Pleskavas apgabalā dronu trieciena rezultātā nodarīti postījumi naftas vada administratīvajai ēkai, pavēstīja Pleskavas apgabala gubernators Mihails Vederņikovs. Sprādziens noticis Neveļas rajonā netālu no Ļitvinovas ciema, platformā "Telegram" norādīja apgabala vadītājs. Uzbrukums veikts ar diviem droniem, piebilda Vederņikovs.
"Telegram" kanāls "Baza" vēsta, ka ap plkst.5 droni nogāzušies uzņēmuma "Transņetj" naftas pārsūknēšanas stacijas teritorijā un uzsprāguši. Rezultātā nodarīti postījumi trīs administratīvo ēku fasādēm un logiem.
Tveras apgabalā noticis trieciens ar diviem droniem kamikadzēm naftas pārstrādes stacijai Jerohinas ciemā, vēsta "Baza" un ziņu aģentūra TASS. Triecienā cietis ēkas jumts un sienas, izsisti logi. Pirmais drons atlidojis plkst.3.15 un ietriecies eļļas ceha ēkā. Izraisījies sprādziens, un rezultātā cietis ēkas jumts un siena. Otrs drons atlidojis pēc pusstundas – tas nogāzies zemē un eksplodējis. Cietušo nav, apliecināja varas pārstāvji.
Stacija Jerohinā apkalpo naftas vadu "Družba".
Uzbrukumi turpinās arī Belgorodā, kur ar droniem apšaudītas Iekšlietu ministrijas struktūras.
Mazāk kā kilometra attālumā no Ukrainas robežas Brjanskas apgabalā uz autoceļa ar kamikadzes dronu apšaudīta Krievijas armijas automašīna. Trieciena rezultātā gājuši bojā divi karavīri.
Vakar uzbrukumi skāruši arī Krasnodaras apgabalu, kas robežojas ar Krimu. Tur ar droniem apšaudīts pilsētas centrs. Nodarīti postījumi arī dzīvojamai ēkai, taču cietušo nav.
Ne tikai pierobežas apgabali, bet arī pārējā Krievijas teritorija pēdējo mēnešu laikā piedzīvo regulārus dronu uzlidojumus. Krievija tajos vaino Ukrainu, bet Ukraina notikušo nekomentē.
ASV izlūki medijam "New York Times" atklājuši – viņu ieskatā, par uzbrukumiem Krievijas pierobežā tomēr bijusi atbildīga Ukraina.
Tikmēr Belgorodas uzbrucēji pauž – lai arī darbojas ar Ukrainas atbalstu, tas, ko viņi dara Krievijas teritorijā, ir viņu pašu ziņā.
"Mēs šajā karā cīnāmies vairāk nekā gadu. Tad, kad Ukrainas militārie komandieri uzzināja, ka mēs cīnāmies viņu karā, viņi mūs atbalstīja. Tāpēc mēs, protams, koordinējam mūsu darbības. Ukrainas robežās. Bet tas, ko mēs darām ārpus tām, ir mūsu lēmumi," norādīja "Krievijas brīvprātīgā korpusa" komandieris Deniss Ņikitins.
ASV izlūki arī secinājuši, ka Ukrainas spēki, visticamāk, bija atbildīgi par mēneša sākumā notikušo dronu uzbrukumu Kremlim. Šādus secinājumus viņi guvuši, analizējot noklausītas sarunas Ukrainā un Krievijā. Viņi lēš, ka to varētu būt noorganizējušas atsevišķas īpašās vienības bez valsts prezidenta ziņas vai akcepta. Šādu operāciju mērķis, izlūku ieskatā, varētu būt Ukrainas morāles celšanas un Krievijas ievainojamības demonstrēšana.
Arī militārie analītiķi uzskata – pēc Kremļa reakcijas bija skaidrs, ka notikušais viņiem ir pārsteigums un apkaunojums, nevis viņu pašu veikta tā sauktā "viltus karoga" operācija, jo tas izgaismoja Krievijas gaisa aizsardzības vājās vietas.
Neskatoties uz to, ka Ukraina noliedz iesaisti uzbrukumos Krievijā, šādas operācijas dara Rietumus bažīgus, jo tie nevēlas, ka viņu sniegtie ieroči tiktu izmantoti Krievijas teritorijā.
