Rutes lielā pieredze, vadot politiski fragmentētās Nīderlandes valdību un piedaloties Eiropas Savienības un NATO līderu sanāksmēs, viņam varētu lieti noderēt, lai saskaņotu 32 alianses dalībvalstu viedokļus un panāktu kompromisu.
Tas ir īpaši svarīgi laikā, kad turpinās Krievijas iebrukums Ukrainā un Maskava izteikusi draudus arī NATO dalībvalstīm.
Rute ir pazīstams kā stingrs Ukrainas atbalstītājs, bet vienlaikus ir pietiekami prasmīgs diplomāts, lai pārliecinātu tādus līderus kā Ungārijas premjers Viktors Orbāns un Turcijas prezidents Redžeps Tajips Erdogans, kuri centušies saglabāt labas attiecības arī ar Maskavu.
Stoltenberga pilnvaru termiņam vajadzēja beigties jau 2022. gadā, taču Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā, kas izraisīja lielāko karadarbību Eiropā kopš Otrā pasaules kara, lika NATO dalībvalstīm pagarināt Stoltenberga pilnvaras, jo šādas krīzes laikā aliansei bija vajadzīgs pieredzējis un pārbaudīts vadītājs.
Paralēli notika uzticama pēcteča meklēšana, līdz NATO dalībvalstu līderi vienojās par Rutes kandidatūru. NATO ģenerālsekretāra amatā viņš stāsies 1. oktobrī, kad beigsies Stoltenberga pilnvaru termiņš.
"Zinu, ka atstāju NATO labās rokās," vēsta Stoltenbergs, kurš Ziemeļatlantijas aliansi vadījis gandrīz desmit gadu.
Tam piekrīt arī bijusī NATO komunikācijas daļas vadītāja Oana Lungesku. "Rute tiek uzskatīts par drošu izvēli nemierīgos laikos, tāpat kā pēdējo desmit gadu laikā bijis Stoltenbergs," aģentūrai "Associated Press" atzina Lungesku.
Kompromisa kandidāts
Daļa dalībvalstu uzskatīja, ka pienācis laiks drosmīgākai izvēlei, piemēram, NATO ģenerālsekretāra posteni pirmoreiz varētu uzticēt sievietei vai kādam no Austrumeiropas reģiona.
Kā iespējamie kandidāti uz šo amatu tika minēti Rumānijas prezidents Klauss Johanniss, Dānijas premjere Mete Frederiksena, Igaunijas valdības vadītāja Kaja Kallasa, interesi par šo posteni bija izrādījis arī bijušais Latvijas premjers Krišjānis Kariņš.
"NATO vadītājam vajadzētu būt no relatīvi jaunas dalībvalsts, viņa valstij jāiegulda aizsardzībā vismaz 2% no iekšzemes kopprodukta, un ideālā gadījumā šim kandidātam jābūt sievietei. Tādēļ loģiski, ka tas būs Marks Rute," pagājušogad jokoja Igaunijas premjere Kallasa. Nīderlandes premjers neatbilda nevienam no viņas nosauktajiem kritērijiem.
Estonia's prime minister wants to be next NATO chief pic.twitter.com/16zXao7s6n
— POLITICO Live (@POLITICOLive) November 14, 2023
Taču pārējās NATO dalībvalstis acīmredzot nevēlējās uzticēt alianses vadītāja posteni tādam politiķim kā Kallasa, kas ļoti asi vērsusies pret Krievijā valdošo Vladimira Putina režīmu.
Nīderlande paudusi stingru atbalstu Ukrainai
Kallasa gan, visticamāk, iegūs "mierinājuma balvu", jo Eiropas Savienības dalībvalstis provizoriski ir vienojušās viņu izvirzīt ES galvenās diplomātes postenim. Savukārt citi Austrumeiropas reģiona politiķi varētu pretendēt uz NATO ģenerālsekretāra vietnieka posteni.
Marks Rute ilgu laiku tika kritizēts par to, ka Nīderlande nepilda vienošanos par aizsardzības izdevumu palielināšanu līdz vismaz 2% no iekšzemes kopprodukta. 2014. gadā attiecīgais rādītājs bija tikai 1,15%, un tikai šogad Nīderlande sasniegs 2% slieksni.
Rute tiek kritizēts arī par savulaik pausto atbalstu Krievijas gāzes cauruļvada "Nord Stream" projektam.
Nīderlandē ilgu laiku tika uzskatīts, ka ārpolitika nav Rutes kā premjera prioritāte un viņš galvenokārt ir aizņemts ar iekšpolitikas jautājumiem.
Taču daudz kas mainījās 2014. gada 17. jūlijā, kad Krievijas atbalstītie kaujinieki virs Ukrainas notrieca lidsabiedrības "Malaysia Airlines" pasažieru lidmašīnu, kas bija ceļā no Amsterdamas uz Malaiziju.
