ĪSUMĀ:

• Krievija uzbrukusi Ukrainai ar lidrobotiem, spārnotajām un ballistiskajām raķetēm.
• Uzbrukumi mērķēti pa enerģētikas objektiem visā valstī.
• Sprādzieni atskan arī Ukrainas galvaspilsētā Kijivā.
• Visā valstī gaisa trauksme skan jau vairāk nekā sešas stundas.
• Ukraina apzināti neizpauž sīkāku informāciju par uzbrukumā nodarītajiem zaudējumiem.
• Ukrainas prezidents: Šis bija kārtējais nelietīgais Krievijas uzbrukums.
• Ukrainā glābēji septiņas stundas strādā bīstamos apstākļos.
• Nopietni postījumi Kijivas apgabalā – cietusi arī Kijivas HES.
• Ukrainā un arī Kijivā ārkārtas elektrības atslēgumi.

Krievija pirmdien ar 127 raķetēm un 109 "Šahed" kaujas droniem uzbruka Ukrainas pilsētām un apdzīvotām vietām.

Neilgi pirms diviem pēcpusdienā noslēdzās gaisa trauksme, kas teju astoņas stundas bija turējusi spriedzē Ukrainas lielāko daļu - šajā laikā valsts piedzīvoja vienu no lielākajiem pēdējā laika Krievijas uzbrukumiem.

Kā vēsta Ukrainas Gaisa spēki, krievu lidrobotu grupas raidītas uz valsts austrumu, ziemeļu, dienvidu un vidienes reģioniem. Kopš sešiem rītā turpinās kombinēti uzbrukumi Ukrainas galvaspilsētai Kijivai, arī Ļvivai, Odesai, Harkivai, Zaporižjai un virknei citu.

Pēc tam krievi uz Ukrainu raidījuši spārnotās un ballistiskās raķetes.

Par uzbrukumiem Kijivai sociālajā tīklā "X" vēstīja arī Latvijas Radio žurnāliste Ukrainā Indra Sprance.

ASV vēstniecība pirms Ukrainas Neatkarības dienas Ukrainā, izplatīja brīdinājumu par iespējamiem plašiem uzbrukumiem šajās svētku dienās – tie gan nenotika līdz svētkiem, kā bija minēts brīdinājumā, bet sākās pirmdienas rītā.

Ukrainas prezidents: Šis bija kārtējais nelietīgais Krievijas uzbrukums

No dažādām pusēm, kombinēti un pielietojot dažādas viltības, Krievija uz Ukrainas pilsētām izšāva gan visdažādākā veida raķetes, gan arī kaujas dronus. Taču mierā pabūt Ukrainas galvaspilsēta varēja mazāk nekā stundu – īsi pirms pustrijiem pēcpusdienā sākās jauna gaisa trauksme, brīdinot par kaujas dronu uzbrukumu.

"Šis bija viens no lielākajiem kombinētajiem uzbrukumiem – vairāk nekā 100 dažāda tipa raķešu un tuvu simts "Šahed" dronu. Līdzīgi kā vairums iepriekšējo Krievijas uzbrukumu, arī šis ir tikpat nelietīgs – vērsts uz kritisko, civilo infrastruktūru lielākajā daļā mūsu reģionu. No Harkivas apgbala un Kijivas līdz Odesai un mūsu Rietumu apgabaliem. Diemžēl ir bojāgājušie," pavēstīja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis.

"Ukrainai nedrīkst būt ierobežojumi tālas darbības raķešu izmantošanā, ja teroristiem šādu ierobežojumu nav. Cilvēku dzīvību aizstāvjiem nedrīkst būt ierobežoti ieroči, kad Krievija izmanto visa veida gan savus ieročus, gan arī "šahedus", gan ballistiskās raķetes no Ziemeļkorejas. Amerikai, Lielbritānijai, Francijai un citiem partneriem ir iespējas palīdzēt mums apturēt teroru. Mums ir vajadzīgi risinājumi," uzsvēra Zelenskis.

