Analītiķu vērtējumā šādi plaša mēroga frontālie uzbrukumi liecina, ka Krievijas armijas komandieri nav guvuši mācības par mehanizētā manevra grūtībām gandrīz atklātā kaujas laukā Ukrainā.
Ziņojumā arī teikts, ka Krievijas militārās pavēlniecības vēlme ziedot lielu skaitu bruņutehnikas ierobežotām taktiskām misijām atspoguļo sliktu ilgtermiņa operatīvo plānošanu.
Analītiķi atzīmēja, ka Krievijas ierobežotais bruņutehnikas daudzums vidējā un ilgākā termiņā sadārdzinās šādus neveiksmīgus mehanizētos uzbrukumus, jo Krievijas bruņotie spēki lielā mērā paļaujas uz padomju laikā ražotajiem un uzkrātajiem ieročiem un militāro aprīkojumu, lai uzturētu savu uzbrukuma operāciju tempu Ukrainā.
Ukraina turpina diplomātiskos centienus, lai pastiprinātu starptautisko spiedienu uz Maskavu izbeigt karu.
Ukrainas ārlietu ministrs Dmitro Kuleba šonedēļ apmeklēja Ķīnu, kas pēdējo divu gadu laikā ir padziļinājusi sadarbību ar Krieviju. Kuleba ceturtdien paziņoja, ka sarunās ar Ķīnas ārlietu ministru Vanu Ji viņš ir saņēmis skaidru signālu par Pekinas vēlmi meklēt ilgtspējīgu un stratēģisku risinājumu, kā izbeigt Krievijas karu Ukrainā.
Ceturtdien Kuleba viesojās Honkongā. Tikšanās laikā ar vietējām amatpersonām Ukrainas ārlietu ministrs norādīja, ka Krievija izmanto Honkongu, lai apietu Maskavai noteiktās starptautiskās sankcijas. Tāpēc Kuleba aicināja vietējo administrāciju darīt visu, lai nepieļautu, ka Krievija izmanto Honkongu, lai izvairītos no sankcijām, kuru mērķis ir vājināt Krievijas spējas turpināt karu Ukrainā.
Kulebas paziņojumi izskanējuši vienlaicīgi ar izdevuma "The New York Times" ziņoto, ka vismaz četri Honkongā reģistrēti "čaulas uzņēmumi" ir saistīti ar ierobežotas pieejamības militāro tehnoloģiju piegādāšanu Krievijai. Šie uzņēmumi piederot oligarhiem, kas ir saistīti ar Krievijas aizsardzības nozari, un tie ir piegādājuši miljoniem mikroshēmu un sensoru Krievijas aizsardzības uzņēmumiem, uz kuriem attiecas sankcijas. "The New York Times" lēš, ka kopš pilna mēroga kara sākuma Krievijā ir ievestas mikroshēmas aptuveni 4 miljardu dolāru vērtībā.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī Ukrainas armijai izdevās veiksmīgās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem, un paredzams, ka tāpat kā pērn tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.
