Francijas prezidents Emanuels Makrons pirmdien paziņoja, ka Durova aizturēšana nav politisks solis. Tā notikusi tiesas izmeklēšanas dēļ, un par to lēmuši tiesneši, uzsvēra Makrons.
39 gadus vecais uzņēmējs Durovs ir ziņapmaiņas platformas "Telegram" dibinātājs un vadītājs. Viņš tika dēvēts par "krievu Marku Zakerbergu", salīdzinot ar amerikāņu "Facebook" bosu.
Francijā bija izsludināts meklēšanā
Durovs gan kopš 2014. gada vairs nedzīvo Krievijā. Viņam ir Francijas un arī Apvienoto Arābu Emirātu (AAE) pilsonība. Pārsvarā viņš uzturējies tieši AAE. Vēl viņam ir arī Karību jūras reģionā esošās valsts Sentkitsas un Nevisas pilsonība.
Durovs sestdienas vakarā tika aizturēts Parīzes Le Buržē lidostā, kad ar privāto lidmašīnu bija ieradies no Azerbaidžānas galvaspilsētas Baku.
Durovs ir Francijā meklēto personu sarakstā.
Mediji vēsta, ka viņš zinājis, ka var tikt aizturēts, tieši tādēļ pēdējos gadus izvairījies no viesošanās Eiropā. Līdz ar to nav skaidrs, kādēļ viņš ieradies Francijā.
Svētdien tiesa pagarināja aizturēšanas termiņu, un saskaņā ar Francijas likumiem Durovu var aizturēt līdz 96 stundām. Šajā laikā varasiestādēm jāizlemj – vai Durovam izvirzīt apsūdzības vai viņu atbrīvot.
"Telegram" noliedz apsūdzības
Neatkarīgā laikraksta "Novaja Gazeta Eiropa" galvenais redaktors Kirils Martinovs spriež, ka Durova padošanās Francijas varasiestādēm bija apzināts solis.
"Tas izskatās pēc tāda žesta, kas saistīts ar to, ka viņš varbūt gatavojās kaut ko dabūt no Francijas, ņemot vērā to, ka viņš ir Francijas pilsonis un no šīs valsts viņš noteikti netiks izdots trešajām valstīm. Jo īpaši no tā sauktā Krievijas tiesiskuma viedokļa viņam nekas nedraud. Iespējams, Durovs kaut kādu iemeslu dēļ apzināti devās uz Franciju un Francijas varas iestādes viņu aizturēja."
Francijas telekanāls TF1 vēsta, ka Durovam Francijā varētu tikt izvirzītas apsūdzības saistībā ar to, ka viņš kā "Telegram" izveidotājs un vadītājs neko nav darījis, lai novērstu, ka platforma tiek izmantota, lai pastrādātu tādus noziegumus kā terorisms, narkotiku tirdzniecība, krāpšana un naudas atmazgāšana.
Francijas tiesībaizsardzības iestādes uzskata, ka Durovs ir līdzvainīgs šajos noziegumos, jo viņš atsakoties kontrolēt un ierobežot platformas saturu.
Savukārt "Telegram" komanda paziņojumā norādījusi, ka esot absurdi, ka platforma vai tās vadītājs būtu atbildīgi par to, ka kādi cilvēki šo lietotni izmanto noziedzīgās darbībās.
"Telegram" komanda uzsvērusi, ka platformas darbībā netiek pārkāpti nekādi Eiropas Savienības noteikumi un Durovam nav ko slēpt.
Eksperts: platformas nevar norobežoties no atbildības par saturu
Daļa no "Telegram" serveriem atrodas Krievijā un iepriekš runāts, ka Kremlis licis nodot piekļuvi tiem. Tas varētu būt viens no iemesliem, kāpēc Durovs, iespējams, labprātīgi padevies Francijas varasiestādēm.
Biznesa augstskolas "Turība" Juridiskās fakultātes dekāns, datu aizsardzības speciālists Ivo Krievs spriež, ka iespējamais iznākums būs vienošanās, kas varētu būt labvēlīga Eiropai. Tāpēc arī notikusi Durova apcietināšana un sasaite ar kriminālatbildību, nevis adminstratīvais sods, kas būtu ierastāka prakse. Īpaši tagad, kad ES ir spēkā regula, kas uzliek pienākumu platformām sadarboties ar valstu iestādēm.
"Tā arī nosaka šīm platformām, ka nevar aiztaisīt acis un teikt, ka es neko nezinu ko viņi tur dara. Viņiem ir pienākums izveidot rīkus, kas izķer kritiskās lietas. Draudus dzīvībai, terorisma draudus," norāda Krievs.
Krievijas armijas iecienīts rīks
"Telegram" ir 950 miljoni lietotāju visā pasaulē, visvairāk Indijā, kur to lieto teju 84 miljoni cilvēku. Tai seko Krievija ar 35 miljoniem lietotāju, bet Ukrainā lietotni izmanto teju 12 miljoni.
Durova aizturēšana plaši atbalsojusies Krievijā, kura viņu joprojām uzskata par savu pilsoni, tādēļ Francijas virzienā izskan aicinājumi viņu izdot Krievijai. Lietotni plaši izmanto arī Krievijas armija un militārie blogeri.
"Z-blogeriem, Z-propagandai šie notikumi ir šausminoši, jo visa viņu darbība, visi anonīmie kanāli, kas raksta Krievijas tā saukto "patiesību", ir bāzēti "Telegramā". Zinām arī, ka "Telegram" ir pamata saziņas kanāls armijai.
Tas nav vienkārši informācijas avots, tas ir operatīvs instruments, kaut kas līdzīgs mūsdienīgai rācijai, kur personas cita ar citu apspriež kaujas darbību detaļas," norāda Martinovs.
Par "Telegram" lietošanu armijā raksta arī vairāki Krievijas laikraksti. Tie satraucas par to, ja "Telegram" pārstās darboties, kā gan armija spēs funkcionēt. Un galu galā – Krievijai sen jau vajadzējis izveidot alternatīvu saziņas lietotni.
Krievija raizējas par slepenās informācijas noplūšanu
Krievijas prezidenta administrācijas, valdības, Aizsardzības ministrijas amatpersonām uzdots dzēst savu darba saraksti no "Telegram".
"Nezavisimaja Gazeta" lasāms virsraksts "Trieciens "Telegram" var kļūt par triecienu Krievijai."
Vairāki Krievijas laikraksti vēsta arī par bažām, ka Rietumu izlūkdienesti pēc Durova aizturēšanas varot iegūt kādu sensitīvu informāciju vai Durovu varot piespiest strādāt Rietumu labā un viņš var nodot kontroli pār lietotni.
Durova aizturēšana ir kārtējā iespēja Kremlim izvērst propagandu pret Rietumiem. Prokremliskie boti un propagandas mediji izplata komentārus par "diktatūru" un "cenzūru" Eiropā, norādot, ka vārda brīvība tiekot apspiesta.
Tiek runāts par dubultajiem standartiem, norādot, ka Krievija šo lietotni neesot aiztikusi, tikmēr Eiropa, kas runā par vārda brīvību, vērsusies pret tās vadītāju.
Pašā Krievijā komunikāciju uzraugs "Roskomnadzor" 2018. gadā bloķēja "Telegram", jo uzņēmums atteicās nodrošināt Federālajam drošības dienestam šifrēšanas atslēgas, lai piekļūtu lietotāju ziņojumiem. Ierobežojumi gan pēc dažiem gadiem tika atcelti, tomēr turpinās dažādi mēģinājumi ierobežot lietotni.
