Neskaidrība un apjukums – Čehijā dzīvojošie ukraiņi steidz sakārtot savus dokumentus. Izskanējis, ka iesaucamajā vecumā esošajiem tiks pārtraukti konsulārie pakalpojumi, kamēr varasiestādes noskaidros, vai viņiem ir pamats atrasties ārzemēs.
Daudzas detaļas par jauno reformu vēl neskaidras, tāpēc bažījas arī tie, kas ārpus valsts dzīvo jau sen.
"Šī ir vienīgā vieta, kur var pieteikties jaunai pasei. Tagad vēstniecība visus sūta uz rekrutēšanas centriem, bet es nevaru doties uz rekrutēšanas centru Ukrainā, jo viņi mani nelaidīs atpakaļ Čehijā," teica Ukrainas pilsonis Mikola. "Šī man ir pastāvīgā dzīvesvieta, es šeit maksāju nodokļus, bet tagad man ir problēma."
Satraukušies arī tie, kas apmetušies uz dzīvi Polijā.
"Es jūtos slikti. Man šeit ir ģimene – sieva un bērni. Tagad man būs jābrauc uz Ukrainu, lai pierādītu savu identitāti," sacīja Ukrainas pilsonis Vladislavs. "Vai arī dokumenti tiks izdoti militārā rekrutēšanas centrā, es nezinu. Man nekas vēl nav skaidrs."
Kamēr karavīriem frontē nav bijusi nodrošināta rotācija, kas ļautu gūt atelpu no kara, daudzi tūkstoši ukraiņu turpina no mobilizācijas izvairīties.
Tāpēc Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis aprīļa vidū parakstīja pretrunīgi vērtētu mobilizācijas likumu, kura mērķis ir palielināt Ukrainas armijas izsīkstošos cilvēkresursus. Likums paredz, ka visiem dienestam atbilstošajiem no maija vidus būs jāatjauno sava informācija elektroniskajā reģistrā.
"Daži no šiem cilvēkiem, starp citu, pameta Ukrainu vēl 90. gados vai tūkstošgades sākumā, tāpēc būtu jārunā tikai par tiem ukraiņiem, kas pārkāpuši likumu, kas valsti pametuši bez atļaujas," pastāstīja Polijas politikas eksperts Lukašs Adamskis. "Polijas interesēs ir viņus noturēt šeit, jo darba tirgus to pieprasa. No otras puses, mūsu interesēs ir arī viņu atgriešanās Ukrainā, jo, ja Ukraina karu zaudētu, tas apdraudētu Poliju."
Nav arī skaidrs, kā ar varu piespiest repatriēties tos, kas patiesi aizbēguši no iesaukuma armijā.
Kā norāda Ukrainas parlamentārieši, cilvēkus deportēt var tikai tā valsts, kurā viņi uzturas.
Par jauno mobilizācijas likumu Ukrainas parlamentā ilgi lauza šķēpus, likumprojektu grozot tūkstošiem reižu. Centienos mazināt ienaidnieka skaitlisko pārsvaru paplašinātas arī varasiestāžu pilnvaras izdot pavēstes, kā arī noteikti sodi par izvairīšanos no armijas.
Ukraina pagaidām nav lūgusi veikt konkrētus soļus saistībā ar Latvijā dzīvojošajiem atbilstīgā vecuma ukraiņiem, informēja Ārlietu ministrija.
