Laiks pēc PSRS sabrukuma bija brīdis, kad Krievija patiešām vēlējās būt daļa no Rietumiem, un tāpēc Rietumu spiediens – it īpaši ASV prezidenta Bila Klintona un Zviedrijas premjera Karla Bilta personā, kuriem bija labas attiecības ar Borisu Jeļcinu – pārliecināja Krieviju miermīlīgi izvest mantoto PSRS karaspēku no Austrum un Centrāleiropas. Piemēram, Vācijā tolaik bija izvietots līdz pusmiljonam padomju karavīru, toreizējā Čehoslovākijas teritorijā - ap 17 tūkstošiem.
"Pirms 30 gadiem pēdējo padomju krievu karavīru izvešana – tas bija svarīgs punkts Vācijas vēsturē, Eiropas vēsturē un, iespējams, pat plašāk. Tas bija par brīvību," uzsvēra Vācijas vēstnieks NATO Žezs Andreas fon Gaiers.
Toreiz diplomātija un Rietumu spiediens nostrādāja, tagad ir pavisam cita Krievija, teic Lietuvas vēstnieks NATO Deividas Matuļonis.
"Jeļcins gribēja tuvākas attiecības ar Rietumiem, un tāpēc jebkurš spiediens un iedrošināšana no Rietumiem tika pozitīvi uztverta. Tagad Putinam ir vienalga par Rietumu reakciju – viņš vienkārši dara, ko ieplānojis," atzīst Matuļonis.
Par godu 30 gadiem kopš padomju armijas aiziešanas NATO telpās sarīkota arī fotoizstāde. Vācu fotogrāfs, kas toreiz fotografēja padomju armijas pamestās barakas Vācijā, atzīst – tajā brīdī pat nenojautis, cik lielā mērā šis mirklis iezīmēs ēras beigas.
"Tā bija, kā tagad teiktu, "zaudētu vietu" atmosfēra. Karavīri bija projām, un es ātri nofokusējos uz zīmējumiem uz ēku sienām – tas mani visvairāk interesēja. Tās man bija pagātnes atliekas," stāsta fotogrāfs Kristans Adams.
Taču diplomāti arī teic – lai arī Krievijas mantotās padomju armijas aiziešana bija vēsturisks solis, tomēr Maskava savu ietekmi nav pilnība zaudējusi.
"Krievijas armijas izvešana no mūsu zemes nenozīmē, ka viņi ir izveduši arī savu ietekmi. Joprojām notiek aktivitātes un mēs te to ļoti labi zinām," pauda Čehijas vēstnieka NATO vietniece Eva Kratočivilova.
Brīvība un suverenitāte ir nepārtraukta cīņa, atzīst diplomāti.
