ĪSUMĀ
- Honkonga ir autonoms reģions Ķīnā, kuram ir tiesības saglabāt autonomiju līdz 2047. gadam.
- Jaunais drošības likums kriminalizē rīcības, piemēram, piketus, kuri iepriekš tika pasargāti ar runas brīvības likumiem Honkongas konstitūcijā.
- Jaunais likums dod Ķīnai ievērojamu varu pār Honkongas tieslietu un likumdošanas sistēmu.
- Honkongas rezidenti ir atbildējuši ar nemitīgiem protestiem un kustību "Brīvas sarunas".
- Apvienotā Karaliste ir piedāvājusi rezidences iespējas 3 miljoniem Honkongas iedzīvotāju.
- ASV, Austrālija un Taivāna ir piedāvājušas patvērumu vai bēgļa statusu.
- Honkonga straujiem soļiem zaudē savu autonomiju, tādējādi nonākot komunistiskās Ķīnas varā.
Honkongas un Ķīnas attiecības: cīņa par autonomiju
Honkongas un Ķīnas saspīlētās attiecības ir izskaidrojamas ar to sarežģīto vēsturi. Tikai 1997. gadā Lielbritānija nodeva Honkongu atpakaļ Ķīnas pārvaldībā pēc 156 gadu ilgas kontroles. Tomēr kontroles atdošana Ķīnai nāca ar saviem noteikumiem. Tika noteikts, ka Hongkonga būs Ķīnas speciālais administratīvais reģions turpmākos 50 gadus (līdz 2047. gadam), kas nozīmē, ka Honkongai ir ekskluzīva lemtspēja dažādos jautājumos.
Piemēram, Hongkonga varēja pieņemt savu satversmi, kurā tā paturēja savu tieslietu un likumdošanas sistēmu, valūtu, brīvā tirgus ekonomisko sistēmu, un saglabāt esošās brīvības un cilvēktiesību aizsardzību. Rezultātā Honkongas un Ķīnas attiecības tika definētas ar saukli "Viena valsts, divas sistēmas". Jaunieviestais drošības likums grauj Honkongas sistēmu un tās neatkarību no Ķīnas.
Jaunais drošības likums: Honkonga Ķīnas pakļautībā
Ķīnas drošības likums Honkongas reģionam tika pieņemts un stājās spēkā 30. jūnija vakarā. Jaunais likums sastāv no 66 pantiem, kuri tika turēti noslēpumā līdz likuma pieņemšanas mirklim. Satraucošākās sekas ir uz Honkongas tieslietu sistēmu un cilvēku runas brīvību.
Jaunais likums nosaka, ka reģiona atdalīšanās mēģinājumi no valsts, sadarbība ar ārējiem spēkiem (piemēram, citām valstīm), valsts varas graušana un terorisms ir kriminālsodāmi ar brīvības atņemšanu līdz pat mūža galam. Sākotnēji var šķist, ka šie nosacījumi vai vismaz daži no tiem ir saprātīgi, bet turpmākie panti definē šos pārkāpumus, radot lielu satraukumu Honkongas sabiedrībā.
Piemēram, 22. pantā noteikts, ka valdības un publisku ēku un īpašumu bojāšana ir uzskatāma par mēģinājumu graut centrālās valdības varu. Piemēram, ja protestētāji aplīmēs, apzīmēs vai kā citādi bojās Pekinas drošības biroju, kurš Honkongā atvērts 8. jūlijā, tas tiks uzskatīts par 22. panta pārkāpumu, un viņiem var tikt atņemta brīvība līdz pat 10 gadiem.
Jaunajā drošības birojā strādās tikai Ķīnas likumsargi, kas ir pilnvaroti apcietināt tos, kuri ir pārkāpuši jauno drošības likumu Honkongā un pat ir spējīgi izdot aizdomās turamos Ķīnai, kura veiktu krimināltiesas procesu savā teritorijā un jurisdikcijā. Turklāt drošības likums pakļauj Honkongas tieslietu sistēmu Ķīnas varai.
41. pants nosaka, ka tiesas sēdes, kurām ir ietekme uz nacionālo drošību (kam ir ļoti vispārīga nozīme, ņemot vērā pārkāpumu plašo interpretāciju), var notikt slēpti. Tālākie panti nosaka, ka tiesas sēdes var notikt arī bez žūrijas, kas ir neparasti Honkongas tiesību sistēmā, kura balstīta uz Anglijas tiesu sistēmu gluži kā ASV.
