ĪSUMĀ:

• 29. jūlijā aprit gads kopš sprādzieniem Oleņivkas kolonijā Doneckas apgabalā.
• Krievija tur bija ieslodzījusi sagūstītos Ukrainas karavīrus, arī Mariupoles aizstāvjus.
• Uzbrukumā tika nogalināti ap 50 cilvēku, vairāk nekā 100 tika ievainoti.
• Upuru tuvinieki pieprasa veikt objektīvu izmeklēšanu un sodīt vainīgos.
• Ukraina uzskata, ka Oleņivkā noticis kara noziegums; šo lietu varētu izskatīt starptautisks tribunāls.

Bojāgājušo un cietušo tuvinieki pieprasa izmeklēt notikušo un vainīgās personas saukt pie atbildības. Ar cilvēktiesību aizstāvju atbalstu notikusi arī paralēla izmeklēšana par notikumiem Oleņivkas cietumā.

Krievija mēģina novelt vainu uz Ukrainu

Trešdien preses konferencē Kijivā vietējās cilvēktiesību organizācijas un Oleņivkas cietumā bojāgājušo un cietušo tuvinieki informēja par paralēlo izmeklēšanu, kurā mēģināts noskaidrot, kas pagājušogad naktī no 28. uz 29.jūliju notika šajā cietumā.

Pirms gada šajā naktī Oleņivkā bija dzirdami viens vai vairāki sprādzieniem līdzīgi trokšņi, kuru rezultātā gāja bojā apmēram 50 cilvēki, vairāk nekā 100 gūstekņu tika ievainoti.

Krievijas okupācijas varasiestādes notikušajā vainoja Ukrainu, apgalvojot, ka Ukraina gribējusi iznīcināt gūstā kritušos "Azov" karavīrus kā nevēlamus lieciniekus. Šim nolūkam esot izmantotas Rietumu piegādātās HIMARS raķešu sistēmas.

Savukārt Ukraina ziņoja, ka Krievija īstenojusi tā dēvēto "viltus karoga operāciju" – pati apšaudījusi savu cietumu, pastrādājot šausminošu kara noziegumu, un tagad cenšas visu vainu uzvelt Ukrainai.

Nozieguma izmeklēšana ir apgrūtināta

Kā atzina gan cilvēktiesību pārstāvji, gan arī bojāgājušo un cietušo tuviniekie – lai arī ir pagājis gads, šobrīd faktiski nekas vairāk par notikušo tā arī nav zināms. Joprojām ir tikai aptuveni zināms bojāgājušo un cietušo skaits, lielākā daļa bojāgājušo līķu ir atgūti, bet ļoti daudzi karagūstekņi joprojām atrodas gūstā un nav zināma viņu atrašanās vieta Krievijā vai citur.

Gan Ukrainas prokuratūra, gan drošības dienests turpina izmeklēšanu par notikušo Oleņivkas cietumā, taču tā ir apgrūtināta, jo Oleņivka joprojām atrodas okupantu pakļautībā, ukraiņiem nav iespējas piekļūt cietumam.

Arī ANO, kas sākotnēji bija sagatavojusi izmeklēšanas misiju, lai noskaidrotu Oleņivkas cietumā notikušā apstākļus, tā arī reāli neko neizdarīja – šī grupa tika izformēta.

Ievainotie nav saņēmuši palīdzību

Paralēli izmeklēšanai, ko šobrīd veic Ukrainas tiesībsargājošās iestādes, cilvēktiesību aktīvisti aptaujāja tos karagūstekņus, kas pārdzīvoja šo uzbrukumu un kurus Krievija ir atdevusi Ukrainai gūstekņu apmaiņas programmas ietvaros.

Aptaujājot šos cilvēkus, veikta notikumu rekonstrukcija. Tika konstatēts, ka uz Oleņivku pārvietoti "azoviešu" karavīri. Viņi ievietoti vienā barakā, nav atļauts gulēt laukā, lai arī iepriekš tas tika ļauts. No gūstekņiem saņemtas liecības par vienu sprādzienu ārpus barakām, un tad otru, kas noticis iekšienē.

