"Gruzija patiešām ir nonākusi krustcelēs, un šīs vēlēšanas būs pagrieziena punkts," secina Gruzijā dzīvojošā lietuviete, Gruzijas Politikas institūta pētniece Renata Skardžūte–Kereselidze.
ĪSUMĀ:
- Gruzijas parlamenta vēlēšanās sestdien vēlētājiem jāizdara izvēle starp tuvināšanos Krievijai vai Eiropai.
- Gruzijā jau 12 gadu valda partija "Gruzijas sapnis", kas centusies uzturēt labas attiecības ar Maskavu.
- Tas skaidrojams ar partijas līdera, Krievijai draudzīgā miljardiera Bidzinas Ivanišvili ietekmi.
- Gruzija vienlaikus virzījusies arī pa ES integrācijas ceļu, taču Brisele asi kritizē pēdējā laikā pieņemtos likumus.
- Opozīcija baidās, ka "Gruzijas sapņa" uzvara nozīmētu represiju pastiprināšanos un Gruzijas pārvēršanos par "otru Baltkrieviju".
- Opozīcijas spēki sola apvienoties, lai nepieļautu "Gruzijas sapņa" uzvaru.
- Izskanējušas bažas, ka valdošā partija mēģinās noturēties pie varas par katru cenu, apspiežot protestus.
Gruzija riskē kļūt par "otru Baltkrieviju"
Gruzijas valdošā partija "Gruzijas sapnis" un tās neoficiālais līderis miljardieris Bidzina Ivanišvili nav slēpuši savas ieceres pēc vēlēšanām pastiprināt represijas un panākt opozīcijas spēku aizliegšanu. Tam jau sagatavota labvēlīga augsne, piemēram, ar šovasar pieņemto "ārvalstu aģentu" likumu, kas veidots pēc attiecīga Krievijas likuma parauga.
Gruzijas pilsoniskās sabiedrības aktīvisti baidās, ka "Gruzijas sapņa" palikšana pie varas nozīmētu pilnīgu demokrātijas sabrukumu un Gruzijas pārvēršanos par "otru Baltkrieviju" - autoritāra režīma pārvaldītu valsti, kas nonākusi pilnīgā atkarībā no Krievijas.
Šo vēlēšanu augsto likmi labi apzinās arī Ivanišvili un viņa līdzgaitnieki, tādēļ izskanējušas bažas, ka "Gruzijas sapnis" varētu mēģināt noturēties pie varas ar vēlēšanu rezultātu viltošanu un tautas protestu apspiešanu, kā to 2020. gadā izdarīja Baltkrievijas diktators Aleksandrs Lukašenko.
"Ivanišvili un viņa līdzgaitnieki saprot: ja viņi zaudēs šajās vēlēšanās, viņu nākotne Gruzijā būtu ļoti "sarežģīta"," spriež pētniece Skardžūte–Kereselidze.
Gruzijas jaunāko laiku vēsturē jau ir precedenti šādiem pavērsieniem, piemēram, kādreizējais Gruzijas līderis Mihails Saakašvili, kurš savulaik nāca pie varas tā sauktās "Rožu revolūcijas" rezultātā, vēlāk krita tagadējās varas nežēlastībā un jau trīs gadus sēž cietumā.
"Šīs vēlēšanas noteiks Gruzijas nākotni. Tās ir kā referendums starp Krieviju un Eiropas Savienību. Gruzijas tauta ir izvēlējusies Eiropu, bet valdība mūs velk atpakaļ uz Krieviju," stāsta viena no opozīcijas partijas "Droa!" līderēm Elene Hoštarija.
Gruzīnus biedē ar jaunu karu
Ja tas patiešām būtu referendums un jautājums būtu noformulēts kā izvēle starp Eiropu un Krieviju, nebūtu nekādu šaubu par Eiropas uzvaru, jo sabiedriskās domas aptaujas rāda, ka vairāk nekā 80% gruzīnu atbalsta tuvināšanos ES.
Gruzijas galvaspilsētas Tbilisi ielās daudzviet redzami Eiropas Savienības un Ukrainas karogi, kā arī saukļi, kas vērsti pret Krieviju. Taču Tbilisi nav visa Gruzija un lauku rajonos daudzi atbalsta valdošo partiju "Gruzijas sapnis", kas šajā valstī ir pie varas kopš 2012. gada.
