Priekšvēlēšanu reitingi rāda, ka pirmo vietu varētu iegūt Marinas Lepēnas Nacionālā apvienība, otrajā nonāktu kreiso partiju bloks ar nosaukumu "Jaunā tautas fronte", bet Makrona partija "Renesanse" jeb "Atdzimšana" paliktu tikai trešajā vietā.
Makrons nešaubās, ka rīkojies pareizi
Ziņa par Francijas parlamenta atlaišanu un ārkārtas vēlēšanu rīkošanu jau pēc trim nedēļām izskanēja Eiropas Parlamenta balsojuma rezultātu paziņošanas vakarā. Tā pamatīgi aizēnoja visu pārējo, kas tajā vakarā notika Briselē.
Šo lēmumu pieņēma Francijas prezidents Emanuels Makrons, kuram tādas pilnvaras dod konstitūcija. Makrons reaģēja uz savas partijas vājo sniegumu Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Viņa politiskais spēks palika otrajā vietā ar 14%, bet Marinas Lepēnas Nacionālā apvienība saņēma 31% balsu, kas ir vairāk nekā divas reizes labāks rezultāts.
Dažas dienas vēlāk, G7 līderu sanāksmē Itālijā, Makrons vēlreiz paskaidroja savas rīcības motīvus.
"Mēs runājam par valsti. Mēs pašlaik piedzīvojam ļoti nopietnu brīdi, jo risinās kari un ekonomika sastopas ar nepieredzētiem izaicinājumiem. Tādēļ runāsim nopietni par to, kas tiek likts uz kārts, par vienas vai otras puses taktiku," teica Makrons.
"Esmu rīkojies nopietni, pilnībā apzinoties, ko es daru. Esmu pārliecināts, ka, ņemot vērā Eiropas vēlēšanu rezultātus un politisko situāciju parlamentā, man bija pienākums dot Francijas iedzīvotājiem vārdu.
Tas apliecina manu uzticību, jo esmu pārliecināts, ka viņi spēj izvērtēt dažādus piedāvājumus un saprast, vai tie sniedz risinājumus viņu un valsts nākotnes attīstībai. Tas bija mans vadmotīvs."
Nacionālā apvienība pretendē uz uzvaru
Visticamāk, ka vēlēšanas apzināti tika rīkotas ļoti ātri, ar cerību izgaismot, ka par spīti visai retorikai eiroskeptiķi no Lepēnas partijas patiesībā nav gatavi nākt pie varas.
To, ka dažādu partiju rindās izskan sūdzēšanās par nepietiekamo laiku, lai sagatavotos vēlēšanām un uzrakstītu pienācīgu priekšvēlēšanu programmu, Makrons nodēvēja par absurdu.
"Tad tas nozīmē, ka viņi nav gatavi vadīt valsti. Tās ir labas ziņas Francijas iedzīvotājiem. Ir cilvēki, kuri ir gatavi vadīt valsti, kuri to ir darījuši septiņus gadus, kuri dara darbu, kas nes ekonomiskos rezultātus. Tā tas ir. Ja neesat gatavi vadīt, tad jums nav jāstājas Francijas iedzīvotāju priekšā. Jebkurā gadījumā tas nav nopietni."
Tomēr dažas dienas pirms Francijas parlamenta vēlēšanu pirmās kārtas Nacionālās apvienības premjera amata kandidāts, 28 gadus vecais Žordans Bardela joprojām ir pirmajā vietā.
Otrajā ir Žana Lika Melanšona "Jaunā tautas fronte", kas apvieno dažādus kreisos spēkus, tostarp sociāldemokrātus.
Sola ietaupīt uz imigrantu rēķina
Bardela dažādās televīzijas intervijās un preses konferencēs turpina apgalvot, ka ir gatavs vadīt valdību.
"Man godīgi jāpasaka Francijas iedzīvotājiem, ka pašreizējais vairākums pēc dažām dienām vairs nebūs pie varas. Tādēļ runa vairs nav par izvēli starp trim politiskajiem blokiem. Runa ir par izvēli starp Žanu Liku Melanšonu un mums."
Bardela saka, ka Francija pašlaik atrodas sarežģītā ekonomiskā situācijā un tāpēc varētu nākties mazināt budžeta izdevumus.
"Es tūlīt pārņemšu valsti ar neiedomājamu parādu. Valsts parāda un tirdzniecības deficīta apjoms pašlaik ir prātam neaptverams. Valsts budžeta situācija ir ārkārtīgi pasliktinājusies. Tas ir nevis manas rīcības rezultāts, bet gan sekas politikai, ko īsteno Emanuels Makrons un Gabriels Atāls [tagadējais Francijas premjers]. Viņi gatavojas novest valsti līdz bankrotam ar trīs triljonu parādu."
Tas gan ir grūti savienojams ar dāsniem sociāliem solījumiem, ko sniedz gan kreisie, gan labējie. To vidū ir Makrona nepopulārās pensiju reformas atcelšana un atgriešanās pie pensionēšanās 60 gadu vecumā. Bardela gan vairs tik skaidri to nesola.
"Mans pirmais solis būs visu valsts izdevumu un ienākumu audits. Tas ļaus Francijas iedzīvotājiem ieraudzīt reālo budžeta situāciju un saprast, kādas ir rezerves," vēsta Bardela.
"Es zinu, kur var ietaupīt. Piemēram, es vēlos ietaupīt uz imigrācijas rēķina, jo laikā, kad katrs trešais pensionārs nevar atļauties veselības aprūpi, jo personīgie līdzmaksājumi ir pārāk augsti, ir neiedomājami, ka mēs nodrošinām bezmaksas aprūpi nelegālajiem imigrantiem.
