Bolīvijas policija dumpīgo ģenerāli aizturēja, kad tas uzrunāja žurnālistus pie kazarmām. Savukārt prokuratūra Sunjigam izvirzījusi apsūdzības terorismā un bruņotā dumpī, kas vērsts pret valsts drošību un suverenitāti.
Bīstamo situāciju izdevās atrisināt bez asinsizliešanas, un Bolīvijas prezidents Luiss Arse pateicās iedzīvotājiem, kuri nepieļāva nedemokrātisku varas maiņu. Taču notikušais izgaismoja dziļās politiskās un ekonomiskās problēmas, kas ir pārņēmušas 12 miljonu iedzīvotāju lielo valsti.
Trešdien pēcpusdienā vairāki simti bruņotu karavīru un bruņutehnika ieņēma pozīcijas Muriljo laukumā Bolīvijas lielākās pilsētas Lapasas rajonā, kur atrodas prezidenta pils un citas valdības ēkas.
Dumpiniekiem, kurus vadīja ģenerālis Huans Hosē Sunjiga, izdevās iekļūt prezidenta pilī. Tur Sunjiga sastapa valsts prezidentu Luisu Arsi.
Pēc šīs tikšanās Sunjiga medijiem paziņoja, ka viņš vēlas "atjaunot demokrātiju", lai nepieļautu, ka vieni un tie paši cilvēki ir pie varas gadu desmitiem.
Ģenerālis paziņoja, ka viņš neapstrīd prezidenta leģitimitāti, taču pieprasīja veikt izmaiņas valdībā.
⚡️🇧🇴 BREAKING:
— Megatron (@Megatron_ron) June 27, 2024
A failed coup attempt in Bolivia by US-backed General Juan José Zúñiga.
Bolivia, a dramatic coup attempt aimed at President Luis Arce was stopped in its tracks.
Armored vehicles smashed into the government palace, yet Arce stood strong, swiftly replacing the… pic.twitter.com/ttDuIyTY3f
Prezidents atteicās pildīt Sunjigas prasības, un pēc aptuveni trim stundām dumpinieki pameta valdības ēku rajonu, bet policija arestēja Sunjigu.
Pēc notikušā Muriljo laukumā sapulcējās simtiem cilvēku, kuri dziedāja Bolīvijas himnu un izteica atbalstu prezidentam. Arse televīzijas uzrunā nosodīja apvērsuma mēģinājumu un aicināja valsts iedzīvotājus iziet ielās, lai apliecinātu savu atbalstu demokrātijai.
Bolīvijas prezidents Arse šonedēļ atbrīvoja Sunjigu no armijas komandiera amata pēc tam, kad ģenerālis intervijā piedraudēja arestēt bijušo Bolīvijas prezidentu Evo Moralesu, ja viņš atkārtoti mēģinās kandidēt uz valsts vadītāja amatu.
Moralesam saskaņā ar konstitūciju ir liegts vēlreiz ieņemt prezidenta amatu, taču viņš ir paziņojis par nodomu kandidēt 2025. gada prezidenta vēlēšanās.
Pēc apvērsuma mēģinājuma prezidents Arse paziņoja, ka tas bija uzbrukums demokrātijai, tomēr bolīvieši to nosargāja.
"Cilvēki, kuri bija iesaistīti apvērsumā, gribēja pārsteigt mūs un visu Bolīvijas tautu. Bet mēs reaģējām, un arī iedzīvotāji mobilizējās, ļaujot novērst šo apvērsuma mēģinājumu. Paldies Bolīvijas tautai," teica Arse.
Žurnāliste Madelejna Agilara sacīja, ka dumpja rīkotāji mēģināja izmantot Bolīvijas sabiedrībā pieaugošo neapmierinātību ar dziļajām ekonomiskajām problēmām un dzīves dārdzību.
"Mēs piedzīvojam ekonomisko krīzi. Mums trūkst degvielas un dolāru, bet cenas pieaug. Iedzīvotāji ir nobijušies, jo iepriekš izskanēja brīdinājumi, ka visā valstī tiks ierobežota pieeja pirmās nepieciešamības precēm. Tomēr mēs negaidījām, ka notiks militāras darbības. Jā, valstī ir krīze, bet neviens negaidīja šādus notikumus," Agilara sacīja raidsabiedrībai "DW".
Arī bijušais prezidents Moraless, kuram nav labas attiecības ar pašreizējo prezidentu, nosodīja apvērsuma mēģinājumu.
Arī vairums Dienvidamerikas valstu, kā arī ASV un Eiropas Savienība nosodīja apvērsuma mēģinājumu Bolīvijā un aicināja saglabāt mieru valstī.
Analītiķi norādīja, ka notikušais ir būtiski iedragājis Arses valdības pozīcijas, ko varētu izmantot viņa politiskie oponenti.
Saskaņā ar ziņu aģentūras "Associated Press" sniegto informāciju kopš Bolīvijas dibināšanas 1825. gadā valsts ir pieredzējusi vairāk nekā 190 apvērsumu mēģinājumus un revolūcijas.
Arī 2019. gadā, kad prezidents Moraless pēc diviem pilnvaru termiņiem mēģināja kandidēt uz trešo prezidentūras termiņu, armijai bija liela ietekme tajā, ka viņš bija spiests uz laiku pamest valsti.
