Jūlija notikušajās Francijas ārkārtas vēlēšanās, kurām bija pievērsta liela uzmanība, uzvarēja plaša kreiso spēku koalīcija. Tā apsteidza gan prezidenta Emanuela Makrona centristus, gan galēji labējos.
Taču neviena politiskā grupa neieguva absolūto vairākumu. Tādēļ ātri vien tapa skaidrs, ka vienošanās par jaunu valdību būs sarežģīta. Opozīcijas pārstāvji ir asi kritizējuši Makronu par valdības veidošanas procesa novilcināšanu. Nepacietīgi kļuvuši arī daļa Makrona sabiedroto.
Pašreizējais periods ir visilgākais, kāds Francijā jebkad bijis bez valdības vadītāja pēc parlamenta vēlēšanām. Šobrīd pagaidu valdību vada līdzšinējais premjerministrs Gabriēls Atāls.
Kreiso spēku koalīcija ar nosaukumu "Jaunā Tautas fronte" apvieno sociālistus, kreiso ekstrēmistu partiju "Nepakļāvīgā Francija", zaļos un komunistus. Pēc ilgiem ķīviņiem koalīcijas iekšienē tā vienojās par kopīgu kandidātu uz premjera amatu, izraugoties mazpazīstamu ekonomisti un civildienesta ierēdni Lisiju Kastē. Piektdien prezidents sāka sarunas ar politiķiem un tika gaidīts, ka jaunais premjers būs zināms šodien.
Tomēr Makrons pēc vairāku dienu sarunām un tikšanās ar galēji labējiem ir noraidījis kreiso vadītas valdības izveidi. Atbildot uz Makrona lēmumu, kreiso koalīcija aicinājusi uz protestiem un uzskata, ka Makrons no amata jāatlaiž.
Makrona arguments kreiso nepielaišanai pie valdības grožiem ir, ka šāda valdība apdraudētu institucionālo stabilitāti.
Viņš arī skaidroja, ka kreisie neesot piedāvājuši veidus, kā sadarboties ar citiem politiskajiem spēkiem.
Makrona sabiedrotie tikmēr apgalvo, ka kreisais bloks ir pārāk vājš, lai pretendētu uz premjerministra amatu. Tā vietā viņi cer izveidot vairākumu ap kandidātu no kādas centriskās partijas. Ne tikai centristi, bet arī Marinas Lepēnas pārstāvētā Nacionālā apvienība norādījuši, ka uzticības balsojumā par kreiso valdību nebalsotu.
Kā uzskata analītiķe Anna Makīvera, visas partijas jau tagad sāk cīņu par panākumiem nākamajās prezidenta vēlēšanās, un tas atbalsojas arī valdības veidošanas sarunās.
"Tagad "Nacionālā apvienība" ir vēlēšanu kampaņas režīmā. Un tā cenšas uzbrukt kreisajiem, jo kreisie kļūst par lielāko sāncensi gaidāmajās prezidenta vēlēšanās. Redzam, ka politika Francijā ir sadalījusies divos ekstrēmajos – kreisajos un labējos. Šīs ir partijas, kas iegūst vislielāko sabiedrības atbalstu. Tāpēc, protams, "Nacionālā apvienība" uzbruks "Jaunajai Tautas frontei", kreiso koalīcijai, kreiso valdībai, jo tie rada lielas briesmas, potenciāli atņemot balsis gaidāmajās vēlēšanās," viņa pauda.
Centienos rast izeju no krīzes valdības veidošanas sarunas otrdien turpināsies. Francūži tomēr cer uz raitu valdības vadītāja atrašanu, jo risināmo lietu ir gana daudz. Pirmais lielais premjera uzdevums būs iesniegt parlamentā nākamā gada budžeta plānu.