Ukraina jau ilgstoši aicinājusi atcelt ierobežojumus attiecībā uz rietumvalstu piegādāto tālās darbības raķešu izmantošanu triecieniem dziļāk Krievijas teritorijā. Tas ļautu efektīvāk uzbrukt arī militārajiem lidlaukiem, no kuriem paceļas Krievijas kaujas lidmašīnas, no kurām tiek palaistas raķetes pret Ukrainu.

"Putins sevi nepieviļ - viņš ir slims radījums, to jau sen visi ir sapratuši. Taču ir arī skaidrs, ka viņš var darīt tikai to, ko pasaule viņam ļauj. Vājums, nepietiekami atbildes lēmumi rada teroru. Un katrs līderis, katrs mūsu partneris zina, kādi spēcīgi lēmumi ir nepieciešami, lai izbeigtu šo karu – un lai to izbeigtu taisnīgi," teica Zelenskis.

Ukrainā glābēji septiņas stundas strādā bīstamos apstākļos

Krievijas masveida uzbrukumā postījumi nodarīti ļoti plašā teritorijā un glābējiem faktiski visā valstī vairāk nekā septiņas stundas nācās strādāt ļoti bīstamos apstākļos – dodoties uz izsaukumiem, kur var būt atkārtoti uzbrukumi.

Jau iepriekš ziņots par gadījumiem, kad Krievija atkārtoti apšaudījusi mērķus, lai iznīcinātu ne vien objektu, bet arī glābējus, kas ierodas uz izsaukuma vietu. Tāpēc glābēji šobrīd strādā īpaši piesardzīgi – vispirms turp dodas izlūki, kas mēģina apzināt, vai ir droši sākt glābšanas darbus un tikai tad – pašas brigādes.

"Postījumi nodarīti vairāk nekā 50 apdzīvotās vietās un izpostīti virs 50-57 objektiem, toskait dzīvojamās mājas un citi objekti. Arī kritiskā infrastruktūra," stāstīja Ukrainas glābšanas dienesta preses pārstāvis Oleksandrs Horunžijs. "Visi ugunsgrēki tiek dzēsti. Atsevišķi darbi turpinās – gruvešu atrakšana, ugunsgrēku likvidēšana, cilvēku glābšana. Ja runājam kopumā par cietušajiem, tad šī Krievijas teroristiskā uzbrukuma rezultātā gājuši bojā 5 cilvēki, bet 30 ir ievainoti, 2 izglābām."

Kijivā gaisa trauksme sāka skanēt īsi pirms sešiem rītā

Gaisa trauksme Kijivā sākās īsi pirms sešiem no rīta – jau drīz pēc tam Kijivas pamalē bija dzirdama dunoņa, kā strādā pretgaisa aizsardzība, bet tobrīd tas bija tālumā.

Pēc pulksten astoņiem no rīta jau bija dzirdami spēcīgi sprādzieni – pretgaisa aizsardzībai triecot nost lādiņus. Tas notika Kijivas centrā. Latvijas Radio žurnāliste Indra Sprance tobrīd bija uz ielas, un tās patiešām bija tukšas.

Ja arī kāds vēl bija uz ielas, tad, skanot sprādzieniem, cilvēki skriešus mēģināja tikt līdz tuvākajām metro pieturām. Metro Kijivā kalpo kā patvertnes, un liels skaits cilvēku šo rītu pavadīja tur.

"Pamazām jau pierodi, bet protams bail, jo tā ir tava drošība. Un tu dari visu iespējamo, lai būtu drošībā šajā brīdī," Latvijas Televīzijai stāsta Kijivas metro satiktā Olena.

"Mēs nācām no vilciena, atbraucām no ceļojuma pa Ukrainas rietumiem. Šo karu vairs nevar izturēt. Dzīvojam lielā spriedzē, un gribās apskatīt savu valsti. Bet nekas, pasēdēsim, pārlaidīsim. Viss būs labi," optimistiski noskaņota ir Ļuba.

Kijivas militārā administrācija informēja, ka saistībā ar sarežģīto situāciju energoapgādes sistēmā un "Ukrenergo" norādēm Kijivā tiek atjaunoti tā dēvētie Nesalaužamības punkti jeb vietas, kur iedzīvotāji var uzlādēt savus telefonus, arī padzerties.

