snieguši viņam lielu uzticības mandātu, pārvēlot viņu uz vēl vienu piecu gadu termiņu.

"Es lieliski saprotu, ka man būs jātur augstā vērtē šis uzticības kredīts. (..) Tagad, kad man ir piecu gadu darba pieredze [prezidenta amatā], es ticu, ka spēšu pareizi izmantot šo dārgumu, pirmām kārtām lai sasniegtu visas Lietuvas tautas uzplaukuma mērķus,"  žurnālistiem teica Nausēda.

Nausēda uzsvēra, ka otrajā prezidentūras termiņā turpinās pievērsties labklājības veicināšanai, viņš arī akcentēja ārpolitiku un drošību kā divas svarīgas darba jomas.

Nausēdam būs jāapstiprina amatā jaunais Bruņoto spēku virspavēlnieks, viņš sola ieviest reformas obligātajā militārajā dienestā, paplašinot iesaucamo skaitu, sola arī iestāties par lielākām iemaksām aizsardzības budžetā.

Kaimiņi apsveic Nausēdu ar uzvaru

Nausēdu ar uzvaru ir apsveikuši tuvāko kaimiņvalstu līderi.

Latvijas prezidents Edgars Rinkēvičs sociālajā medijā "X" rakstīja, ka viņš cer turpināt draudzīgo sadarbību ar Nausēdu, "lai veicinātu Latvijas un Lietuvas divpusējās attiecības, kopīgās intereses Eiropas Savienībā un NATO un atbalstu Ukrainai".

Atbildot uz Latvijas Televīzijas jautājumu par turpmāko sadarbību ar Latviju, Nausēda teica:

"Es ceru drīz satikt prezidentu Rinkēviču. Labas attiecības ar kaimiņiem ir ārkārtīgi svarīgas. Latvija allaž ir bijusi tuva Lietuvai, un es nerunāju tikai par valodu, tradīcijām, bet arī politiski.

Dažādos formātos, dažādās diskusijās, vai tā būtu drošība, vai atbalsts Ukrainai, vai ekonomikas jautājumi, mums ir vienāda pozīcija un es ļoti novērtēju šo draudzību un saziņu ar Latvijas un Igaunijas prezidentiem."

Arī Igaunijas prezidents Alars Kariss savā apsveikumā Nausēdam rakstīja, ka viņš cer turpināt abu ciešo sadarbību.

Polijas prezidents Andžejs Duda apsveikumu Nausēdam publicēja lietuviski, nosaucot Lietuvas kolēģi par savu draugu un paužot prieku, ka viņi varēs turpināt savu lielisko sadarbību.

Bet Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis rakstīja, ka Nausēda ir bijis līdzās viņa valstij tās visgrūtākajā laikā. Zelenskis esot pārliecināts, ka, strādājot kopā, tiks nodrošināta brīvība, miera un drošība Ukrainā, Baltijas valstīs un visā Eiropā.

KONTEKSTS:

Lietuvas prezidents tiek ievēlēts uz pieciem gadiem tautas balsojumā un amatu var ieņemt ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas. Prezidenta vēlēšanu pirmā kārta notika 12. maijā. Uz prezidenta amatu pretendēja astoņi kandidāti.

Galvenais favorīts ir līdzšinējais valsts galva Gitans Nausēda, kurš kandidē uz otro termiņu. Viņa galvenie konkurenti bija tagadējā premjerministre Ingrīda Šimonīte un jurists Igns Vēgele.

Pirmajā kārtā visvairāk balsu saņēma Nausēda (44%) un Šimonīte (20%), kuri cīnīsies par uzvaru prezidenta vēlēšanu otrajā kārtā, kas notiks 26. maijā.

Vienlaikus ar prezidenta vēlēšanu pirmo kārtu Lietuvā notika arī referendums par izmaiņām valsts konstitūcijā, kas paredzēja atļaut dubultpilsonību. Taču šajā balsojumā nav izdevies savākt nepieciešamo balsu skaitu (vismaz pusi no balsstiesīgo pilsoņu skaita), tādēļ mēģinājums atļaut dubulpilsonību cietis neveiksmi.

Lietuvā šis ir vēlēšanu gads, jo 9. jūnijā notiks Eiropas Parlamenta vēlēšanas, bet oktobrī plānotas Seima vēlēšanas.