Latīņamerikas lielākā valsts ir Brazīlija (vairāk nekā 200 miljoni iedzīvotāju), tad seko Meksika, Kolumbija, Argentīna, Peru, Venecuēla un citas. Minētajā ANO balsojumā lielākā daļa no tām balsojušas "par" prasību Krievijai izbeigt karu. Tomēr tās nepiebiedrojas sankcijām pret Krieviju vai ieroču piegādēm Ukrainai, lai gan vairākām Latīņamerikas valstīm ir Padomju Savienības ieroči, ar kuriem ukraiņi labi prastu apieties.
"Neviens Kolumbijas iegādātais Krievijas ierocis netiks izmantots bruņotajā konfliktā Ukrainā. Mūsu valsts konstitūcija aizliedz veicināt bruņotus konfliktus… Man labāk patīk, ka vecie Krievijas ieroči paliek kā lūžņi Kolumbijas zemē, nevis atdot tos Ukrainai," šogad janvārī paziņoja Kolumbijas prezidents Gustavo Petro.
Aicinājumu Brazīlijai dalīties ar ieročiem izteica Francijas prezidents Emanuels Makrons, savukārt Vācijas kanclers Olafs Šolcs pat klātienē apmeklēja Brazīliju, Argentīnu un Čīli. Tomēr vēlamo rezultātu tas nedeva.
"Brazīlija nevar piegādāt, nedrīkst piegādāt. Un tā ir labākā pozīcija, jo, domāju, ka jābūt valstu grupai, kas izvēlas runāt par miera jautājumu. Ja Brazīlija sniedz vai pārdod munīciju Vācijai, kura to nodod Ukrainai, un, ja tad Ukraina nošauj Krievijas karavīru ar Brazīlijas munīciju, tad mēs esam iesaistījušies karā. Un mēs negribam, lai Brazīlija iesaistās karā. Mēs gribam, lai Brazīlija iestājas par mieru," šogad februārī paziņoja Brazīlijas prezidents Luizs Inasiu Lula da Silva.
Par mieru esot arī Meksikas prezidents Andress Manuels Lopess Obradors, kurš pērn septembrī Meksikas neatkarības dienā runā pauda: "Meksikas valdība ierosina tā vietā, lai turpinātu barot šo sāpīgo un absurdo karu, nekavējoties izveidot dialoga un miera komiteju."
Meksika arī rosināja piecu gadu pamieru, un par ko līdzīgu iestājās Kolumbija. Uz to ļoti asi reaģēja Ukraina, un Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska padomnieks Mihailo Podoļaks, kurš tviterī pauda: ""Miera uzturētāji", kuri izmanto karu kā tēmu savam PR, rada tikai pārsteigumu. @lopezobrador_ , vai tavs plāns ir paturēt miljonus okupācijā, palielināt masu apbedījumu skaitu un dot Krievijai laiku atjaunot rezerves pirms nākamās ofensīvas?"
Tomēr ne Meksika, ne arī Brazīlija ko vairāk par miera frāzēm dot negrib. Pirmkārt, Krievija un Ukraina ir tālu; otrkārt, nostāties pret Krieviju nozīmē ieņemt ASV pozīciju, kas var nebūt populāri sabiedrībā.
Skaidro eksperte
Latvijas Ārpolitikas institūta pētniece Elizabete Vizgunova:
"Ja mēs runājam par Brazīliju, protams, tā ir lielā mērā arī nacionālā politika. Pagājušā gadā norisinājās ļoti saspringtas vēlēšanas, un lielā mērā arī tāpēc Brazīlijas nu jau bijušais prezidents bija piedāvājis kalpot par mediatoru, bet tajā pašā laikā neiejaukties, jo neiejaukšanās šajā gadījumā spēlē par labu iekšpolitiskai populistiskai nostājai."
Turklāt Brazīlijai, Argentīnai ir ļoti būtiskas Krievijas minerālmēslu piegādes, un to cenas pēdējā gada laikā ievērojami augušas, jo, piemēram, Eiropas Savienība liegusi Krievijai tos eksportēt caur savām ostām.
Skaidro vēstniece
Latvijas nerezidējošā vēstniece Brazīlijā Alda Vanaga:
"Tas viss šobrīd, es nevaru teikt, ka apstājies, jo, protams, turpinās attiecības un turpina tirgoties ar Krieviju, bet grūtības, protams, ir daudz lielākas. Un tas izsauc neapmierinātību tīri ar tādām ekonomiskām interesēm. Līdz ar to Lulam ir jāmēģina saglabāt kaut kādu, nu, līdzsvaru."
