Militārie analītiķi turpina diskutēt, ko Ukraina mēģina sasniegt ar šo operāciju, iebrūkot Kurskas apgabalā. Vai tas ir mēģinājums panākt, lai Krievija pārmestu spēkus no Donbasa savas teritorijas aizstāvēšanai, vai arī uzskatāms piemērs, lai Krievijas sabiedrībai parādītu, ka Putina režīma sāktais karš tikpat viegli var ienākt arī viņu mājās?

Ukrainas spēki uzsver, ka viņu kontrolētajās teritorijās nenotiek masveida laupīšana, postīšana un civiliedzīvotāju nogalināšana, ko redzējām, kad Krievijas spēki iebruka Ukrainā.

LTV filmēšanas grupu pavadīja ukraiņu karavīri, un drošības dēļ tas bija organizēts brauciens bruņumašīnā. Tajā pašā laikā nebija nekādas cenzūras vai noteikumu, ko drīkst runāt vai kā runāt ar vietējiem. Viss bija brīvi. Vienīgais lūgums – nefilmēt karavīrus, tehniku un kādas konkrētas vietas pilsētā.

Krievijas robeža tagad ir vaļā

Ir skaļi un karsti. Esam bruņutransportierī kopā ar Ukrainas karavīriem. Pa mazajiem sānu logiem tikai aptuveni var nojaust, kurā posmā esam. Tuvojas robeža, aiz kuras ir ienaidnieka teritorija – Kurskas apgabals.

Un tad Krievijas robeža ir klāt. Nesargāta un vaļā.

"Esam Krievijā, tagad esam Krievijā," nosaka ukraiņu karavīrs Vadims Misniks, kurš pavada LTV filmēšanas grupu.

Mēs esam iebraukuši Krievijā, teritorijā, ko šobrīd kontrolē Ukrainas karaspēks, un tuvojamies Sudžas pilsētai. Daži kilometri paiet ātri, un jau esam Sudžas centrā.

Neparasts klusums ir pirmais, kas raksturo šo vietu un pēcāk – attāli šāvieni. Uz brīdi ir jāpatveras aiz sienas, jo dzirdami lādiņa svilpieni. Un tikai tad var doties tālāk.

Skaidri redzams – te bijušas kaujas. Sašautas ēkas, uz asfalta šķembas, kaujām raksturīgi nolauzti koki. Ukraiņu karavīri stāsta, ka postījumi ir lielākoties pašas Krievijas armijas apšaudēs radīti. Ar Krievijas droniem esot sadragāts arī pilsētas centrā joprojām saglabātais Ļeņina piemineklis, to ukraiņi neesot aiztikuši.

Ukraiņi nav ieradušies, lai postītu

"Mēs šobrīd esam pašā Sudžas centrā, un atmosfēra te ir ļoti neparasta, dīvaina. Ir sajūta, ka kuru katru mirkli kaut kas varētu notikt. Šobrīd pat tad, ja šeit ir Ukrainas karavīri, Krievija šo teritoriju, protams, vēro un apšauda gan ar raķetēm, gan ar šāviņiem, gan ar droniem," stāsta LTV korespondente Ina Strazdiņa.

Jābūt uzmanīgiem ejot. Neko nedrīkst aiztikt. Visur var būt sprādzienbīstami.

"Mēs te neesam, lai postītu," uzsver ukraiņu karavīrs Vadims Misniks.

Lūk, frizētava. Mēs neko te neesam aiztikuši, kā Krievija laupīja un zaga pie mums. Viss ir palicis savās vietās. Ukraiņu karavīri nav tādi, mēs ievērojam starptautiskos likumus. Spoguļi veseli. Redziet, televizors – viss ir palicis. Mūsu karavīri neko nav ņēmuši. Lūk, viss savās vietās."

Misniks izrāda arī Otrā pasaules kara piemiņas vietu, kura cietusi apšaudēs, bet nav postīta un demolēta.

"Protams, ukraiņu karavīri pieturas pie varoņu godināšanas tradīcijām. Arī ukraiņi piedalījās Otrajā pasaules karā, un arī mūsu pusē daudzi gāja bojā. Un mēs cienām savus senčus, kuri roku rokā cīnījās pret fašismu. Bet tagad mūsu – Ukrainas – spēki cīnās pret rašismu," secina Misniks.

