Diktatoru izteikumi
Svētdien, 23. jūlijā, pašpasludinātais Baltkrievijas prezidents Lukašenko apmeklēja Sanktpēterburgu, tur tiekoties ar agresorvalsts Krievijas vadoni Vladimiru Putinu. Notikuma publiskajā daļā viņš nāca klajā ar spilgtu vēstījumu, paziņojot, ka "Vāgnera grupas" kaujinieki, kuri šobrīd uzturas Baltkrievijas teritorijā, uzstājīgi prasot ļaut viņiem doties, kā izteicās Lukašenko, "ekskursijā" uz Polijas galvaspilsētu Varšavu un Žešuvu, pilsētu Polijas dienvidaustrumos, caur kuru notiek Rietumu militārās palīdzības piegāde Ukrainai.
"Negribētos viņus tur pārdislocēt, jo noskaņojums viņiem ir slikts," piebilda diktators.
Šie izteikumi papildina retoriku, kas pēdējā nedēļā izskan no austrumpuses un acīmredzami ir mērķēta nervozitātes radīšanai Krievijas un Baltkrievijas kaimiņvalstīs.
Šai sakarā minams arī Vladimira Putina pirms nedēļas teiktais tiešsaistes sarunā ar Krievijas Drošības padomes locekļiem. Atbildot uz Ārējās izlūkošanas dienesta vadītāja Sergeja Nariškina apgalvojumiem, ka Polija grasoties ievest karaspēku Rietumukrainā, Kremļa saimnieks paziņoja, ka Polija gribot anektēt savas kādreizējās zemes Ukrainas un arī Baltkrievijas rietumdaļā.
Sekoja kārtējā Putina improvizācija par vēstures tēmu, norādot, ka pašreizējās Polijas rietumu rajonus, kādreizējās Vācijas zemes, poļiem esot uzdāvinājis Staļins, un ja Polija to ir aizmirsusi, Krievija to atgādināšot.
Vēl var pieminēt agrāk šomēnes izskanējušos Krievijas Valsts Domes deputāta, ģenerāļa Andreja Kartapolova izteikumus par to, ka Baltkrievijā dislocēto "Vāgnera grupas" kaujinieku mērķis esot veikt triecienu cauri tā saucamajam Suvalku koridoram, Polijas un Lietuvas teritorijai starp Baltkrieviju un Krievijas Kaļiņingradas apgabalu.
Visi šie izteikumi, protams, izklausās pēc provokatīvas mutes brūķēšanas. Tomēr, saskaņā ar jaunāko informāciju, vairāki tūkstoši "Vāgnera grupas" kaujinieku ieradušies Baltkrievijā un jau iesaistījušies militārās mācībās netālu no Polijas robežas. Reaģējot uz to, Polija dislocējusi papildus apmēram tūkstoti karavīru pierobežas zonā.
Iespējamie scenāriji
"Joprojām [iebrukums] ir maz ticams, galvenokārt tāpēc, ka bez nopietna bruņojuma, kas tad būtu pilnvērtīga bruņu tehnika, tanki, bruņu transportieri, arī pretgaisa aizsardzība, arī, domājams, kaut kāds gaisa atbalsts, šāda ierašanās kādas NATO valsts teritorijā vāgneriešiem beigtos visai ātri," vērtēja žurnālists Eduards Liniņš.
Vienlaikus tas nenozīmē, ka "Vāgnera grupējums" Rietumiem nevar pakutināt nervus, teiksim, kādai kolonnai strauji dodoties virzienā no bāzes uz robežu, lai palūkotos, kāda būs NATO reakcija.
"Primārais ir tas, ka Baltkrievijai ir 45 tūkstošu vīru armija, par kuru nevienam nav zināms, kādas ir tās kaujas spējas. Visā savā pastāvēšanās laikā viņi [ir piedalījušies] vien pāris Krievijas vadītās kolektīvās drošības organizācijas misijās, kur nekādas militāras darbības nav notikušas. Ir piedalījušies, bet ko viņi reāli var, to neviens nezina. Es domāju, ka tā galvenā "vāgneriešu" misija ir viņiem izstāstīt, jo mēs nevaram noliegt, ka tie ir cilvēki ar milzīgu kauju pieredzi. Viņi var iemācīt ļoti daudz ko.
Es domāju, ka viņu galvenā misija ir apmācīt Baltkrievijas armiju "gadījumam ja", bet vai tas "gadījums ja" pienāks, to neviens nezina," vērtēja Sedlenieks.
Viena lieta gan ir apmācīt tehniski, sagatavot kaujas darbībai, bet vai "Vagner" grupējuma kaujinieki varētu palielināt Baltkrievijas armijnieku motivāciju karot Ukrainā, ir pavisam cits jautājums. Skaidrs, ka Baltkrievijas armija karā iesaistīties nevēlas, vērtēja Liniņš.
"Pilnīgi piekrītu, ka tas liekas neloģiski, ka viņi ienāks un vienkārši nomirs, bet palūkosimies plašākā kontekstā. Mēs redzam, ka pirms pāris gadiem bija no Baltkrievijas puses provokācijas ar bēgļiem. Nesen pārvietoja arī atomieročus uz Baltkrieviju. Te ir jautājums, kaut kas top, kaut ko viņi plāno? Es nedomāju, ka Kremlis vienkārši izplatītu šo vēstījumu vienkārši tāpat. Viņi vismaz politiski cenšas spiest uz Eiropu, uz Lietuvu.
Iespējams, es negribētu nevienu satraukt vai celt paniku, bet viņi varētu iesūtīt diversantu grupas," pauda Latišenko.
"Lukašenko skaidri izteicās, ka gadījumā, ja Ukrainas teritorijā atklāti ieies Polijas karaspēks, tad Baltkrievija malā nestāvēs," piebilda Sedlenieks.
Arī Polijas aizsardzības struktūru pārstāvji minējuši migrantu plūsmu kā vienu no draudiem, jo jau pagājušajā gadā tika fiksēti 15 700 nelegālas robežas šķērsošanas gadījumi Polijā. Šogad līdz gada vidum – jau 14 000. Polija min, ka "vāgnerieši" varētu palīdzēt veicināt migrantu plūsmu ar taktiku, transportu, ekipējumu.
"Te gribētu piebilst, ka ir viena liela priekšrocība "Vāgneram", jo, Krievijai izmantojot "Vāgneru", pats par sevi visiem ir skaidrs, kuram ir kontrole pār "Vāgneru", bet vienmēr Krievija var pateikt – tie neesam mēs, viņi paši darbojas autonomi, ņemot vērā, ka pati organizācija ir aizliegta Krievijā.
Tas dod manevra iespējas arī pret Rietumiem, ka tas nav karš no Krievijas vai Baltkrievijas puses, ka viņi [vāgnerieši] darbojas autonomi, mēs viņiem neko nevaram izdarīt, mūsu tur nav.
Piemēram, spiest uz to, ka viņi paši var spiest uz "Vāgneru", lai "Vāgners" nerīkojas slikti, un prasīt par to koncesijas no Rietumiem. Iespējams, tāds plāns zīmējas diktatoru galvās," sprieda Latišenko.
Jāņem gan vērā, ka tāds plāns no Krievijas un Baltkrievijas puses būtu liels risks – eskalēt situāciju vēl vairāk.