Liela daļa karagūstekņu gājuši bojā uzreiz uzbrukuma vietā, bet ļoti daudzi arī ievainoti un šausmīgos apstākļos cīnījās par dzīvību.

Saskaņā ar gūstekņu liecībām šajā cietumā varētu būt pielietoti kaut kāda veida termoieroči, kas deg ļoti augstā temperatūrā. Par to vedina domāt nogalināto līķi. Daļa upuru guvuši smagas traumas augstās temperatūras dēļ, daļa nosmakuši.

Nekāda palīdzība ievainotajiem karagūstekņiem no cietuma administrācijas puses nav sniegta vairākas stundas.

Vietējiem mediķiem pavērusies šausminoša aina – dzīvi, sakropļoti cilvēki pašu spēkiem mēģinājuši rāpot pēc palīdzības.

Pirmo palīdzību karagūstekņiem snieguši paši izdzīvojušie karagūstekņi, kas devās pakaļ liesmojošajā un piedūmotajā barakā pēc ieslodzītajiem, kas paši nevar izkļūt, vai viņu līķiem, lai vismaz tuviniekiem būtu ko apglabāt.

Krievija viltojusi pierādījumus

Kā norādīja izmeklēšanas grupas vadītāja, viņi analizējuši tikai to informāciju, kas bija pieejama publiski, ko Krievijas mediji par notikušo atrādījuši.

Ukraiņu izmeklētājiem nav bijis nekādas iespējas piekļūt okupētajam Oleņivkas ciemam. Taču no ieslodzīto liecībām zināms, ka tur varētu būt izmantoti termoieroči.

Saņemtas arī liecības arī pierādījumu viltošanu piemēram, novietojot raķešu detaļas, kas tur nemaz nav bijušas.

Tāpat noprotams, ka neko daudz šajā jautājumā nav līdzējušas arī bojāgājušo mirstīgās atliekas, ko Krievija atdevusi Ukrainai. Izmeklēšanas grupas vadītāja norādīja, ka iepriekš no Krievijas pat saņemts kāds karagūsteknis, kuram bija izņemti visi iekšējie orgāni.

Atbilst visiem kara noziegumu kritērijiem

Ļoti iespējams, ka karagūstekņu masu slepkavība Oleņivkas cietumā būs viens no kara noziegumu piemēriem, ko Ukraina gatavos starptautiskam tribunālam.

Kā uzskata Ukraina, tad Oleņivkā pastrādātais atbilst visiem kara noziegumu kritērijiem.

Atbilstoši starptautiskajām normām karagūstekņi jāizvieto vietās, kur viņu dzīvība netiek apdraudēta, bet Oleņivkā uz vietas tika nogalināts ļoti liels skaits cilvēku.

Bojāgājušo un cietušo tuvinieki arī uztur prasību, ka šis noziegums būtu jāizmeklē arī starptautiskā līmenī, lai vainīgie nepaliktu nesodīti.

"Mums ir svarīgi, lai tie cilvēki saņemtu sodu. Krievija pastrādāja masu slepkavību, un tas ir kara noziegums. Tas nevar palikt nesodīts," uzsver bojāgājušā "Azov" karavīra atraitne Arina Havanskiha.

Aicina noteikt 29. jūliju par piemiņas dienu

Bojāgājušo tuvinieki vērsušies arī pie ANO, aicinot izvērtēt iespēju veidot šī nozieguma izmeklēšanas grupu, taču saņēmuši atbildi, ka šāda iespēja ir ļoti niecīga.

Šā gada janvārī ANO ziņoja, ka ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs izformējis ANO misiju, kurai bija jāizmeklē Oleņivkā ieslodzīto nāve.

ANO skaidroja, ka tā nav saņēmusi drošības un piekļuves garantijas cietumam Krievijas okupētajā teritorijā.

Šis apstāklis gan pašiem ukraiņiem raisa lielu neizpratni, jo arī tas ir starptautisko normu pārkāpums, ja Krievija neļauj veikt izmeklēšanu.

Tikmēr Oleņivkā bojāgājušo un cietušo tuvinieki sola nepieļaut šī nozieguma aizmiršanu un arī rosinājuši noteikt 29. jūliju kā piemiņas dienu bojāgājušajiem "Azov" karavīriem.