Tuvojas pilna apmēra kara trešā ziema, un ukraiņi šādu uzbrukumu ēnā to gaida ar bažām. Bet arī vasarā elektroenerģijas patēriņš nav mazs. Šajās dienās gaisa temperatūra Ukrainā pārsniedz +30 grādu atzīmi, un ievērojamu daļu elektrības patērē tādas iekārtas kā gaisa dzesēšanas kondicionieri.

Kijivas apgabalā pēc pirmdienas triecieniem ziņo par cietušajiem. Tur kritušas notriekto dronu vai raķešu atlūzas. Ir nodarīti postījumi dzīvojamām mājām. Sīkāka informācija vēl sekos.

Nopietni postījumi Kijivas apgabalā – cietusi arī Kijivas HES

Kijivas kritiskā infrastruktūra šodienas uzbrukumā nav cietusi, taču nopietni postījumi nodarīti Kijivas apgabalā.

"Mums ir divas pilnībā iznīcinātas mājas un 22 ēkām ir postījumi. Ievainojumus guvušas divas sievietes un viens bērns - sešus mēnešus veca," ziņoja Kijivas apgabala militārās administrācijas vadītājs Ruslans Kravčenko.

Postījumi nodarīti arī diviem enerģētikas objektiem, no kuriem viens esot Kijivas hidroelektrostacija (HES), tomēr, kā norāda amatpersonas, nav draudu, ka varētu tikt pārrauts spēkstacijas aizsprosts.

Spriežot pēc kadriem, kas uzņemti pēc trieciena, postījumi nodarīti HES mašīntelpai un aizsprosta braucamajai daļai, vēsta tīmekļa izdevums "UNIAN".

To apstiprinājis arī Ukrainas prezidenta biroja pārstāvis Timotijs Milovanovs. Viņš pauda, ka cietis dambis un tas vēl turas, bet, ja tas sabruktu, tad ievērojama Kijivas daļa tiktu appludināta.

Ukrainas Nacionālās drošības un aizsardzības padomes pakļautībā esošā Dezinformācijas apkarošanas centra vadītājs leitnants Andrijs Kovalenko paziņoja, ka Kijivas HES aizsprosta pārraušanas draudu nav. 

"To nav iespējams iznīcināt ar raķetēm," platformā "Telegram" norādīja amatpersona, piebilstot, ka "krievi informatīvi izmanto šo tēmu, lai izraisītu paniku, nekas vairāk".

Kijivas HES ir viena no Dņepras kaskādes spēkstacijām. Tā atrodas dažus kilometrus augšpus Kijivas. 

Deviņdesmito gadu beigās un divtūkstošo gadu sākumā spēkstacijā, tāpat kā citos Dņepras kaskādes objektos, tika veikta vērienīga rekonstrukcija.

Krievija kārtējoreiz uzbrūk enerģētikas objektiem visā valstī

Iepriekš uzbrukumā rūpniecības objektam Poltavā ievainoti pieci cilvēki, paziņoja apgabala gubernators Filips Proņins. 

Arī  Odesas, Zaporižjas un Harkivas apgabalu gubernatori saziņas vietnē "Telegram" vēstīja, ka arī viņu pārvaldītajās teritorijās atskanējuši sprādzieni, un aicināja iedzīvotājus meklēt patvērumu.

Sprādzieni pirmdienas rītā atskanējuši arī Dnipropetrovskā, un tiek ziņots par vienu mirušo – 69 gadus vecu vīrieti. Aizdegušās arī vairākas ēkas, tostarp kāda vasarnīca.

Ukrainas premjerministrs Deniss Šmihaļs vēstīja, ka pirmdienas rītā uzbrukumi notikuši 15 Ukrainas apgabaliem. Krievija izmantojusi dažāda veida ieročus – bezpilota lidaparātus, spārnotās raķetes un arī ballistiskās raķetes "Kinžal".