"Gruzijas sapnis" vismaz vārdos arī ir par valsts pievienošanos Eiropas Savienībai, lai gan pēdējā laikā valdības darbi liecina, ka tagadējā valdība bremzē ceļu uz ES un vēlas saglabāt ciešas saites ar Krieviju.
Priekšvēlēšanu kampaņā "Gruzijas sapņa" galvenais arguments ir vēlētāju biedēšana ar karu, jo "Gruzijas sapnis" apgalvo, ka esot vienīgā partija, kurai ir pa spēkam novērst karadarbību Gruzijā.
Tbilisi un citu pilsētu ielās redzami neskaitāmi plakāti, kuros plaukstošās Gruzijas ainas salīdzinātas ar skatiem no karā izpostītās Ukrainas. Kampaņas saukļi aicina "Nē karam!" un "Izvēlies mieru!".
Daudziem vēl atmiņā ir 2008. gada karš ar Krieviju
Līdzīga satura reklāmas klipi tiek demonstrēti arī valdības kontrolētajos TV kanālos. Savukārt opozīcijai draudzīgie TV kanāli ir atteikušies demonstrēt šos klipus, ko uzskata par bezgaumīgu propagandu.
Правящая партия Грузии опубликовала ролик-сравнение: выбравшая войну Украина и выбравшая мир Грузия. pic.twitter.com/puWwoCj7lW
— Радио Стыдоба (@RadioStydoba) September 26, 2024
"Mēs atteicāmies rādīt šo klipu par Ukrainu, tādēļ mums var piespriest sodu. Taču mēs uzskatām, ka ir amorāli manipulēt ar Ukrainas tautas traģēdiju. Mēs labāk izvēlamies maksāt sodu, nevis rādīt šo pretīgo klipu," stāsta opozīcijas TV kanāla "Mtavari Arhi" ģenerāldirektora vietniece Nino Nakašidze.
Viņa atzīst, ka atmiņas par 2008. gada karu, kad Krievijas karaspēks iebruka Gruzijā, joprojām ir svaiga rēta, ko valdība izmanto savā kampaņā.
"Valdošā partija spēlē uz cilvēku bailēm no kara. Viņi biedē, ka Tbilisi var kļūt par otru Mariupoli," secina sabiedriskais aktīvists, viens no nevalstiskās kustības "Kauns" dibinātājiem Dači Imedadze.
Šī kustība radusies spontāni 2019. gadā, kad Krievijas komunistu deputāts Sergejs Gavrilovs ieradies Tbilisi un Gruzijas parlamentā no spīkera krēsla teicis runu krievu valodā, slavējot Krievijas un Gruzijas "brālīgās saites". Tas izraisīja plašus protestus. Tagad kustības aktīvisti iesaistījušies priekšvēlēšanu kampaņā, aicinot gruzīnus, it sevišķi jauniešus, doties un balsot parlamenta vēlēšanās.
Valdošā partija aicina izvēlēties mieru
Gruzijas Ekonomikas politikas pētījumu centra vecākais pētnieks Gigi Gigiadze secina, ka "Gruzijas sapņa" valdība priekšvēlēšanu kampaņā biedē gruzīnus: ja nebalsosiet par mums, tad Gruzijai draud Ukrainas liktenis. Pēc viņa domām, "Gruzijas sapņa" uzvaras gadījumā Gruzijai drīzāk draud Baltkrievijas liktenis jeb nonākšana pilnīgā atkarībā no Krievijas.
Valdošā partija sevi attēlo kā miera un stabilitātes garantu.
"26. oktobrī mums jāizdara izvēle starp karu vai mieru, verdzību vai brīvību, pakļaušanos ārvalstu varām vai neatkarību," vienā no priekšvēlēšanu mītiņiem pavēstīja "Gruzijas sapņa" līderis Ivanišvili.
Šī partija nāca pie varas pēc parlamenta vēlēšanām 2012. gadā, kad Ivanišvili vainoja toreizējo valsts līderi Saakašvili par visām Gruzijas nelaimēm, tai skaitā 2008. gada karu, kad Gruzija cieta sakāvi cīņā ar Krievijas karaspēku, kas bija devies aizstāvēt Dienvidosetijas un Abhāzijas separātistus.
