Radevs līdz vēlēšanām par pagaidu valdības vadītāju atkārtoti iecēlis Dimitaru Glavčevu.
Pagaidu kabinets, kas lielākoties ir tāds pats kā līdzšinējais, jau nodevis zvērestu parlamentā.
"Politiskā krīze nav beigusies," pirms zvēresta nodošanas ceremonijas sacīja Radevs, piebilstot, ka risinājums būs tikai tad, kad parlamentā būs darboties spējīgs vairākums, kas ievēlēs efektīvu valdību.
Iepriekšējās vēlēšanās, kas notika jūnija sākumā vienlaikus ar Eiropas Parlamenta vēlēšanām, nevienai no partijām neizdevās iegūt pietiekami daudz deputātu mandātu, lai varētu vienatnē izveidot valdību.
Tas, ka vēlēšanas notiek bieži un to rezultātā neizdodas izveidot valdību, mazinājis sabiedrības interesi par politiku. Vēlētāju aktivitāte arvien sarūk: jūnijā notikušajās vēlēšanās piedalījās tikai 33% balsstiesīgo pilsoņu.
Bulgārija piedzīvo politisko nestabilitāti, pēc tam kad 2020. gadā pretkorupcijas protestos tika gāzta pēdējā stabilā koalīcija. Kopš tā laika centriski labējās partijas, kas veido parlamenta vairākumu, nespēj vienoties, kaut arī politiskais kurss tām kopumā ir līdzīgs. Politiskā nestabilitāte kavē Bulgārijas izvirzītos plānus iestāties Šengenas zonā un eirozonā.
