NATO par nākamo alianses ģenerālsekretāru ieceļ Nīderlandes premjeru Ruti

"Ziemeļatlantijas Padome nolēma iecelt Nīderlandes premjerministru Marku Ruti par nākamo NATO ģenerālsekretāru, kurš šajā amatā nomainīs Jensu Stoltenbergu," teikts alianses paziņojumā, piebilstot, ka Rute pienākumus sāks pildīt 1. oktobrī. 

"Tas ir milzīgs gods tikt ieceltam par NATO ģenerālsekretāru. Alianse ir un paliks mūsu kolektīvās drošības stūrakmens. Vadīt šo organizāciju ir atbildība, kuru es neuzņemos viegli. Esmu pateicīgs visiem sabiedrotajiem par man izrādīto uzticību," sociālajā tīklā "X" rakstīja Nīderlandes premjers.

Līdzšinējais NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs militārās alianses vadītāja amatu ieņēma kopš 2014. gada oktobra. Marks Rute amatā stāsies tieši desmit gadus vēlāk.

Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā dēļ pēdējo divu gadu laikā Stoltenberga pilnvaru termiņš tika pagarināts divas reizes, liecinot par vajadzību nodrošināt stabilitāti šajā laika posmā. Arī tajās reizēs alianses dalībvalstis nevarēja vienoties par vienu kandidātu, kas varētu stāties Stoltenberga vietā.

Rute uzsāka cīņu par vietu NATO pērnā gada novembrī

Rute paziņoja par savas kandidatūras izvirzīšanu tikai pēc tam, kad paziņoja par savas politiskās karjeras beigām Nīderlandē. Kā raksta izdevums "Politico", Rute iesaistījās cīņā par NATO ģenerālsekretāra vietu kopš pagājušā gada novembra.

Viņš diezgan ātri ieguva alianses vadošo valstu – ASV, Lielbritānijas, Francijas un Vācijas – atbalstu.

Taču viegls ceļš viņam nebija. Iebildumus ilgstoši izteica Ungārija. Kā vēsta "Deutsche Welle", Rute solīja Ungārijas premjerministram Viktoram Orbānam, ka tik ilgi, kamēr nīderlandietis būs alianses vadībā, Ungārijai nebūs jāpiedalās NATO pasākumos Ukrainas atbalstam ārpus alianses teritorijas.

Bez Ungārijas pēdējās valstis, kuras vilcinājās ar atbalsta paušanu Rutem, bija Slovākija un Rumānija. Bukarestes atbalsts sekoja pēc tam, kad savu kandidatūru atsauca prezidents Klauss Johaniss. Viņš savu kandidatūru uz šo amatu izziņoja šī gada martā, taču atbalstu viņa kandidatūrai šajā laikā pauda tikai Ungārija.

Aizvadīto mēnešu laikā izskanēja, ka uz NATO ģenerālsekretāra amatu varētu pretendēt Igaunijas premjere Kaja Kallasa, iepriekš arī bijušais Latvijas premjerministrs un ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš no "Jaunās Vienotības" bija paudis gatavību kandidēt uz šo amatu.

57 gadus vecais Rute sacensībā par alianses ģenerālsekretāra amatu galīgo uzvaru guva pagājušajā nedēļā, kad savu kandidatūru atsauca viņa pēdējais konkurents – Rumānijas prezidents Klauss Johanniss.

"Es ļoti atzinīgi vērtēju NATO sabiedroto izvēli attiecībā uz Nīderlandes premjerministru Marku Ruti, viņu izvēlot par manu pēcteci. Marks ir patiess transatlantiķis, spēcīgs līderis un vienprātības veicinātājs. Es viņam novēlu panākumus, turpinot stiprināt NATO," tikmēr "X" pauda Stoltenbergs.

Ārzemju politiķi Rutes iecelšanu NATO ģenerālsekretāra amatā vērtē pozitīvi

NATO ģenerālsekretāram nav pilnvaru mainīt alianses virzību - ģenerālsekretāri ir atbildīgi par alianses sanāksmju vadīšanu un konsultāciju vadīšanu starp dalībvalstīm, kas bieži vien ir delikāts uzdevums. Tāpat jāspēj līdzsvarot NATO 32 dalībvalstu konfliktējošās intereses, lai tā varētu runāt vienoti. Viņiem arī jāpārliecinās, ka lēmumi tiek īstenoti.

Rutes priekšgājējs Stoltenbergs bija stoisks šīs līdzsvarošanas meistars. "Pieturieties pie sava vēstījuma" bija viņa galvenais kredo, un viņš nepagura atkārtot vienu un to pašu, lai kā arī žurnālisti viņu preses konferencēs vai intervijās neizvaicātu.

Pieredzējušo politiķi Ruti, kurš Nīderlandes valdības vadītāja krēslā aizvadījis gandrīz 14 gadus, negaida viegli uzdevumi, ņemot vērā problēmas, kuras izraisījis joprojām ilgstošais karš, ko Krievija uzsākusi pret Ukrainu.

Turklāt viņam jau tagad nākas rēķināties ar sekām, kuras varētu izsaukt Donalda Trampa iespējamā uzvara ASV prezidenta vēlēšanās.

NATO ģenerālsekretārs ir atbildīgs par sanāksmju vadīšanu un dažkārt delikātu konsultāciju organizēšanu starp dalībvalstīm, lai nodrošinātu, ka organizācija, kas darbojas uz vienprātības pamata, var turpināt darbu. Ģenerālsekretārs arī nodrošina, ka alianses lēmumi tiek īstenoti, un runā visu dalībvalstu vārdā.