Ivanišvili apgalvo, ka Saakašvili izprovocēja šo karu; nesen viņš pat izteicās, ka Gruzijai vajadzētu atvainoties osetīniem par kara izraisīšanu. Gruzijas armijā un gruzīnu nacionālistu vidū šie Ivanišvili izteikumi izraisīja lielu sašutumu.
Krievija ir atzinusi Abhāzijas un Dienvidosetijas neatkarību, bet Gruzija uzskata, ka šīs teritorijas atrodas "de facto" Krievijas kontrolē, tādējādi Krievija faktiski jau ir okupējusi ap 20% Gruzijas teritorijas.
Krievijai draudzīgais oligarhs
"Gruzijas sapnis" savā valdīšanas laikā centies uzturēt draudzīgas attiecības ar Maskavu. Lielā mērā tas skaidrojams ar Ivanišvili ietekmi. 68 gadus vecais oligarhs, kura bagātība tiek lēsta uz pieciem miljardiem ASV dolāru, lielāko daļu šīs bagātības sapelnījis Krievijā, kur 90. gados veiksmīgi iesaistījās haotiskajā privatizācijas procesā.
2012. gadā Ivanišvili izveidoja "Gruzijas sapni" un pēc uzvaras parlamenta vēlēšanās kļuva par Gruzijas premjeru, taču valdības vadītāja amatā nostrādāja tikai aptuveni gadu.
Pēc atkāpšanās no premjera amata viņš saglabāja lielu ietekmi uz savu partiju un joprojām tiek uzskatīts par Gruzijas "de facto" līderi.
"Premjers un parlamenta spīkers tikai pilda Ivanišvili gribu," skaidro Gruzijas politikas analītiķis Gigiadze.
"Gruzijas sapņa" centieni uzturēt labas attiecības ar Maskavu kļuva skaidri redzami pēc 2022. gada Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā, kad Gruzija atteicās pievienoties Rietumu sankcijām pret agresorvalsti Krieviju.
Ivanišvili pret "globālo kara partiju"
Ivanišvili un viņa līdzgaitnieki apgalvo, ka opozīcija pārstāv "globālo kara partiju", kas cenšas ievilkt Gruziju karā pret Krieviju.
"Ar "globālo kara partiju" viņi domā Eiropas Savienību, ASV, Rietumus kopumā, kas spiežot Gruziju atvērt otro fronti karā pret Krieviju," skaidro Gigiadze.
Tiesa gan, "Gruzijas sapnis" oficiāli nav atteicies no valdības mērķa panākt Gruzijas pievienošanos Eiropas Savienībai.
"Gruzijā neviena partija nevar atļauties paziņot, ka ir pret iestāšanos Eiropas Savienībā. Tā būtu politiskā pašnāvība," norāda politikas analītiķis Vano Čhikvadze.
Viņš atceras, ka "Gruzijas sapnis" jau 2020. gadā pavēstīja, ka iesniegs pieteikumu Gruzijas dalībai ES, taču toreiz to neviens neuztvēra nopietni, jo šķita, ka tas ir tālas nākotnes jautājums.
Taču Krievijas iebrukums Ukrainā strauji mainīja situāciju, jo Brisele pieņēma politisku lēmumu piešķirt kandidātvalsts statusu un sākt iestāšanās sarunas ne tikai ar Ukrainu, bet arī Moldovu un Gruziju. "Ukraina tagad bruģē mūsu ceļu uz iestāšanos ES," atzīst Čhikvadze.
"Ārvalstu aģentu" likums pēc Maskavas parauga
Gruzijas politikas pētnieks Gigiadze uzskata, ka šī valdība sekmīgi ir maldinājusi gan Rietumus, gan Gruzijas tautu, radot iespaidu, ka atbalsta integrāciju ES.
"Tiklīdz kļuva redzams, ka Gruzija virzās pa ES integrācijas ceļu, Maskava panāca "ārvalstu aģentu" likuma virzīšanu."
Gruzijas parlaments šovasar pieņēma tā saukto "ārvalstu aģentu" likumu, kas vēršas pret nevalstiskām organizācijām un medijiem, kuri vismaz 20% finansējuma saņem no ārzemēm. Nedaudz vēlāk tika pieņemts arī pret "LGBT propagandu" vērsts likums. Valdība apgalvo, ka likuma mērķis esot aizsargāt ģimenes vērtības, taču opozīcija uzskata, ka valsts vara ar likuma palīdzību nolēmusi vērsties pret seksuālām minoritātēm.
