Brisele vēlējās reaģēt uz Maskavas lēmumu ar kritisku paziņojumu, ko atbalstītu visas 27 Eiropas Savienības dalībvalstis, taču Krievijai draudzīgā Ungārija bija pret to. Šī iemesla dēļ Eiropas Savienības ārpolitikas vadītājs Žuzeps Borels izplatīja paziņojumu savā vārdā.
Borels savā paziņojumā norādīja, ka Kremļa pilnībā nepamatotais lēmums vēl vairāk ierobežo piekļuvi brīvai un neatkarīgai informācijai un paplašina jau tā bargo mediju cenzūru Krievijā.
Borels piebilda, ka Eiropas Savienība saglabās sankcijas pret Krievijas dezinformācijas un propagandas kanāliem, jo tie atrodas Krievijas varas kontrolē un palīdz atbalstīt karu pret Ukrainu.
Mediju sarakstā, kam liegta piekļuve no Krievijas teritorijas, ir iekļauta Austrijas raidsabiedrība ORF, vācu izdevums "Der Spiegel", Īrijas raidsabiedrība RTE, Spānijas laikraksti "El Pais" un "El Mundo", Itālijas telekanāls RAI, Francijas ziņu aģentūra AFP un Somijas sabiedriskais medijs YLE.
Krievijā aizliegto mediju sarakstā ir iekļauts arī Ungārijas neatkarīgais ziņu portāls "444", kas ir kritiski noskaņots pret Ungārijas premjerministru Viktoru Orbānu.
Krievijā liegta piekļuve arī Latvijas sabiedriskā medija tīmekļa vietnei "Lsm.lv", ziņu portāliem "Apollo.lv" un "Tvnet.lv", kā arī laikraksta "Diena" portālam.