"Gribam, lai šis viss beigtos"

Ukrainas armija Sudžā ir izveidojusi pagaidu administrāciju, kas apgādā arī vietējos iedzīvotājus ar ūdeni, ēdienu un medikamentiem.

Satiekam Ludmilu ar ģimeni.

Ina Strazdiņa: Sakiet, lūdzu, jūs gribat, lai šis karš beigtos ar Ukrainas uzvaru?

Ludmila: Es gribu, lai šis viss beigtos.

Kā jūs domājat – kurš pie šī kara ir vainīgs?

Nezinu, droši vien politika...

Putins?

Kas to lai zina!

Vai viņš jums nestāsta, kas notiek Ukrainā? Jūs esat tikai deviņus kilometrus no Ukrainas robežas. Tur iet bojā cilvēki.

Mums viens ukraiņu karavīrs parādīja.

Ko tur rādīja?

Kā tur bija...

Ziniet, ka Irpiņā, Bučā jūsējie tur cilvēkus…

Zinām, rādīja…

Ko jūs par to domājat?

Pilnīgi nepieņemami. Necilvēcīgi.

Bet vai Putins ir vainīgs?

Nezinu, tā, visticamāk, ir politika.

Skaidrs, ka karu neviens negrib, taču Krievijas iedzīvotāji aktīvi pret to arī neiestājas.

Nezina, kurš sācis šo karu

Cik daudz no 6000 iepriekš esošajiem Sudžas iedzīvotājiem pilsētā ir palikuši, skaidri nav zināms. Taču tie, kuri palikuši, dienas vada pagrabos vai to tuvumā, jo droni un raķetes lido no viņu pašu – Krievijas armijas puses.

"Ir bail, īpaši tad, kad viss dārd," stāsta Natālija.

Ko viņa domā par šo karu?

"Es domāju, kaut miers būtu un šī kara nebūtu."

Ina Strazdiņa: Bet kurš šo karu sāka?

Natālija: To es nezinu.

Jums nestāsta, ko Krievijas armija dara Ukrainā, ka nogalina cilvēkus, par Buču, Mariupoli…

Nē, nē, es par to neko nezinu.

Jurijs: Nevajadzēja, nevajadzēja šo karu. Stulbums, muļķība.

Ina: Bet Putins sāka, jūsu valsts to sāka.

Jurijs: Bet mēs jau tur neesam vainīgi!

Ina: Bet jūs taču varējāt nebalsot par Putinu.

Jurijs: Tagad tiešām domāsim. Domāsim... Neticu!

Ina: Vai jūs zināt, ka Krievijas armija Bučā, Irpiņā, Mariupolē iznīcināja un spīdzināja cilvēkus? Vai jūs to visu zināt?

Jurijs: Mums jau to nerādīja! Mums rādīja visu negatīvo.

Ainas tik līdzīgas, kā daudzviet Ukrainā, piefrontes pilsētās, kur kaujasdarbība izpostījusi infrastruktūru.

"No mums nekas nav atkarīgs"

Arī pagrabu tumsa, kādā jau teju trīs gadus vada ukraiņi, ir kas tāds, par ko šajā pusē pat nevarēja iedomāties.

"Šajā istabā kādi 15, 16 cilvēki dzīvo..." stāsta Nastja.

Ina Strazdiņa: Ko jūs domājat par šo karu?

Natālija: Neko labu nedomājam...

Ina: Bet ko vajag darīt, lai karš beigtos?

Natālija: No mums tas nav atkarīgs.

Nastja: Tas viss no valdības ir atkarīgs.

Ina: No valdības Krievijā? Putina?

Natālija: Jā! No mums nekas nav atkarīgs.

Nastja: Mēs neko nevaram padarīt.

Ina: Bet jūs taču varat nebalsot par Putinu.

Natālija: Balsot? Bet kad tās vēlēšanas būs? Pēc sešiem gadiem.

Ina: Vai jūs zināt, ka Ukrainā cilvēki jau trīs gadus sēž pagrabos?

Jā. Nu, redzēt redzējām. Bet tā nezinājām.

Ina: Kā – nezinājāt?

