Pēc viņa teiktā, daļa "Vagner" algotņu no Krievijas uz Baltkrieviju nosūtīta ar kaut kādu mērķi.
"Tas bija kā izpirkuma cena par to [dumpi], ko [Jevgeņijs] Prigožins ir veicis ar savu grupējumu Krievijā, kur nepārprotami jābūt kriminālatbildībai.
Noteikti Baltkrievijas mērķis ir darīt kaut ko uz mūsu robežām. Tas, ka būs kaut kas spēcīgāks, – es nedomāju, bet tas, ka mums, trīs Baltijas valstīm un Polijai, ir jābūt gataviem," klāstīja Maklakovs. "Kopā ar migrantiem šīs darbības var tikt veiktas."
Viņaprāt, sagaidāma zināma "robežsargu testēšana, pārbaudīšana, traucēšana", jo kopumā "Vagner" spēki ir salīdzinoši nelieli. Diezin vai situācija nonāks līdz tam, ka šī militārā grupējuma pārstāvji mēģinās ienākt kādā no NATO valstīm. "Nedomāju, ka šīs darbības būs tik spēcīgas," vērtēja Maklakovs.
Lai gan vāgneriešu atrašanās Baltkrievijā rada bažas, tomēr Zemessardzes štāba virsnieks, majors Jānis Slaidiņš intervijā Latvijas Radio raidījumā "Pēcpusdiena" mudināja tās nepārspīlēt. Viņš pauda, ka kopumā draudiem vajadzētu būt izvērtētiem.
Vienlaikus viņš atzina, ka algotņi var tikt iesaistīti kādās provokācijās uz robežām, tāpēc jāseko viņu aktivitātēm Baltkrievijā. Līdz ar to var nākties atgriezties pie situācijas, kad valstīm, kas robežojas ar Baltkrieviju, nāktos atvēlēt diezgan daudz resursu, lai nodrošinātu drošību uz robežas, norādīja Slaidiņš.
KONTEKSTS:
Grupējums "Vagner" un tā dibinātājs Prigožins pirms aptuveni mēneša sarīkoja militāru dumpi Krievijā, bet pēc tam vienojās ar Kremli par došanos trimdā uz Baltkrieviju. Baltkrievijas diktators Aleksandrs Lukašenko jau izteicis netiešus draudus par "vāgneriešu" vēlmi doties uz Poliju. Uz to Polija reaģējusi, pastiprinot savu aizsardzību valsts austrumos.
Latvijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka militāra apdraudējuma mūsu valstij pašlaik nav un, pat ja tāds rastos, dienesti ir vairāk nekā gatavi.
