"Mēs gājām, lai demonstrētu savu protestu, nevis gāztu valdošo varu," apgalvo Prigožins.
Viņš raksturojis "Vagner" kā "pieredzējušāko un kaujasspējīgāko vienību Krievijā, varbūt visā pasaulē".
Prigožins apgalvo: ja viņa vienības būtu īstenojušas 2022. gada februāra iebrukumu Ukrainā, tad Krievija daudz ātrāk būtu uzvarējusi šajā karā.
"Vagner" vadoņa apgalvojumi gan ir pretrunā ar milzu zaudējumiem, ko viņa grupējums cieta, mēnešiem ilgi nesekmīgi cenšoties ieņemt salīdzinoši nelielo Bahmutas pilsētu Doneckas apgabalā.
"Intrigu un nepārdomātu lēmumu rezultātā šo vienību no 1. jūlija bija paredzēts likvidēt. Gandrīz neviens no kaujiniekiem nepiekrita parakstīt līgumu ar Aizsardzības ministriju, jo visi saprata, ka pieredzējušos kaujiniekus faktiski izmantos kā "lielgabalu gaļu"," vēsta Prigožins.
"Mēs bijām pret šo lēmumu. Tādēļ grasījāmies 30. jūnijā iziet demonstratīvā maršā uz Rostovu pie Donas un pie štāba nodot tehniku Aizsardzības ministrijai. Taču pa mūsu pozīcijām tika veikts raķešu trieciens, kura rezultātā gāja bojā ap 30 kaujinieku. Tādēļ mēs nolēmām rīkoties nekavējoties.
Es teicu, ka mēs negrasāmies izrādīt agresiju, bet, ja pret mums tiks vērsts trieciens, tad mēs atbildēsim," stāsta Prigožins.
Diennakts laikā "vāgnerieši" veikuši ap 780 km, līdz galvaspilsētai Maskavai bija palikuši tikai ap 200 km.
"Vagner" vadonis apgalvo, ka dumpinieku karagājiena laikā uz zemes neesot nogalināts neviens karavīrs. "Mēs nožēlojam, ka bijām spiesti dot triecienus pa lidmašīnām un helikopteriem, bet tas tādēļ, ka viņi mūs bombardēja."
Mērķis esot bijis nepieļaut "Vagner" izformēšanu un saukt pie atbildības tos, kas esot pieļāvuši milzīgu daudzumu kļūdu karā pret Ukrainu.
Prigožins iepriekš šajās Krievijas karaspēka neveiksmēs galvenokārt vainojis aizsardzības ministru Sergeju Šoigu un Ģenerālštāba priekšnieku Valēriju Gerasimovu.
"Apstājāmies brīdī, kad pirmā trieciengrupa atradās 200 km attālumā no Maskavas izvietoja savu artilēriju, lai izlūkotu apkārtni, un tad kļuva skaidrs, ka tajā brīdī daudz asiņu tiktu izliets. Līdz ar to mēs nolēmām, ka ar mūsu spēju demonstrāciju būs gana," vēsta Prigožins.
"Mūsu lēmumu par apgriešanos ietekmēja divi faktori. Pirmais faktors bija tas, ka mēs nevēlējāmies izliet krievu asinis. Otrs faktors – mēs devāmies demonstrēt savu protestu, nevis gāzt varu valstī," sacīja Prigožins.
Prigožins apgalvo, ka Baltkrievijas diktators Aleksandrs Lukašenko esot pasniedzis roku "vāgneriešiem" un palīdzējis rast veidu, kā grupējums likumīgi varēs turpināt savu darbību.
Audio paziņojumā Prigožins joprojām nav atklājis savu pašreizējo atrašanās vietu. Pagaidām nekas neliecina, ka viņš būtu ieradies Baltkrievijā.
KONTEKSTS:
Krievijas algotņu grupējuma "Vagner" vadītājs Jevgeņijs Prigožins 23. jūnijā paziņoja, ka gatavojas ar varu gāzt Krievijas militāro vadību un viņa vadītās vienības jau iegājušas Krievijas dienvidu teritorijās. 24. jūnijā "Vagner" militārās tehnikas kolonnas virzījās arvien tuvāk galvaspilsētai Maskavai, taču vakarā Prigožins negaidīti pavēstīja, ka nolēmis pārtraukt "vāgneriešu" virzīšanos uz Maskavu.
Lai gan Krievijas vadonis Putins uzrunā sabiedrībai asi nosodīja Prigožina rīkoto militāro dumpi, to saucot par noziedzīgu avantūru, nodevību un triecienu mugurā, tomēr 24. jūnija vakarā Kremlī pavēstīja, ka "Vagner" kaujinieki tiks atbrīvoti no kriminālatbildības par bruņoto dumpi, bet Prigožins pārcelsies uz Baltkrieviju.