Uzbrukumi mērķēti tieši pa enerģētikas infrastruktūras objektiem, un, kā noprotams, Krievijai ir izdevies nodarīt postījumus. Ukrainas enerģētikas operators "DTEK" paziņoja par dažiem elektroenerģijas padeves ārkārtas pārtraukumiem.

To, ka šā rīta uzbrukuma, kas vēl aizvien turpinās, mērķis bija enerģētikas sistēma, pirmdien atzina arī militārais eksperts Oleksandrs Musijenko.

"Mērķis patiešām bija enerģētika un, domāju – virkne citu rūpniecības objektu, kas ir saistīti ar militāri rūpniecisko industriju. Kā saprotu, ienaidnieks šī uzbrukuma laikā mēģināja trāpīt pa hidroelektroenerģijas objektiem Dņipras upes kaskādē. Tāpat varam pateikt to, ka ienaidnieks tēmē pa objektiem Ukrainas rietumu daļā, kas liecina par to, ka Krievija meklē eskalācijas veidus – mēģina tēmēt pa gāzes glabātuvi. Tā ka tie ir ne tikai energētikas objekti, bet arī gāzes infrastruktūras objekti. Kāpēc šī eksalācija? Par to jau runāts iepriekš – šajās gāzes glabātuvēs var uzglabāt gāzi arī Eiropas kompānijām, un tādā veidā [Krievijas vadonis Vladimirs] Putins grib izdarīt spiedienu arī uz Eiropu, lai Rietumi samazinātu atbalstu Ukrainai," vērtēja eksperts.

Ukrainā un arī Kijivā ārkārtas elektrības atslēgumi

Kijivas apgabalā sākušies ārkārtas elektrības atslēgumi un arī pēc ilgāka laika - faktiski pirmo reizi kopš jūnija beigām arī Kijivas centrā kopš pēcpusdienas nav elektrības, ielās atgriezusies skaļā ģeneratoru skaņa, savukārt daļā Kijivas ir problēmas arī ar ūdens apgādi.

Tikmēr smagākā situācija šā rīta uzbrukumā bija Luckā, kas ir neliela pilsētiņa Ukrainas Rietumu daļā – netālu no Polijas robežas. Tur "Šahed" kaujas drons trāpīja daudzstāvu dzīvojamā mājā.

Par laimi, daļa cilvēku uzbrukuma laikā bija devušies uz patvertni un "Šahed" drons nevienu nenogalināja, taču 5 cilvēki ir ievainoti. Luckā trāpīts vēl arī kādā enerģētikas infrastruktūras objektā un tur gan nogalināts viens cilvēks.

Ukraina apzināti neatklāj nodarīto postījumu apmēru

Ukraina šobrīd neatklāj detalizētu informāciju par to, kur un kas ir izpostīts. To dara tāpēc, lai arī ienaidnieks nezinātu, cik veiksmīgi viņam izdevies uzbrukt. Taču Ukrainas enerģētikas ministrs Germans Galuščenko pirmdienas rītā informēja, ka situācija enerģētikas nozarē ir sarežģīta.

Gaisa trauksme Ukrainā aizvien turpinās jau sesto stundu, un tā ir visilgākā līdz šim valstī pieredzētā.

Liela daļa Ukrainas jau pusi dienas ir paralizēta nemitīgos uzbrukumos. Kā pirmdien kārtējo reizi uzsvēra premjers Deniss Šmihaļs – lai apturētu barbarisko Ukrainas pilsētu apšaudīšanu, sabiedrotajiem ir jādod iespēja Ukrainai iznīcināt tās vietas, no kurām Krievija palaiž raķetes. Ukrainai ir nepieciešami tālas darbības rādiusa ieroči un partneru atļauja lietot tos pret nepieciešamajiem mērķiem Krievijā.

Kuleba: Partneriem jāpiekrīt notriekt Krievijas raķetes un dronus to gaisa telpas tuvumā

Atsaucoties uz notikušo, Ukrainas tautu un starptautiskos partnerus mikroblogošanas vietnē "X" uzrunājis ārlietu ministrs Dmitro Kuleba. 

