Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis savā ikvakara videopaziņojumā valsts iedzīvotājiem sacīja, ka vissarežģītākā situācija Ukrainas bruņotajiem spēkiem ir pie Pokrovskas pilsētas Doneckas apgabalā. Viņš arī uzsvēra nepieciešamību nostiprināt pozīcijas šajā frontes sektorā.
"Kopā ar aizsardzības ministru un militāro pavēlniecību sīki analizējam situāciju frontes sarežģītākajās vietās, un pirmām kārtām tas ir Pokrovskas virziens Doneckas apgabalā. Tieši šis virziens bija un paliek galvenais Krievijas uzbrukumu virziens. Ir jādara un tiks darīts viss, lai nostiprinātu mūsu pozīcijas, mūsu spējas nodarīt jūtamus zaudējumus okupantiem," sacīja Zelenskis. "Īpaši vēlos izteikt atzinību mūsu karavīriem, kuri uzbrūk Krievijas bāzēm un loģistikas objektiem okupētajā teritorijā. Okupantam ir jājūt, ka tā ir Ukrainas zeme. Un katra iznīcinātā Krievijas gaisa spēku bāze, katra iznīcinātā Krievijas militārā lidmašīna – gan uz zemes, gan gaisā – nozīmē glābt ukraiņu dzīvību."
Arī Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs savā jaunākajā ziņojumā par situāciju frontē rakstīja, ka visintensīvāk ienaidnieku spēki uzbrūk Pokrovskas virzienā. Taču Krievija maksājot augstu cenu par saviem neatlaidīgajiem mēģinājumiem spiesties uz Pokrovskas pusi.
Saskaņā ar Ģenerālštāba ziņoto aizvadītajā diennaktī šajā frontes sektorā ir nogalināti vai ievainoti vismaz 187 iebrucēji. Ukraiņiem ir izdevies iznīcināt arī trīs tankus, lielgabalu un divas bruņumašīnas.
Savukārt atvērto avotu analītikas projekts "DeepState" ziņoja, ka laikā no ceturtdienas līdz piektdienai Krievijas karaspēkam šajā frontes sektorā ir izdevies pavirzīties par aptuveni 900 metriem un sagrābt 5 kvadrātkilometru lielu teritoriju.
"DeepState" arī norādīja, ka kopš Avdijivkas pilsētas okupēšanas februārī krievu spēki ir ieņēmuši 28 tuvējos ciemus un pašlaik atrodas pusceļā līdz Pokrovskai. Taču šie nosacītie panākumi tiek gūti ar būtiskiem zaudējumiem, jo periodā no maija līdz jūlijam iebrucēju zaudējumi ir bijuši lielākie kopš pilna mēroga kara sākuma.
Bet ASV domnīcas "Kara izpētes institūts" analītiķi savā jaunākajā ziņojumā par stāvokli frontē norādīja, ka Krievijas militārie komandieri cenšas uzturēt pastāvīgu uzbrukumu spiedienu visā frontes garumā. Tas esot nepieciešams, lai neļautu Ukrainai pārņemt iniciatīvu kaujaslaukā.
Kopš Krievijas pilna mēroga iebrukuma Ukrainā karā ir krituši vismaz 61 tūkstotis Krievijas militārpersonu. Liela daļa no viņiem, vairāk nekā 12 tūkstoši, ir cilvēki, kurus savervēja ieslodzījuma vietās. Šie dati izriet no jaunākās bojāgājušo saraksta analīzes, ko kopā ar brīvprātīgajiem veic raidsabiedrības BBC krievu redakcija un interneta medijs "Mediazona".
Saskaņā ar pētījuma datiem vairums Ukrainā kritušo Krievijas karavīru bija no Baškortostānas, Krasnodaras apgabala, Sverdlovskas apgabala un Tatarstānas.
Visticamāk, ka patiesie Krievijas dzīvā spēka zaudējumi karā ir daudz lielāki. Ukrainas prezidents Zelenskis ir apgalvojis, ka frontē ir krituši vai ievainoti 500 tūkstoši iebrucēju.
KONTEKSTS:
Krievijas nepamatotais un neizprovocētais plaša mēroga iebrukums Ukrainā sākās 2022. gada 24. februārī, Kremļa propaganda bravūrīgi solīja ieņemt Kijivu trīs dienās, taču ukraiņu pašaizliedzīga un spēcīga pretestība neļāva Kremlim realizēt savus plānus.
Pēc neveiksmēm Kremlis izveda armiju no Kijivas apgabala, bet turpināja ofensīvu citos reģionos. 2022. gada rudenī Ukrainas armijai izdevās veiksmīgās operācijās atbrīvot Harkivas apgabalu un daļu Hersonas apgabala, vairojot cerības uz iespēju sakaut pretinieku.
Taču 2023. gada vasarā sāktais Ukrainas pretuzbrukums nebija tik veiksmīgs, ko Ukrainas armija skaidro gan ar nepietiekamu ieroču nodrošinājumu no Rietumu sabiedrotajiem, gan ar Krievijas armijas izveidoto pamatīgo aizsardzības līniju un plašajiem mīnu laukiem. Tagad frontē sācies pozīciju karš ar nogurdinošām kaujām un jāgatavojas ilgstošam atbalstam Ukrainai.
Tikmēr Krievija regulāri uzbrūk civilajiem objektiem, un paredzams, ka tāpat kā pērn tā mērķtiecīgi vērsīs triecienus pret enerģētikas infrastruktūru.
