Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis informēja, ka no gūsta atbrīvoti 90 Ukrainas armijas, Jūras spēku, teritoriālās aizsardzības vienību un robežsardzes karavīri. Starp tiem ir Mariupoles, rūpnīcas "Azovstaļ" un Čornobiļas atomelektrostacijas aizstāvji, kā arī cīnītāji no vairākiem frontes sektoriem.
Zelenskis pauda pateicību amatpersonām, kas palīdzēja īstenot apmaiņu – Apvienoto Arābu Emirātu vidutājiem, un pauda cerību, ka process turpināsies.
Vienlaikus par 90 gūstekņu atbrīvošanu informēja arī Krievijas Aizsardzības ministrija, un izplatītajā videomateriālā redzamas militārpersonas, kas ar autobusu dodas mājās.
Šī bija 53. gūstekņu apmaiņa starp Ukrainu un Krieviju kopš pilna mēroga kara sākuma. Pēdējais darījums notika maijā, kad brīvību atguva 75 katras puses gūstekņi, arī toreiz vienošanos panāca ar Apvienoto Arābu Emirātu starpniecību. Līdz 31. maijam no Krievijas gūsta bija atbrīvoti 3300 Ukrainas karavīru.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem, un paredzams, ka tāpat kā pērn tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.
