Vismaz viens cilvēks ievainots Nižinas pilsētā Černihivas apgabalā pēc tam, kad drons trāpījis hostelim.
Pretgaisa aizsardzības sistēmas darbojušās arī galvaspilsētā Kijivā un Kijivas apgabalā.
Šonakt spēcīgi sprādzieni bija dzirdami Krievijas okupētajā Krimas pussalā. Vietējie Ukrainas atbalstītāji sociālajos tīklos ziņoja, ka ir noticis uzbrukums Saki militārajam lidlaukam netālu no Novofedorivkas pilsētas. Tā rezultātā esot izcēlies ugunsgrēks munīcijas noliktavā.
Sprādzieni atskanējuši arī Eipatorijā un Sevastopolē, kur vietējie iedzīvotāji sociālajos tīklos apgalvoja, ka debesīs ir redzējuši raķetes un dronus.
Ukraina arvien efektīvāk izmanto izlūkošanas un kaujas dronus
Arī Ukrainas armija cīņā ar Krievijas okupantiem aizvien biežāk un efektīvāk izmanto izlūkošanas un kaujas dronus. Tos vada gan no slepeniem nocietinātiem bunkuriem, gan ar tiem operē mobilas vienības.
Nīderlandes žurnālisti iepazinās ar Ukrainas armijas vienību Harkivas apkaimē, kura dronus vada no īpaši aprīkota pazemes bunkura. Līdz Krievijas robežai ir tikai daži desmiti kilometri, un droniem bijusi milzīga nozīme pēdējā Krievijas iebrukuma apturēšanā. Arī patlaban turpinās izlūkošana un triecieni, un pēc informācijas saņemšanas par mērķi karavīri ātri novieto iekārtu uz palaišanas platformas. Uzbrukumus vērš pret ienaidnieka kājniekiem, transportlīdzekļiem un arī bunkuriem.
Arī britu medija BBC žurnālistu apmeklētie Ukrainas aizstāvji lidaparātus vada no bunkura, un lielākajam dronam ar sešiem rotoriem dots nosaukums "Vampīrs". Tam var piestiprināt pietiekami daudz sprāgstvielu, lai iznīcinātu paredzēto mērķi – Krievijas komandpunktu. Taču arī pretinieks izmanto līdzīgu tehniku, tāpēc pārvietošanās laikā virszemē jāievēro īpaša piesardzība. Transportlīdzekļus aprīko ar signāla slāpēšanas iekārtām, taču pat tās ir bezspēcīgas pret labāko ienaidnieka dronu "Lancet".
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī Ukrainas armijai izdevās veiksmīgās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem, un paredzams, ka tāpat kā pērn tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.
