Domās un darbos kopā ar Ukrainu!
Godinot Ukrainas neatkarības dienu 24. augustā, sabiedriskie mediji un "Ziedot.lv" 3 nedēļu garumā vienojas atbalsta akcijā Ukrainai, aicinot ziedot Ukrainas aizstāvjiem.
Šajā laikā sabiedrisko mediju saturā ikdienas ziņas par Ukrainu papildinās īpašas intervijas un reportāžas no kara zonas, stāsti par ukraiņu ikdienu Ukrainā un Latvijā.
Ziedot iespējams, zvanot 90204113 (maksa par zvanu 5 eiro ar PVN) vai ziedot.lv/ukrainai.
Tikko sasveicinājusies ar Juriju Zarko, Latvijas Televīzijas (LTV) filmēšanas grupa kāpj pagrabā. Ir sākusies gaisa trauksme. Te, Bilopiļļas pilsētā, tā jāuztver ļoti nopietni. Krievijas robeža ir tik tuvu, ka raķetei tās ir sekundes. Un te lejā LTV filmēšanas grupa nebūt nav viena. Pazemē ir pārcēlies viss pašvaldības sastāvs. Raksta dokumentus, kārto saimniecības lietas, pieņem apmeklētājus.
"Pierodam pamazām. Psiholoģiski sākumā bija grūti, jo, kad ir liels stress un kad jābaidās par savu dzīvību un jādomā vēl par tuviniekiem mājās, ir ļoti grūti pārslēgties uz darbu. Tagad jau pamazām esam pieraduši. Diemžēl tāda realitāte," saka pašvaldības darbiniece Irina.
Vitai šodien dzimšanas diena – 50 gadi. Atnesti ziedi, kūciņa. To visu ciemā var dabūt arī kara laikā.
Ar Juriju Zarko LTV filmēšanas grupa izbrauc apli pa pilsētu. Viņš izrāda, kas kur atlidojis, kas kur sadragāts.
Bilopiļļa ir tā vieta Ukrainas un Krievijas pierobežā, kur cilvēki ārpus ēkām uz ielas mēģina pārvietoties ātri. Protams, drošības dēļ. Un pamalēm, aiz kurām agrāk pavērās skats uz Krieviju, tagad priekšā audzē krūmus, lai arī vizuāli norobežotos no ienaidnieka.
Kopš Ukrainas armija sākusi operācijas Krievijā, uzbrukumu ir vairāk. Bet, kā saka Jurijs, te ir gatavi visam, galvenais nezaudēt modrību.
"Liela problēma tagad ir droni, kuri arvien biežāk lido šurp. Uzbrūk automašīnām uz ceļa, vienkāršiem cilvēkiem, kuri nonāk apšaudēs. Uzbrūk kombainiem, kuri novāc ražu. Mums nesen gāja bojā kombainieris un vēl vairāki tika ievainoti," stāsta Bilopiļļas domes priekšsēdētājs Zarko.
Bilopiļļā ir izsludinātas evakuācijas, jo fronte paliek arvien karstāka. Cilvēki lielākoties prom dodas paši, bez citu palīdzības. Bet ir tādi, kuri nedomā doties prom par spīti briesmām. Olga, kuru LTV filmēšanas grupa satiek mājās, ir nolēmusi palikt, lai tur vai kas. Ir dārzs, ir tomātu ražas laiks, pat negrib domāt, ka to visu varētu pamest.
"Es te esmu nodzīvojusi visu savu dzīvi, visu pati savām rokām izveidojusi, visu no nulles sākām. Un es saprotu, ka labu cilvēku ir vairāk nekā sliktu.
Cilvēki sagaida, ir priecīgi visā dalīties. Bet, lai cik labi būtu citur, mājās tomēr ir vislabāk," norāda Olga.
Ir dienas, kad visu nākas pamest pusratā pat sešas reizes no vietas un stundām sēdēt pagrabā. Olga jau ir iemanījusies saprast pēc skaņām pamalē un ziņām telefonā, kad jāsāk uztraukties. Un arī šī reize nav izņēmums, kad ciemojas LTV filmēšanas grupa, kas kopā ar Olgu dodas pagrabā.
Kad pagājis laiks, Olga piezvana ciema priekšniekam Jurijam, lai pārliecinātos, ka var iet laukā: "Jurīt, vai tu no pagraba jau izgāji? Bija rakstīts, ka lido šurp." Un tā katru dienu starp dārzu, tomātiem un kara dārdoņu. Nepadosimies, Olga saka, lai pat necer.
Atceļā LTV filmēšanas grupa vēl iegriežas domes mājā. Ir dienas vidus, bet pagrabs jau tukšs. Drošības dēļ arī darba dienas ir saīsinātas. Vēl pirms aiziešanas darbinieces noliek guļus datora ekrānus, jo, ja būs sprādziena vilnis, tāpat apkritīs.
