Kāds Saku iedzīvotājs stāstījis, ka "pilsētā bija ļoti spēcīgi sprādzieni" un "dzīvokļos pat drebējuši logi". Kā vēsta "Telegram" kanāls "Krimskij veter", trāpīts munīcijas noliktavai. Tad izraisījies ugunsgrēks un bijusi dzirdama detonācija – vismaz 13 sprādzienu.
Explosions have been heard in occupied Crimea. According to local Telegram channels, the attack was aimed at the Saki military airfield. pic.twitter.com/e5pvhB1Zkj
— NEXTA (@nexta_tv) July 26, 2024
Tiek ziņots arī par spēcīgiem sprādzieniem Okuņivkas apvidū un Simferopolē. Tie varētu būt saistīti ar pretgaisa aizsardzības sistēmu darbību.
Krievijas "Telegram" kanāls "Astra", atsaucoties uz avotiem Krimas avārijas dienestos, vēsta, ka lidlaukam veikts trieciens ar tāla darbības rādiusa raķetēm ATACMS.
Pēc trāpījuma izcēlies ugunsgrēks. Divas militārpersonas esot ievainotas.
Raķete ATACMS, kā tiek ziņots, trāpījusi arī Krievijas pretgaisa aizsardzības dislokācijas vietai, kas atrodas Saku rajonā piecu kilometru attālumā no Šovkovičnes.
Triecienā iznīcināta radiolokācijas stacijas iekārta. Saskaņā ar "Telegram" kanāla avotu teikto Ukrainas Bruņotie spēki veikuši triecienu Krimai ar četrām raķetēm ATACMS. Pretgaisa aizsardzības spēki divas no tām notriekuši.
Militārajam lidlaukam "Saki" Novofedorivkā jau vairākkārt nodarīti postījumi raķešu triecienos. Tur bāzējas 43. iznīcinātāju aviācijas pulks, kas nodrošina atbalstu Krievijas karaspēkam Ukrainas dienvidos. Tā bruņojumā ir bumbvedēji Su-24 un iznīcinātāji Su-30.
Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs arī apstiprinājis, ka triecienu veikusi Ukraina.
Tiek ziņots, ka šis ir viens no operatīvajiem lidlaukiem, ko Krievija izmanto, lai kontrolētu gaisa telpu – jo īpaši Melnās jūras rajonu – un veiktu gaisa uzlidojumus Ukrainas teritorijā, vēstīja medijs "Ukrainska Pravda".
Ukrainas Bruņoto spēku ģenerālštābs arī norādīja, ka lidostu it kā aizsargājušas "modernas" Krievijas pretgaisa aizsardzības sistēmas, kas kārtējo reizi nespēja aizsargāt svarīgu Krievijas Federācijas militāro objektu.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī Ukrainas armijai izdevās veiksmīgās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem, un paredzams, ka tāpat kā pērn tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.
