"Ja mēs runājam par izīrēšanu, mēs gūtu ienākumus, sākot no 30 miljoniem eiro gadā, tas ir ļoti aptuvens aprēķins," sabiedriskajai raidorganizācijai ERR sacīja Pakosta, apstiprinot, ka puse Igaunijas cietumu ir faktiski tukši.
Pēc ministres teiktā, Eiropā palielinās smago noziegumu skaits, bet Igaunija ir starp četrām Eiropas Savienības valstīm, kurās šī pieauguma tendence ir lēna.
"Mēs drīzāk esam situācijā, kad tieši vardarbīga noziedzība Eiropā pieaug ļoti strauji, un, iespējams, ka pašai Igaunijai aptuveni piecu līdz septiņu gadu perspektīvā diemžēl var būt nepieciešams vairāk šādu cietuma vietu," sacīja Pakosta.
Pēc ministres teiktā, Eiropā jau tiek izmantota ieslodzījuma vietu izīrēšana. Diezgan bieži dažādās valstīs nepieciešamība pēc tām laika gaitā svārstās, un tad tiek izmantota citu valstu palīdzība.
"Patlaban Tartu cietumā atrodas kara noziedznieki no citām valstīm, tāpēc mēs faktiski jau izmantojam kaut ko līdzīgu," sacīja Pakosta. "Igaunijā Tartu cietumā pašlaik ir trīs kara noziedznieki, vēl viens ir ceļā."
Iznomājot ieslodzījuma vietas, Igaunija panāktu situāciju, ka ievērojami vairāk cilvēku nekā līdz šim varētu iegūt normāli atalgotu darbu.
Tas arī dotu iespēju atrisināt vairākus ar budžeta deficītu saistītus jautājumus. Savukārt cietuma slēgšanai ir pretējs efekts, jo tas nozīmē konservāciju.
"Konservācijas izmaksas, iespējams, būtu virs 10 miljoniem eiro gadā, kas Igaunijas nodokļu maksātājiem vienkārši būtu jāmaksā par neko," sacīja Pakosta.
