"AfD" pirmo reizi uzvarēja rajona padomes vēlēšanās Tīringenes zemes austrumu pilsēta Sonnebergā, kur apgabala administratora amatā, kas ir līdzvērtīgs mēram, ar 52,8% balsu apgabala ievēlēts Roberts Seselmans no "AfD". Tiesa, tas ir viens no Vācijas mazākajiem administratīvajiem reģioniem un vēlētāju līdzdalība bija zema – 58%.
Mediji ziņo, ka šo "AfD" Tīringenes atzaru vācu izlūkdienesti klasificējuši kā labējos ekstrēmistus.
Tiek uzskatīts, ka viņi nāk no imigrantiem naidīgā "AfD" galēji labējā jeb "Völkisch" spārna, kas tika oficiāli izformēts, bet joprojām tiek uzskatīts par pastāvošu.
Eksperti saka, ka šī uzvara dos partijai "AfD" stimulu paplašināt savu ietekmi visā Vācijā, un rada bažas par nākamgad gaidāmajām vēlēšanām Saksijā, Tīringenē un Brandenburgā.
""AfD" ir parlamentārs atzars daudz lielākai kustībai, ko pēdējos 25–30 gadus plāno "Jaunie labējie". Patiesībā tas vairs nav nekas jauns – tas ir revolucionārs plāns. Kas ir viņu dienas kārtībā? Viņi vēlas pārņemt konstitūciju, valdību, valsti un visu sistēmu, kas ir izveidota Vācijas Federatīvajā Republikā," norādīja Tīringenes Konstitūcijas aizsardzības biroja vadītājs Stefans Krāmers.
Galēji labējās "AfD" popularitāte ir īpaši izteikta Austrumvācijas zemēs Brandenburgā, Saksijā un Tīringenē – tur tā ir vispopulārākā partija.
Bet arī nacionālā līmenī atbalsts "AfD" ir ap 20%, tas ir pieaudzis vairāk nekā divas reizes salīdzinājumā ar pagājušo gadu.
"AfD" ir apsteigusi Šolca sociāldemokrātus un "zaļos". Pirmie vietu gan joprojām saglabā opozīcijā esošie kristīgie demokrāti – bijušās kancleres Angelas Merkeles partija.
Iemesli tam ir vairāki. Koalīcijas partneru savstarpējās cīņas Vācijas valdībā par pretrunīgi vērtēto zaļās enerģijas likumu, pieaugošais patvēruma meklētāju skaits, kas aizvadītajos deviņos mēnešos ir dubultojies un ir ap 25 tūkstošiem mēnesī.
