Pirms samita sešu ES dalībvalstu līderi, kas pārstāv trīs EP grupas, vienojās, ka Eiropas Komisijas prezidentes amatam atkārtoti vajadzētu izvirzīt vācieti Urzulu fon der Leienu, kura pārstāv EP ietekmīgāko spēku – Eiropas Tautas partijas grupu.
Kallasai paredzēts ES galvenās diplomātes postenis
Saskaņā ar šo darījumu EP otrais lielākais spēks – sociāldemokrāti – iegūtu Eiropadomes prezidenta posteni, kuram paredzēts izvirzīt bijušo Portugāles premjeru Antoniu Koštu.
Savukārt liberāļu bloks iegūtu ES ārējās un drošības politikas vadītāja posteni, ko ieņemtu tagadējā Igaunijas premjere Kaja Kallasa.
Ar šādu amatu sadali nav mierā Eiropas konservatīvo grupa, kas jūnijā notikušo EP vēlēšanu rezultātā apsteidza liberāļus un kļuva par trešo lielāko grupu Eiropas Parlamentā.
Šajā grupā darbosies arī trīs no Latvijas ievēlētie EP deputāti: Roberts Zīle un Rihards Kols no Nacionālās apvienības, kā arī Reinis Pozņaks no "Apvienotā saraksta".
Meloni apvainojusies par izslēgšanu no spēles
Konservatīvo spēku ietekmīgākā līdere šobrīd ir Itālijas premjere Džordžija Meloni, kas paudusi neapmierinātību, ka svarīgākie krēsli sadalīti bez konservatīvo līdzdalības. Savukārt sociāldemokrāti un liberāļi nav ar mieru, ka ES vadībā varētu būt pārstāvēti spēki, ko viņi dēvē par "galēji labējiem".
"Skaidrs, ka Itālija ir liela dalībvalsts un liels spēlētājs, lai mēs noteikti ar viņiem rēķinātos un cieņpilni atrastu veidu, kā viņus iekļaut šādās sarunās," atzīst Latvijas premjere Evika Siliņa ("Jaunā Vienotība").
"Es domāju, ka arī Itālijai ir svarīgi, ja viņi redz, ka Urzula fon der Leiena, pieņemsim, iegūst balsu vairākumu, arī domāt, kā viņi atbalsta viņu, lai turpmāk neveidotos konflikts, jo ir jārēķinās, ka Eiropas Komisijas priekšsēdētājs ir ļoti ietekmīgs amats, kas ir svarīgi arī dalībvalstīm."
Visu nedēļu vairāki ES līderi mēģināja sazināties ar Meloni, bet viņa zvanus nepieņēma.
Meloni galvassāpes sagādā arī tas, ka Polijas nacionālkonservatīvā partija "Likums un taisnīgums" apsver iespēju izstāties no alianses ar Meloni vadītajiem "Itālijas brāļiem" Eiropas Parlamentā un varētu veidot vienu grupu ar citām labējām populistiskām partijām, piemēram, Ungārijas premjera Viktora Orbāna "Fidesz".
Svarīgs lēmums Ukrainai
Pirms ķerties pie krēslu dalīšanas, 27 dalībvalstu līderi tikās arī ar Ukrainas prezidentu Volodimiru Zelenski, kurš ieradās Briselē, lai parakstītu vienošanos par drošības garantijām ar Eiropas Savienību. Šonedēļ ar Ukrainu tika oficiāli uzsāktas arī iestāšanās sarunas blokā.
Zelenskis pauda pateicību, ka ES sākusi sarunas par Ukrainas uzņemšanu ES, un bija tiešām aizkustināts.
"Liels paldies par to, ka esat nolēmuši uzsākt ar mums iestāšanās sarunas. Ticiet man, tas ir ļoti svarīgi mums visiem, visai Ukrainai," teica Zelenskis.
"Protams, mums ir jāturpina strādāt pie nākamajiem soļiem. Jūs vienmēr sakāt, ka mēs pārāk steidzamies, bet tas ir nepieciešams. Šodien es vēlos apspriest ar līderiem nākamos soļus. Steidzamākais ir pretgaisa aizsardzība. Tāpat mums steidzami kaujas laukā ir nepieciešama visa tā palīdzība, kas mums ir apsolīta."
Ukrainai jārāda ceļš uz NATO
Igaunijas premjere Kallasa, tiekoties ar NATO ģenerālsekretāru Jensu Stoltenbergu, tikmēr uzsvērusi, ka jūlijā gaidāmajā NATO samitā jāpieņem drosmīgi lēmumi.
Abi apsprieda arī atbalstu Ukrainai, kopīgas politikas pret Krieviju nepieciešamību un NATO jauno aizsardzības plānu finansēšanu. Kā sacīja Kallasa – atbalsts Ukrainai ir ilgtermiņa aizsardzības un atturēšanas pamats.
"Mums ar saviem vārdiem un darbiem jāpierāda, ka Ukrainas ceļš uz NATO ir neatgriezenisks. Un, otrkārt, mums jāpatur Krievijas draudus NATO uzmanības centrā.
Ir vajadzīga ilgtermiņa stratēģija, lai pretotos un ierobežotu Krievijas agresīvās darbības. Mēs redzam saskaņotas Krievijas hibrīdkara aktivitātes visā Eiropā," norāda Kallasa.