Neskatoties uz visu, Honkongas galvenais izpilddirektors, kurš ir pakļauts un atbildīgs Ķīnas valdībai Pekinā, var izvēlēties tiesnešus, kas lems par jaunā likuma pārkāpumiem, kuri saistīti ar valsts drošību. Gandrīz visi likuma panti ir saistīti ar valsts drošības interesēm. Šādā veidā jaunais drošības likums nodrošina to, ka Ķīnas intereses tiks pasargātas, un tās kontrole pār Honkongas valdību un iedzīvotājiem nostiprināta.
Ņemot vērā Ķīnas augošo varu un ietekmi pār Honkongas likumdošanu, arī rezidentu cilvēktiesības, it īpaši runas brīvība, ir stipri ierobežotas. Honkongas rezidenti, kuri kontaktējas ar ārzemju valdībām, organizācijām vai personām, lai apspriestu jauno likumu, sniegtu savu kritiku un intervijas, ir pakļauti lielam kriminālsoda riskam.
Turklāt ar rudeni Honkongas skolās skolēniem būs jādzied Ķīnas nacionālā himna un bērnudārzos mācīs par jauno drošības likumu un tā ievērošanu. Ja skolēni izrādīs necieņu pret jaunajām idejām un Ķīnas nacionālo simboliku, arī viņi var tikt sodīti. Rezultātā dažādu demokrātisko ideju izpausme ir sodāma, un eksperti ir pauduši viedokli, ka drošības likuma ietvaros drīz vien arī Honkonga būs komunisma varā gluži kā visa kontinentālā Ķīnas daļa.
Honkongas rezidentu atbilde
Regulāri protesti Honkongā notiek jau kopš 2019. gada, kad Komunistiskā partija sāka aktīvi iejaukties Honkongas likumdošanā un tieslietu sistēmā. Drošības likuma pieņemšana, protams, ir izraisījusi jaunu protestu vilni. Simtiem tūkstoši protestētāju izgāja ielās 1. jūlijā un vairāki simti tika arestēti. Pagaidām diviem ir piespriests cietumsods. Tomēr tas nav samazinājis protestētāju skaitu un sparu, kuri ir turpinājuši iziet ielās katru dienu kopš likuma pieņemšanas. Rezultātā, policija ir ķērusies pie vardarbīgām metodēm un asaru gāzes izmantošanas pret protestētājiem.
Bez protestiem Honkongas rezidenti ir atraduši arī citus veidus, kā cīnīties pret jaunpieņemto likumu. Honkongas iedzīvotāji ir aizsākuši kustību "Brīvas sarunas", kur divi cilvēki, sēžot viens otram pretī publiskā vietā, var dalīties ar līdzīgiem vai dažādiem uzskatiem brīvā atmosfērā. Protams, jaunais likums ierobežo kustības atklātību publiskās vietās, bet tas Honkongas rezidentus ir tikai iedvesmojis.
Starptautiskā reakcija: Honkongas rezidentu izbraukšana
Vairākas valstis ir piedāvājušas patvērumu vai pat rezidences iespējas Honkongas iedzīvotājiem. Apvienotā Karaliste, kurai vēl pirms 23 gadiem piederēja Honkongas kolonija, ir piedāvājusi aptuveni 3 miljoniem iedzīvotāju iespēju pārcelties uz 5 gadiem. Nodzīvojot šo laika posmu Apvienotajā Karalistē, Honkongas iedzīvotāji varēs pieteikties rezidences tiesībām un gadu vēlāk arī uz pilsonības iegūšanu. Šobrīd nav vēl zināms, cik cilvēku pametīs Honkongu, bet jaunieši un it īpaši jauni vecāki jau ir pieņēmuši lēmumu meklēt drošību un patvērumu Apvienotajā Karalistē.
Austrālija ir piedāvājusi patvērumu 17 tūkstošiem Honkongas rezidentu, kuri likuma pieņemšanas laikā atradās Austrālijā un šobrīd izstrādā plānu, lai uzņemtu tos, kuri bēg no Ķīnas komunistiskā režīma Honkongā. Turklāt Austrālija ir arī pārtraukusi cilvēku izdošanas līgumu ar Honkongu, baidoties, ka Ķīnas kontrolētā Honkonga var pieprasīt rezidentu nosūtīšanu atpakaļ.
