Stelu Luku uz sarunu aicināja Latvijas Radio raidījumu vadītājs Eduards Liniņš.
Eduards Liniņš: Kādi būtu galvenie šķēršļi, ar kuriem Moldova var saskarties ceļā uz pievienošanos ES?
Stela Leuka: Domāju, ka vispirms mums ir daudz iespēju, un pirmkārt tas ir daudzu dalībvalstu atbalsts. Mums ir ļoti paveicies. Mums ir atbalsts kā politisko paziņojumu, tā dalībvalstu kompetences ziņā. Un mēs to ļoti novērtējam.
Bet patiešām ir daži izaicinājumi. Es gribu uzsvērt tikai pāris. Pirmkārt, runa ir par cilvēkresursiem. Eiropas integrācija ir ļoti resursietilpīgs process, un tas nozīmē ne tikai naudu, bet galvenokārt cilvēkus.
Gluži tāpat kā jums, arī mums ir mazs iedzīvotāju skaits, un jūs jau esat pieredzējuši, kā tas notiek. Ir jāsapulcina pietiekams skaits cilvēku ar nepieciešamajām zināšanām, kuri ir gatavi iesaistīties valdības darbā.
Šai ziņā mēs vēl esam tapšanas procesā. Mēs esam izveidojuši 35 darba grupas, pa vienai katrai Eiropas Savienības likumdošanas sadaļai. Tās arī atspoguļo to kompetences apjomu, kāds mums ir visas Moldovas valdības ietvaros. Tie ir apmēram 1100 cilvēki. Bet vai ar to pietiks? Tas būs izaicinājums numur viens.
Un izaicinājums numur divi ir laiks. Cik daudz laika mums ir? Vai spēsim savākties un paveikt to ātri, tai pat laikā neapdraudot reformu kvalitāti, pārliecinoties, ka reformas tiek veiktas gan uz papīra, tuvinot nacionālo un ES likumdošanu, gan arī ieviestas, pārliecinoties, ka ietekme un ieguvumi no papīra, ko mēs darām ES labā, pārceļo mūsu pārstāvēto pilsoņu kabatās, viņu iztikas līdzekļos.
Ja aplūkojam Moldovas parlamenta politisko struktūru, mēs redzam divas lielas frakcijas. Vai tas atspoguļo kopējo Moldovas sabiedrības attieksmi pret integrāciju Eiropas vienotībā, kur divas trešdaļas ir proeiropeiskas, bet viena trešdaļa – antieiropeiska?
Zināmā mērā es jums piekristu. Mums ir parlamenta un prezidentes mandāts, bet ir arī sabiedriskās domas aptaujas. Divas trešdaļas patiešām atbalsta iestāšanos Eiropas Savienībā, bet tas nenozīmē, ka pārējie to neatbalsta. Tas nozīmē tikai to, ka viņi vēl nesaprot, vai arī mēs kā valdība joprojām neveicam savu darbu labi diezgan, lai pastāstītu viņiem, kas ir Eiropas Savienība.
Piemēram, mums ir nelielais Gagauzijas autonomais reģions. Šobrīd viņi nav starp parlamenta divu proeiropeisko trešdaļu vēlētājiem.
Gagauzijas iedzīvotāji galvenokārt ir krievvalodīgie, taču viņi ir lielākie ieguvēji no Eiropas Savienības programmām un palīdzības. Bet viņi šo atbalstu nesaista ar to, ko sniedz Eiropas Savienība. Tas ir viens no paradoksiem, ar kuriem mums ir jāstrādā.
Domāju, ka mums vienkārši jāatrod veidi, kā parādīt mūsu iedzīvotājiem, kas ir Eiropas Savienība. Kā parādīt viņiem, ka tad, ja viņi var saņemt Moldovas pasi un ar to lidmašīnā, vilcienā vai savā auto doties uz jebkuru vietu Eiropas Savienībā, vai arī tas, ka viņi var pārdot savus ābolus trīsreiz vai četrreiz dārgāk, nekā līdz šim pārdeva uz austrumiem, ka tas ir ieguvums no Eiropas Savienības. Es domāju, ka šeit mums jāstrādā nedaudz labāk, un tad arī skaitļi rādīs citu ainu.
Jūs teicāt, ka Moldovas pievienošanās Eiropas Savienībai varētu mainīt attieksmi Piedņestras reģionā un, iespējams, veicinātu šīs atdalītās teritorijas atkalintegrāciju Moldovā. Bet kā jūs redzat šo integrācijas procesu? Un vai tas nerada lielus riskus demokrātisko procesu kvalitātes un Moldovas kopējās ģeopolitiskās orientācijas ziņā?
Pastāv vesels valsts reintegrācijas birojs, ko vada Moldovas vicepremjers – tieši tāpēc, ka mēs saprotam, cik svarīgs ir šis jautājums. Jūsu izvirzītie jautājumi ir pilnīgi pamatoti, jo, jā, Piedņestras reģionā ir vairāk nekā 300 000 cilvēku, kuri ir dzimuši Moldovas pilsoņi. Mēs šai ziņā viņus nekādi nešķirojam.
Šobrīd mēs redzam, ka pamazām pieaug to Piedņestras iedzīvotāju skaits, kuri vēlas iegūt Moldovas identitātes kartes un pases. Mēs to uztveram kā drīzāk pozitīvu parādību.
Mēs domājam, ka tam ir sakars ar Krievijas agresijas karu Ukrainā, jo pēc kara sākuma Moldovas identifikācijas dokumenti ir vienīgie, kas ļauj viņiem pamest šo reģionu. Bet patiesi, tas ir ļoti sarežģīts jautājums.
Piedņestra joprojām ir atkarīga no Krievijas gāzes, ko saņem par ļoti zemu cenu, salīdzinot ar to, ko mēs maksājam upes otrā pusē.
Tie ir arī cilvēki, kuri apmēram 30 gadus ir dzīvojuši nepārtrauktas smadzeņu skalošanas un dezinformācijas apstākļos. Nav skaidrs, par ko viņi balsotu, ja visi kļūtu par Moldovas pilsoņiem.
Bet es varu droši teikt, ka pēdējo prezidenta vēlēšanu laikā no tiem apmēram 14 000 Piedņestras iedzīvotāju, kuri ieradās un balsoja Moldovas teritorijā, absolūtais vairākums nobalsoja par pašreizējo prezidenti Maiju Sandu, tātad viņi ir prodemokrātiski, proeiropeiski.