Aviokatastrofā gāja bojā 298 cilvēki, no kuriem lielākā daļa (196) bija Nīderlandes pilsoņi.
Rute asi kritizējis Krievijā valdošo Putina režīmu; pēc Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā Nīderlande kļuvusi par vienu no galvenajām Ukrainas atbalstītājām, piemēram, Ukrainai tiek piegādāti "Leopard" tanki un "F-16" kara lidmašīnas.
Rute būs jau ceturtais Nīderlandes politiķis, kurš ieņēmis NATO ģenerālsekretāra amatu. Ja ņem vērā, ka viņš būs tikai 14. ģenerālsekretārs alianses vēsturē, tas ir ļoti augsts rādītājs.
Nīderlandes politiskā vide, līdzīgi kā Latvijā, ir diezgan fragmentēta, un valdību parasti veido vairāku partiju koalīcija. Tas nozīmē, ka premjeram ir vajadzīgas diplomāta un kompromisu meistara iemaņas, lai panāktu vienošanos starp dažādiem spēkiem.
"Teflona Marks" gatavs sadarboties gan ar Trampu, gan ar Baidenu
57 gadus vecais Rute ar šo darbu ticis galā ļoti prasmīgi; ne velti viņš bijis visilgāk valdījušais premjers Nīderlandes vēsturē.
Valdības vadītāja amatu Rute pirmoreiz ieņēma 2010. gadā, un kopš tā laika ieguvis iesauku "teflona Marks", jo nekādi skandāli nespēja iedragāt viņa pozīcijas.
Nīderlandes parlamenta vēlēšanās pagājušā gada rudenī Rutes vadītā VVD partija gan zaudēja vadošās pozīcijas un visvairāk balsu saņēma labējā populista Gērta Vildersa vadītā Brīvības partija. Taču pats Rute jau pirms vēlēšanām bija paziņojis, ka atkāpjas no amata un vairs nepretendēs uz premjera posteni.
Rutes diplomāta iemaņas varētu noderēt gadījumā, ja ASV prezidenta vēlēšanās rudenī uzvarēs republikānis Donalds Tramps, kuram jau iepriekšējā pilnvaru termiņa laikā bija saspīlētas attiecības ar NATO partneriem.
Tramps mudināja Eiropas valstis pašām uzņemties lielāku atbildību par savu drošību un ieguldīt vairāk naudas aizsardzībā, bet atsevišķi komentētāji pauduši bažas, ka otrā pilnvaru termiņa laikā Tramps varētu norobežoties no NATO vai pat virzīties uz ASV izstāšanos no alianses.
Jautājumus raisa arī Trampa un daudzu republikāņu kritiskā attieksme pret palīdzību Ukrainai, kas Trampa uzvaras gadījumā varētu būt apdraudēta.
Rute tiek uzskatīts par piemērotu kandidātu, kuram būtu pa spēkam uzturēt labas attiecības gan ar Trampu, gan ar tagadējo ASV prezidentu Džo Baidenu.
"Rute tāpat kā Stoltenbergs ir pragmatiķis un viens no nedaudziem Eiropas politiķiem, kuriem bijušas labas darba attiecības ne tikai ar Baidenu, bet arī ar Trampu. Tas varētu ļoti noderēt NATO pēc ASV prezidenta vēlēšanām novembrī," sarunā ar "AP" secina Lungesku.
Rute tiek raksturots kā pragmatisks politiķis, kurš nereti citē kādreizējā Vācijas kanclera Helmūta Šmita izteikumu: "Cilvēkiem, kas redz vīzijas, būtu jāvēršas pie ārsta."
Vecpuisis, kurš visu laiku veltījis darbam
Par viņa privāto dzīvi ir zināms ļoti maz, jo Rute visu savu laiku veltījis darbam un ģimenes dzīvei nav atlicis laika. Rute ir audzis septiņu bērnu ģimenē, bet viņam pašam nav sievas un bērnu. Rute ir vecpuisis, kurš ilgu laiku dzīvoja kopā ar māti.
2020. gadā viņa aizgāja mūžībā 96 gadu vecumā. Mātes mūža nogali aptumšoja tas, ka Rute ilgu laiku nevarēja viņu apmeklēt pansionātā, jo Covid-19 pandēmijas laikā viņa valdība bija noteikusi stingrus ierobežojumus, kas aizliedza šādas vizītes.
Ikdienā viņš pazīstams kā ļoti pieticīgs politiķis, kurš jau gadiem ilgi dzīvo necilā mājoklī Hāgā.
Kā jau daudzi nīderlandieši, viņš bieži brauc uz darbu ar velosipēdu, bet dažkārt sēžas pie sava pavecā "Saab" automobiļa stūres.
Viens no viņa vaļaspriekiem ir klavierspēle; jaunībā Rute bijis talantīgs pianists.