ASV savukārt ir pieņēmusi jaunu likumu, kas sniegtu Honkongas rezidentiem bēgļu statusu. Arī Taivāna, kurai ir sarežģītas attiecības ar Ķīnu, jo tā vēl joprojām nav atzīta par pilnīgu neatkarīgu valsti, ir atvērusi robežas un sniedz palīdzību no Honkongas izbēgušajiem. ASV, gluži kā Austrālija, arī pārtrauca savstarpējo izdošanas līgumu ar Honkongu. Tomēr ASV pieņēma arī kontroversiālu lēmumu. Prezidents Donalds Tramps parakstījis izpildrakstu, kurš paredz Honkongas speciālā statusa atsaukšanu ASV ārpolitikā, kura rezultātā Honkonga saņems līdzīgu ekonomisko un tirdzniecības politiku kā Ķīna. Turklāt šis izpildraksts ļauj Trampam ieviest turpmākas sankcijas pret Ķīnas finanšu institūcijām un valsts pilnvarotajām personām.
Viens no galvenajiem iemesliem šo valstu rīcībai ir vēsturiskās saiknes ar Honkongu vai kontinentālo Ķīnu. Honkonga bija Apvienotās Karalistes kolonija gluži kā Austrālija. Savukārt ASV un Ķīnai Trampa administrācijas laikā vienmēr ir bijušas saspīlētas attiecības, un šis ir kārtējais varas izpausmes gājiens. Taivāna, kura ir līdzīgā, bet daudz stabilākā situācijā nekā Honkonga, izjūt līdzjūtību par Honkongā notiekošo un tāpēc ir gatava sniegt palīdzību.
Turklāt valstis vēlas Honkongas iedzīvotājus savā rīcībā, jo viņi ir spējīgi, inteliģenti un liberāli cilvēki ar unikālu izpratni par Ķīnu un plašāko Āzijas reģionu gan ekonomikas un biznesa jomās, gan sociālajās un politiskajās jomās. Honkongas iedzīvotāju zināšanas un pieredze ir grūti iegūstamas, jo kontinentālajā Ķīnas daļā liberāla domāšana un valdības politikas kritizēšana sociālajā, ekonomikas un citās jomās ir aizliegta. Honkongā arī atrodas daudzi veiksmīgi uzņēmumi, kurus iepriekšminētās valstis gaidīs ar atplestām rokām. Protams, šīs valstis ir arī politiski motivētas, jo, Ķīnai atņemot Honkongas rezidentus, Ķīna zaudēs vērtīgus uzņēmumus un darbiniekus, kas ir spējuši uzbūvēt un noturēt Honkongas infrastruktūru. Rezultātā tas ir trieciens Ķīnas stratēģijai izrādīt savu varu.
Honkongas nākotne
Ņemot vērā rietumvalstu ekonomisko atkarību no Ķīnas, sankcijas pret to, visticamāk, netiks izskatītas kā variants. Rietumu valstīm un to uzņēmumiem ir nepieciešamas Ķīnas rūpnīcas un ražotspēja. Turklāt pirms Honkongas nodošanas Ķīnai no Honkongas septiņu gadu laikā (1990-1997) simtiem tūkstošu iedzīvotāju emigrēja, jo daudzi bija norūpējušies par to, ka Honkonga zaudēs savu autonomiju, tādēļ masveida emigrēšana turpmākajos gados nebūtu pārsteidzoša.
Tie, kuri izvēlēsies palikt, dzīvos un augs pavisam citādākā realitātē. Jaunā paaudze tiks uzaudzināta ar ideju, ka bez Ķīnas Komunistiskās partijas viņiem nav nākotnes un ka viss, kas viņiem pieder, ir, pateicoties partijai. Savukārt strādājošie un pensionāri dzīvos vidē ar ierobežotām cilvēktiesībām un runas brīvību. Lai arī Honkongas iedzīvotāji turpina veikt protestus, šobrīd izskatās, ka Honkonga ļoti lielā mērā ir nonākusi komunistiskās Ķīnas varā.