Es pielikšu punktu šai sistēmai un strauji samazināšu migrantu plūsmu, jo es vēlos, lai Francija paliek Francija."
Francijas jaunieši sūrojas par dzīves dārdzību
Ekonomika satrauc arī jauniešus. Daudzi no viņiem vai nu nepiedalījās Eiropas Parlamenta vēlēšanās, vai arī balsoja par Lepēnas partiju.
Dažus jauniešus Francijas sabiedriskā televīzija aptaujāja valsts dienvidos, kur notika mūzikas festivāls.
"Studijas ir kļuvušas par luksusa preci. Tagad man ir pirmais prakses gads. Man maksā tikai 1000 eiro. Šeit, Eksanprovansā, par 15 kvadrātmetru dzīvokli ir jāmaksā 600 eiro. Mans automašīnas kredīts ir 200 eiro, jo uz darbu es varu nokļūt tikai ar auto. Benzīns izmaksā ap 200 eiro mēnesī. Ar to arī 1000 eiro beidzas. Tam pa virsu vēl nāk automašīnas uzturēšana un pārtika. Es tiešām esmu aizkaitināts.
Tāpēc es saku, ka varbūt galēji labējie vai galēji kreisie, ko mēs vēl neesam mēģinājuši, spēs mūs no šīs situācijas izvilkt," stāsta kāds students.
"Nākotne mani satrauc, jo es strādāju sociālajā jomā. Mums jau tagad ir maz resursu, bet, ja mums būs vēl mazāk, tad es nezinu, kāds būs mans darbs," atzīst kāda jauniete.
Savu ekonomisko redzējumu partiju pārstāvji prezentēja arī darba devējiem. Šajā diskusijā pašreizējais ekonomikas un finanšu ministrs Bruno Lemērs aicināja neaizrauties ar skaistiem sapņiem.
"Es vienkārši aicinu visus biznesa līderus un visus darbiniekus, kas aiz viņiem stāv, visus Francijas iedzīvotājus paskatīties uz paveiktiem darbiem. Neļaujiet skaistiem vārdiem jūs apmānīt!"
Bagātniekiem jāmaksā sava daļa
Kreiso spēku kandidāts Boriss Valo sacīja, ka arī bagātniekiem būtu jāmaksā pienācīga nodokļu nasta.
"Miljardieri var pacelt rokas, un es jums atvainošos par to, ka mēģinu prasīt no jums solidaritāti un ekonomikas patriotismu. Es to daru tāpēc, ka jūs esat guvuši labumu no mūsu skolām, no mūsu sabiedriskajiem pakalpojumiem, no valsts subsīdijām, un tāpēc, ka šobrīd valstī notiek atgūšanās."
Savukārt konservatīvās Republikāņu partijas priekšsēdētājs Ēriks Čoti, kuru partijas biedri vēlējās izslēgt, bet tiesa vēlāk atjaunoja amatā, iestājas par tēriņu griešanu.
"Es ticu ekonomikas brīvībai. Es pat atļaušos teikt, ka esmu liberālis. Nekas nebūs iespējams, ja mēs pamatīgi nesamazināsim mūsu valsts budžeta izdevumus."
Skatītāju vidū esošais stomatoloģijas uzņēmuma "Septodont" vadītājs Olivjē Šillers kritizēja Bardelas ekonomisko programmu.
"No budžeta viedokļa šī programma ir pilnīgi nelīdzsvarota, tā radīs papildu nodokļus uzņēmējiem. Līdz ar to tai būs ļoti negatīva ietekme."
Francijas partneri satraukti par vēlēšanu iznākumu
Vēlēšanu kampaņā tiek uzdots ne mazums jautājumu arī par to, kā galēji labējo vai galēji kreiso spēku iespējamā nākšana pie varas varētu ietekmēt Francijas starptautisko lomu un pozīciju Eiropas Savienībā, valsts atbalstu Ukrainai.
Tomēr skaidru atbilžu tam nav, jo līdzāspastāvēšana starp prezidentu un premjeru, kuri pārstāv dažādus politiskos spēkus, Francijā ir liels retums.
Šī neskaidrība biedē, tostarp arī Vācijas kancleru Olafu Šolcu.
"Esmu satraukts par vēlēšanām Francijā. Es vēlos to atklāti pateikt. Es ceru, ka partijas, kas nav saistītas ar Lepēnu, gūs panākumus vēlēšanās. Bet tā ir francūžu izvēle," atzina Šolcs.
"Savā politiskajā līmenī es turpināšu sadarboties ar Francijas prezidentu Makronu. Tomēr tas nozīmētu pārmaiņas. Tādēļ tas, ka citās valstīs Eiropas vēlēšanās ir bijuši sliktāki rezultāti, mani sarūgtina tikpat spēcīgi kā balsojuma rezultāti tepat Vācijā."
Aptaujas šobrīd liecina, ka nevienam no politiskajiem spēkiem neizdosies iegūt absolūto vairākumu Francijas parlamentā. Tādēļ viņiem nāksies meklēt sabiedrotos, kas nebūs viegli.
Līdz ar to nevar izslēgt vēl vienu parlamenta vēlēšanu rīkošanu vai pat ārkārtas Francijas prezidenta vēlēšanas, kurās pašlaik ļoti nepopulārais Makrons vairs nevarēs kandidēt.
