Āfrikā ir vairāk nekā 50 valstu, un lielākās no tām ir Nigērija (vairāk nekā 200 miljoni cilvēku), tad Etiopija (vairāk nekā 100 miljoni iedzīvotāju), Ēģipte (kas aplūkota jau Tuvo Austrumu kontekstā), Kongo Demokrātiskā Republika, Tanzānija.
No Āfrikas valstīm pret ANO rezolūciju, kurā Krievija tika aicināta izbeigt karu un pamest Ukrainu, balsoja Eiritreja un Mali. Balsojumā atturējās teju puse no Āfrikas valstīm: Alžīrija, Angola, Centrālāfrikas Republika, Kongo Republika, Etiopija, Gabona, Gvineja, Uganda, Togo, Sudāna, Mozambika, Namībija, Dienvidāfrika, Zimbabve, Burundi.
Tik izteikta aina nav nekur citur pasaulē. Ekspertu vērtējumā iemesli vairāki.
Skaidro eksperti
Latvijas Ārpolitikas institūta pētniece Elizabete Vizgunova:
"Pirmām kārtām, Āfrikas valstīm nav vienotas izpratnes par to, kā risināt starptautiskos konfliktus; to pierāda arī milzīgais daudzums iekšējo konfliktu. Otrām kārtām, Rietumu pozīcija nebūt nav automātiska, Āfrikas valstis nav monolīts bloks, kas pieņem lēmumus. Tāpat gan Krievijas ietekme, gan Ķīnas ietekme ir nozīmīgi mainīgi lielumi, kas formē šī kontinenta skatījumu uz pasauli."
Daugavpils Universitātes un Rīgas Tehniskās universitātes pasniedzējs Imants Frederiks Ozols:
"Ir vēl viens aspekts, atkal to mēs bieži nepamanām. Mēs skatāmies, kāpēc Francija tā cenšas sarunāties ar Krieviju. Francija šobrīd strauji zaudē ietekmi Āfrikā. Francijai bija ļoti daudzas kolonijas, ir tā saucamā frankofonā Āfrika."
Francijas vietā ietekmi daudzās tās bijušajās kolonijās pārņem Krievija, iesaistot "Wagner" algotņu grupējumu. Proti, ja vietējā vara netiek galā ar kādiem nemierniekiem, tad Krievija piedāvā situāciju atrisināt, piegādājot gan ieročus, gan stratēģijas, gan savus vīrus, kuri par paveikto algā saņem šo valstu dārgmetālus, piemēram, zeltu.
Spilgtākie piemēri ir Sudāna un Mali, kuru Francija centās saturēt, bet 2022. gadā Francijas prezidents Emanuels Makrons paziņoja, ka savu karaspēku no turienes izved.
Skaidro eksperts
Daugavpils Universitātes un Rīgas Tehniskās universitātes pasniedzējs Imants Frederiks Ozols:
"Un pēdējais ir Burkinafaso. Nu, un atkal viss tas pats, faktiski tur valsts apvērsums, kas ir pateicoties Krievijai."
ASV medijs "VICE news", pētot un aprakstot Krievijas politiku Āfrikā, norāda, ka Krievija šādā veidā ir kļuvusi par varas brokeri Āfrikā un ne jau gluži gādīgi palīdz vietējai valstu varai: "Visā kontinentā ir sācis iezīmēties modelis, kurā nedemokrātiski, korumpēti režīmi ir neaizsargāti pret Krievijas plēsonīgajām interesēm."
Tas ir Putina rokraksts – Krievijai patīk valstis, kur pie varas ir autoritāri režīmi, jo ar tiem var sarunāt gan dažādus tumšus darījumus, gan pakļaut savām interesēm. Krievija ļoti labprāt arī "uzlasa" visas valstis, ko starptautiskā sabiedrība izolē. Piemēram, Āfrikā tāda ir Eritreja.
Skaidro eksperti
Latvijas Ārpolitikas institūta pētniece Elizabete Vizgunova
"Valsts, kas ļoti bieži pieslienas balsojumos Krievijai. Bet jāņem vērā, ka šī ir vēl viena valsts, kas – līdzīgi kā iepriekš apspriestās valstis Latīņamerikā – ir izolēta no starptautiskās tirdzniecības, tās ir valstis, kas ir izolētas no starptautiskās kārtības un gluži vienkārši tai netic. Tās ir atradušas veidu, kā izdzīvot citādāk."
Daugavpils Universitātes un Rīgas Tehniskās universitātes pasniedzējs Imants Frederiks Ozols:
"Tur viņiem nav vairs variantu, viņi tad pārdod dvēseli nelabajam."
Lai nelabais izskatītos labs, Krievijas plaši lietotais rīks arī Āfrikā ir dezinformācijas kampaņas vietējā sabiedrībā. Krievijas rīkoto viltus ziņu kampaņu apmērs Āfrikā skaidri redzams kartē, kur datus pērn aprīlī apkopoja Āfrikas valstu pētījuma centrs.
Krievija īpaši ieguldījusi kampaņās Mali, Sudānā, Mozambikā. Un lielā mērā karte sakrīt ar ANO balsojuma iznākumu.
Āfrikas valstu attieksmi raksturo arī to sarežģītā vēsture un desmitiem gadu ilgās attiecības ar Padomju Savienību un pēc tam ar Krieviju. Daudzi Āfrikas neatkarības līderi teikuši, ka Krievijas piegādātie ieroči un sniegtās militārās apmācības bijusi atslēga cīņai pret koloniālismu un rasu segregācijas sistēmām. Viens no spilgtākajiem piemēriem pagājušā gadsimta otrajā pusē ir Dienvidāfrikā īstenotais aparteīds.
"Padomju Savienība atbalstīja brīvības kustību Dienvidāfrikā, un, protams, diemžēl, pat vairāk nekā ASV bija pārāk atbalstošas cīņā pret aparteīda režīmu. Tā vēstures daļa netiek izdzēsta vienas diennakts laikā, tas ir process," iepriekš norādīja ASV valsts sekretārs Entonijs Blinkens.
Āfrikai svarīgas ir arī graudu piegādes. Lielākais kviešu importētājs Āfrikā 2020. gadā bija Krievija, Francija un Ukraina.
Kara dēļ graudu piegādes ir sašķobījušās. Pērnā gada jūnijā, kad Krievijas karš Ukrainā ritēja jau pilnā sparā, Āfrikas Valstu Savienības līderis un Senegālas prezidents viesojās Maskavā cerībā uz graudu piegādēm. Ukraina dusmojas, ka šādi ir nodota, Āfrikai demonstrējot, kurā pusē tā ir. Un šogad martā Krievija paziņojusi, ka graudus Āfrikai esot gatava piedāvāt pat par baltu velti, ja Rietumi ļaušot aizvest.
