Izraēla veic triecienus militāriem mērķiem Irānā

Naktī uz sestdienu, 26. oktobrī, Izraēlas bruņotie spēki veikuši triecienus armijas bāzēm, raķešu ražošanas un izvietošanas vietām Irānā. Oficiālā Teherāna ir atzinusi Izraēlas triecienus militārajiem objektiem. Irānas armija paziņojusi, ka triecienos nogalināti divi karavīri. Triecienu apmērs un to sekas pagaidām vēl nav skaidras. Taču informācija, kas pēdējo stundu laikā publicēta vairākos plašsaziņas līdzekļos, liek domāt, ka Irāna ir tikusi brīdināta par gaidāmo uzbrukumu.

Izraēla veic triecienus militāriem mērķiem Irānā
00:00 / 03:15
Lejuplādēt

Izraēlas armija pavēstīja, ka tās triecieni skāruši Irānas raķešu ražotnes, raķešu kompleksus un citas sistēmas vairākos reģionos.

"Vadoties pēc izlūkdatiem, Izraēlas Gaisa spēku lidmašīnas trāpījušas raķešu ražošanas objektiem, kuros tika izgatavotas raķetes, ko Irāna pēdējā gada laikā izšāva uz Izraēlas valsti," teikts Izraēlas armijas paziņojumā.

Irāna apstiprināja, ka Izraēlas uzbrukums bija vērsts pret militārajiem objektiem galvaspilsētā Teherānā un citās valsts daļās, bet paziņoja, ka tas nodarījis "ierobežotus postījumus".

Armija paziņoja, ka šie triecieni tiek veikti tāpēc, ka Irānas valdība un tās sabiedrotie "ir nemitīgi uzbrukuši Izraēlai" kopš palestīniešu kaujinieku grupējuma "Hamās" uzbrukuma Izraēlai pērnā gada 7. oktobrī.

Izraēlas triecieni Irānas mērķiem sestdien tiek uzskatīti par atbildi uz Irānas uzbrukumu Izraēlai 1. oktobrī, kad Irāna izšāva uz Izraēlu aptuveni 200 ballistiskās raķetes.

Uzbrukumi pa objektiem gan Teherānas apkārtnē, gan Sīrijā

Irānas valsts televīzija ziņoja par vairākām eksplozijām Teherānas apkārtnē, un ziņots arī par eksplozijām Teherānas centrā, un Irānas Civilās aviācijas organizācija atcēla avioreisus visos maršrutos līdz turpmākam paziņojumam.

Sīrijas valsts mediji ziņoja, ka Sīrijas pretgaisa aizsardzība pārtvērusi "naidīgus mērķus" pie Damaskas un ka Izraēlas armija uzbrukusi vairākiem militāriem objektiem Sīrijas dienvidos un centrālajā daļā.

Reaģējot uz Izraēlas gaisa triecieniem Irānai, tās kaimiņvalsts Irāka sestdien apturēja visu gaisa satiksmi līdz turpmākam paziņojumam.

Irāna par uzbrukumu iepriekš brīdināta

Kā vēsta laikraksts "The Washington Post", atsaucoties uz zinošu avotu, šonakt veiktie Izraēlas uzbrukumi pret mērķiem Irānā bija lielākā mērogā, nekā tie, kas tika veikti aprīlī. Turklāt avots izdevumam norādījis, ka triecieni bija plānoti nolūkā mazināt zaudējumu skaitu un novērst tālāku saasinājumu starp Izraēlu un Irānu.

Vienlaikus parādās ziņas, ka Irāna ir tikusi brīdināta par plānoto uzbrukumu. Portāls "Axios" ziņo, ka Izraēla piektdien informēja Irānu par gaidāmajiem uzbrukumiem, brīdinot Teherānu nereaģēt uz tiem, pretējā gadījumā ebreju valsts atbilde būs vēl lielāka. Šis vēstījums esot ticis nodots caur vairākām trešajām pusēm; viņu vidū, kā apgalvots, ir Nīderlandes ārlietu ministrs Kaspars Veldkamps. Tikmēr telekanāls "Sky News Arabia", atsaucoties uz savu avotu, vēsta, ka Maskava bija brīdinājusi Teherānu par gaidāmo Izraēlas uzbrukumu, sniedzot tai izlūkinformāciju.

Domnīcas "Atlantic Council" Irānas lietu pētniece Hollija Dagresa raidsabiedrībai "Deutsche Welle" pauda viedokli, ka notikušā uzbrukuma laiku varētu būt ietekmējusi iepriekš notikusī dokumentu noplūde, kurā bija izklāstīti Izraēlas atbildes pasākumi uz mēneša sākumā notikušo ballistisko raķešu uzbrukumu. Vaicāta par to, kā paredzama notikumu gaita nākotnē, pētniece pauda viedokli, ka diez vai Izraēla tuvākajā laikā veiks vēl plašākus uzbrukumus.

"Loģiski būtu, ka ir atjaunota atturēšana, un Izraēlai nevajadzētu vismaz publiski atriebties. Vienmēr ir vieta kiberuzbrukumiem un slepkavībām, kā mēs jau to esam redzējuši iepriekš. Man likās interesanti, ka Irānā bāzēts analītiķis pauda viedokli, ka nākotnē iespējama [Izraēlas] uzbrukuma gadījumā tiktu iznīcinātas gaisa aizsardzības sistēmas. Taču mums tam nav pierādījumu," skaidroja Dagresa.

Portālam "Axios" amerikāņu amatpersonas paudušas, ka tuvākajā laikā varētu sagaidīt tādu Irānas atbildi, kas apturētu Izraēlu no tālāku uzbrukumu veikšanas.

KONTEKSTS:

Irānai un Izraēlai nav kopējas robežas, taču abas valstis jau gadu desmitiem spēkojušās par ietekmi Tuvo Austrumu reģionā. 1979. gadā Irānā pie varas nāca islāma fundamentālistu režīms, kas sarāva jebkādas saites ar Izraēlu. Irāna uzskata, ka Izraēlas valsts nedrīkst eksistēt; Teherānas režīms draudējis noslaucīt Izraēlu no pasaules kartes.

Irāna tiek uzskatīta par bīstamāko Izraēlas ienaidnieci reģionā, taču Izraēlas rīcībā ir kodolieroči un pasaules spēcīgākās lielvaras ASV atbalsts.

Irānas režīms finansē tādas teroristu organizācijas kā "Hamās" un "Hizbullāh", kas cīnās pret Izraēlu. Konflikts saasinājās pagājušā gada 7. oktobrī, kad "Hamās" teroristi sarīkoja uzbrukumu Izraēlai. Kopš tā laika augušas bažas, ka "Hamās" un Izraēlas karš varētu pāraugt plašākā reģionālā konfliktā ar Irānas līdzdalību.

Kļūda rakstā?

Iezīmējiet tekstu un spiediet Ctrl+Enter, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Iezīmējiet tekstu un spiediet uz Ziņot par kļūdu pogas, lai nosūtītu labojamo teksta fragmentu redaktoram!

Saistītie raksti

Vairāk

Svarīgākais šobrīd

Vairāk

Interesanti