Es televizoru jau divus gadus neskatos. Vēl pirms sākās karš, pārstāju skatīties, un viss. Televizorā rāda vienu, bet īstenībā ir cits.

Vietējie izsaka pateicību Ukrainas karavīriem

Vietējie stāsta, ka, Ukrainas armijai ienākot, viņu pašu pašvaldība visu pametusi steigā, bez jebkādas informācijas vai palīdzības

"Mēs neko nezinājām. Absolūti neko, tāpēc tagad esam, kur esam. Visi mūs pameta, un mēs, tauta, nevienam nevajadzīgi, te palikām," stāsta kāda sieviete.

"Tagad nezinām, ar ko tas beigsies. Kā mēs te mokāmies!" piebalso cita vietējā iedzīvotāja.

"Paldies, ka mūs barojat un palīdzat! Paldies, ka atbalstāt!" pirmā sieviete izsaka pateicību Ukrainas karavīriem.

"Nezinu, ar ko tas viss beigsies… Gribam tikai, lai miers būtu. Un lai mēs varētu savā Sudžā dzīvot."

Sarunas ar vietējiem iedzīvotājiem pārtrauc ukraiņu karavīra brīdinājums: "Ejam iekšā, iekšā, iekšā!"

Mūsu pavadonis Vadims Misniks skaidro: "Esam saņēmuši signālu, ka uz mūsu pusi nāk grupa kaujas trieciendronu, tāpēc mums ir jādodas uz bumbu patvertni, lai nogaidītu."

Ir jāpaliek pagrabā. Gaidām…un tā divas stundas.

Līdz beidzot ir signāls doties prom un ātri.

Neredz saistību starp Putina rīcību un savu likteni

Pēc Sudžā redzētā un dzirdētā līdz galam tomēr grūti noticēt, ka par notiekošo Ukrainā šeit nekas nav bijis zināms. Vai tiešām šeit mītošie ir tik dziļi Krievijas propagandas varā un tai nekritiski uzticas? Vai arī visu nepasaka līdz galam.

Ukraiņu karavīri vietējiem ved ūdeni, zāles, ēdienu. Viņi pasēž pa dienu uz soliņiem, aprunājas, ir arī rādījuši bildes un video no Krievijas armijas zvērībām Ukrainā, kas te daudziem ir jaunums, jo, kā viņi sacīja, ka neko nav zinājuši, lai gan atrodas tikai 9 kilometrus no robežas ar Ukrainu, Sumu apgabalu, ko intensīvi apšauda. Un tāpēc tiešām ir ļoti grūti noticēt, ka šeit nekas nebija nojaušams vai zināms. Bet ir arī skaidrs, ka Sudžā ir palikuši lielākoties vecāka gadagājuma cilvēki, kuri nav varējuši nekur aizbraukt, un viņu informētības līmenis ir ļoti zems.

Vietējie tiešām ir apātiski, paši nezina, uz ko paļaujas, bet tajā pašā laikā nesajutām, ka būtu kāda izteikta kritika pret Putinu un valdību.

Pēc vairāk nekā divām nedēļām Ukrainas armija notur pozīcijas šeit un apkārtnē, bet pagaidām neizpauž, cik dziļi Ukrainas spēki iegājuši Kurskas apgabalā.

KONTEKSTS:

6. augustā parādījās pirmās ziņas par Ukrainas spēku iebrukumu Kurskas apgabalā Krievijā. Ukrainas spēku pārstāvji vēsta, ka ofensīvas gaitā izdevies ieņemt desmitiem apdzīvoto vietu un pārņemt savā kontrolē līdz pat 1000 kvadrātkilometru lielu teritoriju.

Ukraina joprojām izvairīgi komentē ziņas par šo militāro operāciju, bet norāda – Krievijā tiek iznīcināts ierastais dzīves formāts, Krievijas iedzīvotājiem karš jāsajūt pašiem.

Analītiķi uzskata, ka Ukraina ar šo militāro operāciju cenšas sasniegt vairākus mērķus: iedragāt Krievijas armijas apgādes ceļus, piespiest Maskavu atvilkt daļu spēku no Ukrainas teritorijas, uzlabot Ukrainas sabiedrības noskaņojumu, pazemot Putina režīmu, kā arī uzlabot Ukrainas pozīcijas pirms iespējamām miera sarunām.