Tātad Latīņamerikas valstīm nav izdevīgi pasliktināt attiecības ar Krieviju. Vēl jāatzīmē, ka Brazīlija kopā ar Krieviju ir BRICS valstu savienībā, kurā ietilpst arī Ķīna, Dienvidāfrika un Indija. Valstu līderi regulāri tiekas un plāno savstarpēju izdevīgāku tirdzniecību.
Un minerālmēslu jautājums ir svarīga lieta. To uzsvēra arī brazīlietis Felipe de Karvaļo Albrečts: "Mēs ražojam daudz lauksaimniecības produktu, piemēram, rīsus, kviešus, un mums vajag mēslojumu. Man ir draugs, viņš ir latvietis, un viņam ir ferma. (..) Kad minerālmēslu cena auga par – nezinu, cik reizēm, – viņš to nevarēja atļauties. Tad, kad Bolsonaru laikam bija vienojies par lētākiem mēsliem no Krievijas, zinu, ka cilvēki bija nedaudz atviegloti… Mēs ar sievu runājām, ka tas viss ir aptraipīts asinīm, bet diemžēl tā notiek."
Savukārt Argentīnai kovida pandēmijā Krievija piegādājusi savas "Sputnik" vakcīnas.
Vēl viena lieta – Brazīlijā plaši izplatīta ir Krievijas propaganda.
Skaidro vēstniece
Latvijas nerezidējošā vēstniece Brazīlijā Alda Vanaga:
"Dezinformācija un viltus ziņas arī uz šejieni tiek pludinātas, piemēram, video ar Putina runām. Uzrunā viņš krievu valodā skaidri stāsta, kā viņš tur uzbrūk, kā viņš īsteno tagad speciālās operācijas mērķus un kā vajag izdzīt fašistus no vienas un otras vietas Ukrainā. Un apakšā portugāļu valodā ir teksts, kā viņš stāsta: mums, krieviem, ir tādas pašas vērtības kā jums, brazīliešiem."
"Es nevaru runāt visu brazīliešu vārdā, bet mani pārsteidz, ko dzirdu no dažiem cilvēkiem, piemēram, viens man teica – jā, šis karš, bet abas puses ir vainīgas," pastāstīja brazīlietis Felipe.
Tātad Latīņamerikas lielvalstis ir "par mieru".
Tiesa, vairākas šīs reģiona valstis gana skaidri ir Krievijas pusē. Piemēram, Kuba atturējās ANO rezolūcijas balsojumā, arī Salvadora, arī Bolīvija; kā arī Nikaragva, kas balsoja pat "pret" šo rezolūciju.
Skaidro vēstniece
Latvijas nerezidējošā vēstniece Brazīlijā Alda Vanaga:
"Pirmām kārtām, Nikaragvā valdošais režīms, pret kuru ASV ieviesusi sankcijas. Otrām kārtām, fakts, ka Nikaragvai ir pietiekami ciešas attiecības ar Krieviju. Tās teritorijā ir klātesoši Krievijas militārie spēki, kas atbalsta dažādus militāros treniņus. Jārunā arī par faktu, ka, pateicoties sankcijām, Nikaragvai nepieciešams meklēt jaunus eksporta tirgus, un Krievija, protams, šādām valstīm palīdz sankcijas apiet. Turpat ir arī Venecuēla, kam ar Krieviju ir gana daudz kopīga."
Dienvidamerikā caur atsevišķām valstīm Krievija centusies stiprināt savu ietekmi. Viena no draudzīgākajām jau kopš prezidenta Hugo Čavesa laikiem ir Venecuēla, kur tagad pie varas Nikolass Maduro, ko ASV dēvē par diktatorisku režīmu un ko tās aplika ar sankcijām.
Venecuēla konkrētajā ANO balsojumā nepiedalījās, jo tai esot parāds. Jāatzīmē gan, ka attiecībā uz Venecuēlu ASV šobrīd savu kategorismu ir mazinājusi. Lai gan sankcijas pastāv aizvien, tomēr pretēji Donalda Trampa nostājai pašreizējā ASV prezidenta Džo Baidena vadība ar Venecuēlu sākusi dialogu ar domu Krievijas naftas vietā pamazām atgriezt pasaules apritē Venecuēlas naftu. Maduro atbilde uz to – vairāku ASV gūstekņu atbrīvošana.
