Kā norādījusi Eiropas Revīzijas palāta, ņemot vērā ES lielo atkarību no importētās gāzes, jo īpaši atkarību no Krievijas gāzes, kas pastāvēja līdz 2022. gadam, revīzijā mēģināts noskaidrot, vai kopš 2014. gada Briseles darbības ir nostiprinājušas piegādes drošību, palielinot ES gatavību un noturību.
Revidents: Paveicās, ka nepiedzīvojām lielu gāzes deficītu
Pirms diviem gadiem, strauji pārtraucot gāzes importu no Krievijas, kas tolaik veidoja 45% no kopējā bloka gāzes importa, radās piegādes krīze, kas savukārt izraisīja cenu krīzi. Eiropas Revīzijas palāta secinājusi, ka
ar ES satvaru gāzes piegādes drošība risināta nevienmērīgi un bieži vien nav iespējams uzskatāmi parādīt, vai ir sasniegti krīzes reaģēšanas mērķi.
Kā atzinis par ziņojumu atbildīgais revidents Žoao Leao, kurš pētījis ES reakciju uz krīzi 2022. gadā – Eiropas Komisija jau 2014. gadā zinājusi, ka Krievijas gāzes piegādes pārtraukšanai būs milzīga ietekme uz cenām, taču Brisele tā arī nav modelējusi tās ietekmi uz patērētājiem vai nozari.
Kā izteicies revidents – "mums paveicās, ka nepiedzīvojām lielu gāzes deficītu". Revidents apgalvo, ka, lai gan ES tolaik izdevās nodrošināt pietiekami daudz dabasgāzes, tā cieta neveiksmi divās frontēs. Pirmkārt, pieejamība nebija Briseles prioritāte. Otrkārt, Eiropas Komisijai neizdevās izveidot ilgtermiņa plānu.
Kritizē kopīgo gāzes iepirkumu mehānismu
Revidenti identificē "būtiskus izaicinājumus", ja ES vēlas būt "pilnībā gatava jaunai gāzes krīzei". Pirmkārt, tēlaini izsakoties, esot "jāsalabo" bloka gāzes solidaritātes sistēma.
Briseles tiesību akti nosaka, ka valstīm ārkārtas situācijās ir jādala gāze ar kaimiņvalstīm, bet praksē divpusēju darījumu slēgšana, lai atvieglotu apmaiņu, ir izrādījusies sarežģīta.
Visspēcīgāk revīzijā tika kritizēts Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieka Maroša Šefčoviča izlolotais projekts "AggregateEU" jeb ES kopīgais gāzes iepirkumu mehānisms. ES revidenti nav spējuši atrast šī mehānisma sniegto "pievienoto vērtību" salīdzinājumā ar jau izveidotajiem tirgus mehānismiem, kā arī nevarēja noteikt "tirgus nepilnības, ko "AggregateEU" risina". Komisijai nebija tiesību redzēt piegādes līgumus, tāpēc nav zināms, cik daudz gāzes faktiski tika nodrošināts, pateicoties šim mehānismam.
Eiropas Komisijas pārstāvis Tims Makfijs gan uzskata, ka platforma bijusi veiksmīga.
"Pirmkārt, tas ir rīks, ko dalībvalstis vēlējās, lai mēs izveidojam. Un tas ir rīks, par kuru tika saņemtas ļoti pozitīvas atsauksmes no tirgus spēlētājiem. Interese bija liela. Un šis ir papildu rīks visam citam, kas eksistē enerģijas tirgū, un tas ir tas, kā mēs to vienmēr prezentējām. Un tas ir brīvprātīgs."
Eiropas Komisija aicina vērtēt risinājumu kopumu
Eiropas Komisija kopumā norādījusi, ka tā pirms diviem gadiem īstenojusi vairāku pasākumu kopumu. Un tieši tas palīdzējis ar krīzi tikt galā. Proti, risinājumi esot jāskata kopumā, nevis katrs atsevišķi, sacīja Makfijs:
"Es domāju, ka tas parāda, ka esam izvēlējušies ļoti visaptverošu pieeju kā daudzu dažādu pasākumu kombināciju. Un kopā tie radīja ļoti stabilizējošu efektu uz tirgu, cenām un piegāžu drošību. Tiesa, saka, ka individuāli pasākumiem nevar novērtēt rezultātus, bet mēs esam skaidri norādījuši, ka tas ir bijis pasākumu kopums, kas strādāja kopā un skāra tirgus pamatus, atstājot spēcīgu ietekmi. Esam izgājuši cauri šai krīzei, nonākot līdz ļoti stabilai situācijai."
Pamatojoties uz atklājumiem, Eiropas Revīzijas palāta iesaka Eiropas Komisijai pabeigt ES gāzes cenas pieņemamības sistēmas izstrādi.
Tāpat ieteikts optimizēt dalībvalstu ziņošanu par gāzes piegādes drošību un pārskatīt reģionālās sadarbības struktūru, kā arī uzlabot kopīgu interešu projektu īstenošanas pārredzamību.
