Ukraina aizvadītajā naktī un šorīt ar bezpilota lidaparātiem īstenoja kārtējos uzbrukumus Krievijas teritorijā.
Ukrainas mediji vēsta, ka uzbrukumi notikuši militārajam lidlaukam Engelsas pilsētā Saratovas apgabalā, Djagiļevas gaisa spēku bāzei Rjazaņas apgabalā un Oļeņas militārajam lidlaukam Murmanskas apgabalā, kā arī naftas pārstrādes uzņēmumam Rjazaņas apgabalā.
Triecienā Oļeņas lidlaukam esot bojāts Krievijas tālas darbības rādiusa virsskaņas bumbvedējs Tu-22M3, kas ir izmantots raķešu uzbrukumos Ukrainas teritorijai, pavēstījuši avoti Ukrainas Aizsardzības ministrijas Galvenās izlūkošanas pārvaldē. Minētais lidlauks atrodas aptuveni 1800 kilometru no Ukrainas.
Šī nav pirmā reize, kad ukraiņiem ir izdevies sabojāt kādu no Krievijas rīcībā esošajiem bumbvedējiem Tu-22M3. Pirmo reizi tas notika aprīlī, kad Ukrainas spēkiem izdevās notriekt šī tipa lidmašīnu virs Stavropoles novada.
Avoti izlūkdienestā neapstiprināja, vai uzbrukumos ir bojātas arī citas lidmašīnas, un norādīja, ka operācijas rezultāti tiek precizēti.
Ir zināms, ka Djagiļevas lidlaukā bāzējas stratēģiskie bumbvedēji Tu-95MS, tālas darbības bumbvedēji Tu-22М3 un militārās transporta lidmašīnas Il-78.
Karadarbība turpinās arī Ukrainas teritorijā. Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis piektdien, 27. jūlijā, videopaziņojumā valsts iedzīvotājiem sacīja, ka vissarežģītākā situācija Ukrainas bruņotajiem spēkiem ir pie Pokrovskas pilsētas Doneckas apgabalā. Viņš arī uzsvēra nepieciešamību nostiprināt pozīcijas šajā frontes sektorā. "Kopā ar aizsardzības ministru un militāro pavēlniecību sīki analizējam situāciju frontes sarežģītākajās vietās, un pirmām kārtām tas ir Pokrovskas virziens Doneckas apgabalā. Tieši šis virziens bija un paliek galvenais Krievijas uzbrukumu virziens. Ir jādara un tiks darīts viss, lai nostiprinātu mūsu pozīcijas, mūsu spējas nodarīt jūtamus zaudējumus okupantiem," sacīja Zelenskis. "Īpaši vēlos izteikt atzinību mūsu karavīriem, kuri uzbrūk Krievijas bāzēm un loģistikas objektiem okupētajā teritorijā. Okupantam ir jājūt, ka tā ir Ukrainas zeme. Un katra iznīcinātā Krievijas gaisa spēku bāze, katra iznīcinātā Krievijas militārā lidmašīna – gan uz zemes, gan gaisā – nozīmē glābt ukraiņu dzīvību."
Arī Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs savā jaunākajā ziņojumā par situāciju frontē rakstīja, ka visintensīvāk ienaidnieku spēki uzbrūk Pokrovskas virzienā. Taču Krievija maksājot augstu cenu par saviem neatlaidīgajiem mēģinājumiem spiesties uz Pokrovskas pusi. Saskaņā ar Ģenerālštāba ziņoto aizvadītajā diennaktī šajā frontes sektorā ir nogalināti vai ievainoti vismaz 187 iebrucēji. Ukraiņiem ir izdevies iznīcināt arī trīs tankus, lielgabalu un divas bruņumašīnas.
Bet ASV domnīcas "Kara izpētes institūts" analītiķi savā jaunākajā ziņojumā par stāvokli frontē norādīja, ka Krievijas militārie komandieri cenšas uzturēt pastāvīgu uzbrukumu spiedienu visā frontes garumā. Tas esot nepieciešams, lai neļautu Ukrainai pārņemt iniciatīvu kaujaslaukā.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī Ukrainas armijai izdevās veiksmīgās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem, un paredzams, ka tāpat kā pērn tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.