Viņš norādīja, ka Krievijas uzbrukumiem nav attaisnojuma un starptautiskajai sabiedrībai tie ir stingri jānosoda un attiecīgi jārīkojas.

"Mūsu partneri var pieņemt divus konkrētus lēmumus, lai palīdzētu mums ātrāk izbeigt Krievijas terorismu. Pirmkārt, apstiprināt Ukrainas tālas darbības triecienus visiem likumīgajiem militārajiem mērķiem Krievijas teritorijā. Otrkārt, piekrišana izmantot partneru pretgaisa aizsardzības spējas, lai notriektu raķetes un bezpilota lidaparātus to gaisa telpas tuvumā," sacīja Kuleba.

Amatpersona arī norādīja, ka, viņaprāt, neviens no šiem lēmumiem nav eskalējošs.

"Gluži pretēji – tie atturēs Krieviju, palīdzēs mazināt teroru un Krievijas uzbrukumus, kā arī tajos cietušo skaitu. Rīkojieties tagad, nevis vēlāk. Palīdziet mums glābt dzīvības," uzsvēra Kuleba.

Arī Ukrainas prezidents uzsvēra, cik svarīgi šobrīd ir, lai sabiedrotie pilda savu solīto attiecībā uz ieroču piegādēm.

"Ļoti svarīgi, lai mūsu partneri izdarītu to, par ko mēs esam vienojušies – pretgaisa aizsardzības sistēmas un raķetes, tāpat mums beidzot ir jānonāk pie kopīgas Krievijas raķešu un dronu notriekšanas. Šodien viņi [Krievijas raidītie droni] trāpīja Volinskas apgabalā, Ļvivas apgabalā, Ivanofrankivskas apgabalā, Vinnicas apgabalā, Hmelnickas, mūsu Ternopiļā – dažādos Ukrainas apgabalos. Mēs varētu izdarīt daudz vairāk mūsu [iedzīvotāju] dzīvību pasargāšanai, ja mūsu Eiropas kaimiņu aviācija darbotos reizē ar mūsu F-16 un mūsu pretgaisa aizsardzību. Ja šāda vienotība acīmredzami efektīvi ir nostrādājusi Tuvajos Austrumos, tad tai ir jāstrādā arī Eiropā. Visur, kur dzīvībai ir vienāda vērtība," pauda Zelenskis.

Viņš arī atgādināja – lai šo iebrukumu apturētu, nevar turpināties ierobežojumi Ukrainai izmantot tālās darbības ieročus, jo, kā pirmdien notikušais kārtējo reizi apliecināja – terorismam nav nekādu ierobežojumu.

KONTEKSTS:

Domās un darbos kopā ar Ukrainu!

Godinot Ukrainas neatkarības dienu 24. augustā, sabiedriskie mediji un "Ziedot.lv" 3 nedēļu garumā vienojas atbalsta akcijā Ukrainai, aicinot ziedot Ukrainas aizstāvjiem.

Šajā laikā sabiedrisko mediju saturā ikdienas ziņas par Ukrainu papildinās īpašas intervijas un reportāžas no kara zonas, stāsti par ukraiņu ikdienu Ukrainā un Latvijā.

Ziedot iespējams, zvanot 90204113 (maksa par zvanu 5 eiro ar PVN) vai ziedot.lv/ukrainai.

Krievijas nepamatotais un Kijivas neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī. Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.

Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī Ukrainas armijai izdevās veiksmīgajās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.

Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad izskan atziņas, ka frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošajām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.

Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk Ukrainas civilajiem objektiem un mērķtiecīgi cenšas iznīcināt Ukrainas enerģētikas infrastruktūru. 2024. gada maijā Krievija sākusi ofensīvu Harkivas apgabalā, mēģinot pārraut Ukrainas aizsardzības līnijas, bet ukraiņi cenšas noturēt pozīcijas. Pēcāk Ukraina sāka negaidītu militāro operāciju Krievijas teritorijā Kurskā, tā mēģinot novirzīt Krievijas karaspēku no līdzšinējām frontes līnijām.