Trešdien, vizītē apmeklējot Doneckas apgabalu, Zelenskis jaunieceltā Apvienoto spēku komandiera prioritāšu sarakstā īpaši izcēla Ukrainas karavīru dzīvību sargāšanu.

Turpat netālu dunot frontei, Doneckas apgabala Pokrovsku apmeklējis Ukrainas prezidents Zelenskis un bruņoto spēku komandieris Oleksandrs Sirskis.

Vizītei šoreiz ir vairākas šķautnes – ne tikai uzklausīt ziņojumus par aktuālo situāciju frontes līnijā un pasniegt apbalvojumus gan karavīriem, gan mediķiem, bet arīdzan iepazīstināt ar jauniecelto Ukrainas armijas Apvienoto spēku komandieri Andriju Hnatovu.

"Šodien es oficiāli iepazīstināju ar Andriju Hnatovu visus, kas ir atbildīgi par aizsardzību Doneckas apgabalā. Viņš ir jauns vīrietis, taču viņa zināšanas par fronti un pieredze ir tieši tas, kas vajadzīgs.

Ģenerāļa Hnatova uzdevums ir skaidrs – iznīcināt okupantus, un ļoti svarīgi – izglābt pēc iespējas vairāk mūsu karavīru dzīvību," teica Zelenskis.

Hnatovs izpelnījies vairākus apbalvojumus un iepriekš vadījis Mikolajivas un Bahmutas aizsardzību. Kopš 2022. gada bijis Dienvidu operatīvās pavēlniecības komandiera vietnieks.

Viņa priekšgājējs Jurijs Sodols, kurš amatā stājās šī gada februārī, plaši kritizēts par lieliem personāla un teritoriāliem zaudējumiem. Ukrainas Nacionālas gvardes "Azov" brigādes štāba priekšnieks Bohdans Krotevičs varasiestādēm lūdzis sākt izmeklēšanu.

"Es uzrakstīju vēstuli Valsts izmeklēšanas birojam ar aicinājumu sākt izmeklēšanu pret vienu militāro ģenerāli, kurš, manuprāt, ir nogalinājis vairāk ukraiņu karavīru nekā jebkurš Krievijas ģenerālis," pavēstīja Krotevičs.

Ukrainas prezidents kadru maiņas iemeslus sīkāk nav komentējis.

Taču Zelenskis šodien pauda neapmierinātību ar valdības amatpersonām, kuras ilgstoši nav apmeklējušas piefrontes reģionus, kaut arī viņu darba specifika kara laikā to paģēr.

"Kijivā būs atsevišķa saruna, īpaši ar amatpersonām, kurām jāatrodas šeit un citviet frontes līnijas tuvumā – sarežģītos apgabalos, kur cilvēkiem nepieciešami tūlītēji risinājumi. Risinājumi, kurus nevar ieraudzīt no Kijivas. Biju pārsteigts, uzzinot, ka dažas attiecīgās amatpersonas šeit nav bijušas sešus mēnešus vai ilgāk," atzina Zelenskis.

Ar šīm amatpersonām gaidāmas nopietnas sarunas, no kurām tiks izdarīti attiecīgi secinājumi, uzsvēra Ukrainas prezidents.

KONTEKSTS:

Krievijas nepamatotais un Kijivas neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī ukraiņu armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.

Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.

Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk Ukrainas civilajiem objektiem un mērķtiecīgi cenšas iznīcināt Ukrainas enerģētikas infrastruktūru.

2024. gada maijā Krievija sākusi ofensīvu Harkivas apgabalā, mēģinot pārraut Ukrainas aizsardzības līnijas, bet ukraiņi cenšas noturēt pozīcijas.