Abi likumi ir ļoti līdzīgi tiem, kas jau kādu laiku darbojas Putina režīma Krievijā. Gruzijas nevalstiskās organizācijas un neatkarīgie mediji baidās, ka Gruzijas valdība arī turpmāk rīkosies pēc Kremļa parauga un mēģinās panākt pilnīgu neatkarīgo mediju un NVO aizliegumu, piespiežot to pārstāvjus doties trimdā.
"Mēs visi jau esam pasludināti par "ārvalstu aģentiem". Mēs to saucam par Krievijas likumu," stāsta opozīcijas TV kanāla "Mtavari Arhi" pārstāve Nakašidze.
Opozīcijai jāmēģina apvienoties
Brisele paudusi sašutumu par Gruzijas valdības rīcību un slīdēšanu autoritārisma virzienā, tādēļ nolēmusi apturēt iestāšanās sarunu procesu. Eiropas Savienības pārstāvji arīdzan brīdina, ka Gruzija varētu zaudēt bezvīzu režīmu ar ES valstīm.
Gruzijas opozīcija un aktīvisti uzskata, ka šāds spiediens no Briseles puses nācis par vēlu.
"Tā ir ilūzija, ka ir iespējams sadarboties ar diktatoriem. Eiropas Savienība pieļāva šādu kļūdu," spriež opozīcijas politiķis Zurabs Džaparidze.
Sabiedriskās domas aptaujas rāda, ka parlamenta vēlēšanās "Gruzijas sapnis" varētu saņemt ap 35% balsu, ar ko būtu par maz valdības izveidošanai. Tas pavērtu ceļu opozīcijas spēkiem, kas solījuši apvienoties, lai panāktu varas maiņu Gruzijā.
Taču citu pēcpadomju valstu pieredze rāda, ka valdošie spēki nemēdz tik viegli atteikties no varas, tādēļ izskanējušas bažas, ka arī Gruzijā varētu notikt vēlēšanu rezultātu viltošana. Gadījumā, ja vēlēšanu rezultāti uzrādīs nepamatoti augstu balsu skaitu "Gruzijas sapnim", tas varētu izraisīt plašus protestus pret vēlēšanu viltošanu.
Gruzija nevar atļauties izniekot vēl piecus gadus
2020. gadā Baltkrievijā Lukašenko režīmam izdevās apspiest šādus protestus, un daudziem ir bažas, ka šāds scenārijs varētu atkārtoties arī Gruzijā.
"Viņi darīs visu iespējamo, lai paliktu pie varas. Lukašenko ir ap 1300 politieslodzīto, bet Gruzijā pietiktu apklusināt ap 500 politiski aktīvo cilvēku. Tam arī domāts "ārvalstu aģentu" likums," spriež politikas pētnieks Gigiadze.
Opozīcijas politiķis Zurabs Džaparidze gan uzskata, ka Gruzijā nav iespējams Baltkrievijas scenārijs ar masu protestu apspiešanu un represijām. "Mēs esam pārāk maza valsts. Ja policisti piekaus demonstrāciju dalībniekus, tad šiem policistiem arī ir tuvinieki, kas var ciest."
Gigiadze uzskata, ka Gruzija nevar atļauties vēl vienu "Gruzijas sapņa" valdību un izniekot vēl piecus, desmit gadus, jo tādā gadījumā ES integrācijas vilciens būs aizgājis un Gruzija var kļūt par "mūžīgo kandidātvalsti", kāda pašlaik ir Turcija.
Tagadējā opozīcija gan ir noskaņota optimistiski un tic, ka vēlēšanu rezultātā iespējams panākt varas maiņu un Gruzijas atgriešanos uz ES integrācijas takas.
"Esmu pārliecināta, ka mēs uzvarēsim, jo gruzīnus tracina, ja kāds mēģina mūs vilkt atpakaļ uz Krieviju un padomju pagātni," stāsta opozīcijas politiķe Salome Samadašvili.
Raksts veidots pēc žurnālistu izpētes brauciena uz Tbilisi, kas organizēts ar pārrobežu žurnālistikas nevalstiskās organizācijas "n-ost" un "Erste Stiftung" atbalstu.
