Igaunijas Valsts zāļu aģentūras dati liecina, ka pērn tika veikti 3422 neauglības ārstēšanas cikli, kas ir par nepilniem 4% vairāk nekā 2022. gadā. Gandrīz 40% no neauglības ārstēšanas cikliem veikti cilvēkiem, kas nav sasnieguši 35 gadu vecumu.
Visbiežākā neauglības ārstēšanas metode bija sasaldētā embrija transfērs (FET) un viena spermatozoīda injekcija olšūnas citoplazmā jeb mikroapaugļošana (ICSI), kas veidoja attiecīgi 53% un 30% no visiem neauglības ārstēšanas cikliem.
Mākslīgās apaugļošanas laikā ir iespējams viena līdz trīs embriju transfērs. 2023. gadā Igaunijā veiktas 2626 viena embrija, 433 divu embriju un sešas trīs embriju jeb zigotu transfēra procedūras. Gada salīdzinājumā viena embriju transfēru skaits pieaudzis par 13%, divu vai trīs embriju transfēru procedūru skaits sarucis par attiecīgi 26% un 71%.
Igaunijas Veselības apdrošināšanas fonds apmaksā lielāko daļu mākslīgās apaugļošanas procedūru un medikamentu sociāli apdrošinātām personām līdz 40 gadu vecumam.
Pērn kopumā fonds apmaksājis neauglības ārstēšanas pakalpojumus nepilnu 3,6 miljonu eiro vērtībā.
2022. gadā pēc mākslīgās apaugļošanas konstatētas 1052 klīniskās grūtniecības, 21% no tām apaugļošana notikusi ar donora gametām un 79% – ar partnera ziedotām gametām. 2023. gadā veikto mākslīgo apaugļošanu rezultāti tiks publiskoti pēc gada.
Jau vēstīts, ka Igaunijā pērn reģistrēts 10 721 jaundzimušais, bet reģistrēto mirušo gadījumu skaits bijis 15 832.
Igaunijas Iekšlietu ministrijas iedzīvotāju reģistra dati liecina, ka pērn Igaunijā dzimušas 5266 meitenes un 5455 zēni.
Jaundzimušo vidū ir 131 dvīņu pāris, kā arī vienās dzemdībās jaunie vecāki sagaidīja četrus mazuļus.
2022. gadā pirmoreiz kopš 1919. gada, kad sāka apkopot statistiku par Igaunijas iedzīvotāju skaita izmaiņām, jaundzimušo skaits nesasniedza 12 000. Kopš neatkarības atjaunošanas Igaunijā vidēji gadā piedzimuši 14 000 mazuļu.