"Viņš ir ne tikai pieredzējis eksperts, bet arī īstens transatlantists. Viņš bija valdības vadītājs 14 gadus un zina, kā atrast kompromisu. Tāpēc viņam ir labākie priekšnoteikumi [apstiprināšanai amatā]. [..] Es domāju, ka Marks Rute ir tāds, kas var domāt par Eiropas Savienību un NATO reizē, tā kā Nīderlande pagātnē spēlēja aktīvu lomu,"   sarunā ar radiostaciju "Deutschlandfunk" spriež Vācijas Bundestāga Kristīgo demokrātu frakcijas pārstāvis Gunters Krihbaums.

Atzinīgi nīderlandieša apstiprināšanu amatā vērtē Ukrainas prezidenta biroja vadītājs Andrijs Jermaks. Viņš pateicas politiķim par atbalstu Ukrainai un norāda, ka Rutes vadība un uzticība demokrātiskajiem principiem ir būtiski Ukrainas un NATO kopīgajai nākotnei.

Jaunā militārās alianses vadītāja apstiprināšana amatā nav palikusi nepamanīta arī Maskavā. Kremļa runasvīra Dmitrija Peskova ieskatā "diez vai mainīšoties" alianses politika pret Krieviju.

Rutes politiskie uzskati būtiski ietekmējušies kopš 2014. gada, kad virs Ukrainas prokrievisko separātistu kaujinieki notrieca Nīderlandes pasažieru lidmašīnu, kurā no gandrīz 300 bojāgājušajiem 196 bija Nīderlandes pilsoņi. Kopš tā laika viņa retorika pret Kremli ir skaidra – NATO aliansei jābūt spēcīgai, lai pretotos Maskavai, un citiem Eiropas Savienības politiķiem nevajadzētu būt naiviem attiecībā uz Putinu.

2022. gada septembrī, uzrunājot Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībniekus, Rute sacīja, ka Putins neapstāsies Ukrainā, ja mēs viņu neapturēsim jau tagad.

Viņa vadībā Nīderlande palielinājusi tēriņus aizsardzībai pārsniedzot divus procentus no iekšzemes kopprodukta. Tā arī kļuvusi par vienu no līderēm palīdzības sniegšanā Ukrainai, piegādājot tai artilērijas iekārtas un munīciju, dronus un cita veida tehniku. Apsolīts piegādāt arī F-16 iznīcinātājus.

Latvijas Transatlantiskās organizācijas ģenerālsekretāre: Būtiskas pārmaiņas NATO nav gaidāmas

Fundamentālas pārmaiņas NATO pēc Rutes stāšanās amatā, visticamāk, nav gaidāmas, Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" sacīja politoloģe, Latvijas Transatlantiskās organizācijas ģenerālsekretāre Sigita Strūberga. 

"Vienlaikus es gribu uzsvērt arī ekspertu pozitīvi vērtēto Rutes īpašību, ko arī viņš ir teicis. Ka, attiecībā uz nākamo ASV prezidentu, Rute "dejošot ar to, kurš būs uz deju plača". Pie kam tiek runāts, ka Rute kā reizi ir spējīgs atrast kopīgu valodu ar [kādreizējo ASV prezidentu un gaidāmo ASV prezidenta vēlēšanu kandidātu Donaldu] Trampu, kas var būt ļoti nozīmīgi, NATO gatavojoties iespējamai Trampa prezidentūrai ASV. Un šī arī var būt priekšrocība salīdzinājumā ar Stoltenbergu." 

Rutes stāšanās amatā ir arī pozitīvs signāls Ukrainai, norādīja politoloģe, jo Rute pietiekami stingri iestājies Ukrainas pusē – tostarp noslēdzot 10 gadu drošības paktu ar šo valsti.

"Tātad mēs Rutes darbībās redzam tādu ļoti skaidru līniju,"sacīja eksperte.

Strūberga arī norādīja, ka šobrīd tiek prognozētas četras lietas, kuras viņš varētu izvirzīt par savu prioritāti esot NATO ģenerālsekretāra amatā.

"Viena ir, ka viņš tāpat turpinās atbalstīt Ukrainu un tas ir būtiski. Otrs – ka viņš mēģinās balansēt ar Ungāriju un rast ar to kompromisus. Trešais – viņš mēģinās stiprināt [militārās alianses] vienotību, bet ceturtais būs, ka viņš mēģinās tikt galā ar tādām kā "iekšējām dinamikām" NATO, toskait finansējumu un citiem aliansei būtiskiem jautājumiem."

Uz jautājumu, vai ir iespējams, ka Rutes komandā tiks uzņemts arī kāds Latvijas pārstāvis – piemēram, bijušais premjerministrs un ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš, Strūberga norādīja, ka ir ļoti uzmanīgi jāseko līdzi tam, kā veidosies jaunā NATO ģenerālsekretāra komanda.

"Ir jāņem vērā, ka arī Baibas Bražes [kādreizējās NATO ģenerālsekretāra vietnieces publiskās diplomātijas jautājumos un tagadējās Latvijas ārlietu ministres] amats šobrīd jau ir aizņemts un ir pilnīgi skaidrs, ka šī [NATO ģenerālsekretāra] komanda tik ātri nemainās – ne divreiz, ne trīsreiz gadā," viņa teica. Es arī domāju, ka ir jāņem vērā arī Ungārijas un ne tikai tās aspekts. Mēs esam pieraduši Ungāriju dēvēt par tādu visu problēmu iemeslu, taču bieži vien citas valstis, kas no vienas puses, atbalsta Ukrainu, bet, no otras puses – ir uzmanīgas, patiesībā slēpjas aiz Ungārijas – šī skaļā vārda, lai nebūtu pašām jāizlemj un jāuzņemas atbildība. Tāpēc es ļoti uzmanīgi vērtēju Austrumu flanga deputātu iespējas tikt pie amatiem [NATO]."